LV EN RU DE FR

Latīņu valoda II

Kursa izstrādātājs

Priekšzināšanas

Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I

Kursa anotācija

Veterinārmedicīnas terminoloģija ir veidojusies uz latīņu valodas bāzes, tādēļ, lai sekmīgi apgūtu speciālos studiju kursus (anatomiju, histoloģiju, farmakoloģiju un patoloģisko anatomiju) nepieciešamas latīņu valodas gramatikas zināšanas. Studiju kursā Latīņu valoda II studenti iegūst pamatzināšanas par latīņu valodas izmantošanu klīniskajā terminoloģijā, terminu veidošanu, kā arī latīņu gramatikas likumības farmakoloģijas terminoloģijā

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas par latīņu valodas fonētiku un gramatiku, tās pamatprincipiem, kā arī izpratne par latīņu anatomisko, histoloģisko, klīnisko un farmakoloģisko terminu veidošanu. Kontrole – 2 rakstiski kontroldarbi. Prasme praktiski lietot veterinārmedicīnas terminus latīņu valodā speciālajās veterinārmedicīnas disciplīnās. Vērtēšana – rakstiski uzdevumi nodarbību laikā. Kompetence veidot veterinārmedicīnas terminus latīņu valodā, izvērtēt un izprast to atbilstību un lietojamību konkrētos gadījumos. Vērtēšana – mutiski uzdevumi nodarbību laikā.

Kursa saturs(kalendārs)

Semestra laikā Latīņu valodu students apgūst 20 kontaktstundās, kuras sakārtotas pa divām stundām 10 semināru/praktisko darbu nodarbībās. Nodarbību plāns:
1. Klīniskā terminoloģija, terminu veidošana. Klīnisko terminu veidošanas pamatprincipi.Vienkāršo terminu veidošana.
2. Grieķu – latīņu sinonīmi audu, orgānu sekrētu, izdalījumu, vecuma un dzimumu apzīmēšanai. Termini funkcionālo un patoloģisko procesu, stāvokļu apzīmēšanai. Termini fizikālo īpašību, kvalitātes , attieksmes un citu pazīmju apzīmēšanai.
3. Latīņu īpašības vārdu grieķu sinonīmi. Grieķu izcelsmes terminu locīšana.
4. Priedēkļu un piedēkļu lietošana terminu veidošanai. Izskaņas –osis; -iasis; -ismus; -itis; -oma klīniskajā terminoloģijā. Slimības vēstures lietojamie termini. Diagnoze.
5. Latīņu gramatikas likumības farmakoloģijas terminoloģijā. Recepte, tās sastāvdaļas. Vispārējs farmakoloģijas terminoloģijas apskats. Zāļu nomenklatūra.
6. Darbības vārds. Darbības vārdu vārdnīcas forma. Darbības vārdu konjugācijas. Receptūrā lietojamie darbības vārdi, to forma. Darbības vārdu locīšana tagadnē. Darāmā un ciešamā kārta. Imperatīvs. Konjunktīvā lietošana.
7. Skaitļa vārds. Skaitļa vārda locīšana. Kārtas skaitļa vārdi. Romiešu cipari. Recepte, tās sastāvdaļas. Svarīgākie receptūrā lietojamie saīsinājumi. Ķīmisko elementu un savienojumu latīniskie nosaukumi. Zāļu nosaukumi. Latīņu un grieķu vārdu celmi un izskaņas zāļu nosaukumos. Svarīgākās zāļu formas.
8. Apstākļa vārds. Receptūrā lietojamie apstākļu vārdi.
9. Vietniekvārdi. Personu vietniekvārdi. Atgriezeniskais vietniekvārds. Attieksmes vietniekvārdi. Korelatīvie vietniekvārdi.Prievārdi. Prievārdi ar akuzatīvu. Prievārdi ar ablatīvu. Prievārdi ar akuzatīvu un ablatīvu. Prievārdi ar ģenetīvu.
10. Divdabji. Svarīgākie priedēkļi latīņu un grieķu izcelsmes terminos. Taksonomija. Taksoni zooloģijā. Taksoni botānikā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semestra laikā sekmīgi nokārtoti 2 pārbaudes darbi. Semestra vērtējuma iegūšanai jānokārto eksāmens, kas ir sadalīts divās daļās – rakstiskā un mutiskā. Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, pārbaudes darbiem ir jābūt sekmīgi nokārtotiem. Studentiem, kuru vērtējums abu semestru pārbaudes darbos nav zemāks par 8, ir iespēja iegūt eksāmena akumulējošo vērtējumu no studiju kursa Latīņu valoda I un Latīņu valoda II iegūto kontroldarbu vērtējumu vidējās vērtības.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgos darbus uzdot, analizē un novērtē atbilstoši studiju kursa kalendārajam plānam. Patstāvīgie darbi palīdz studentiem labāk apgūt jaunosvārdus un terminus, kā arī nostiprināt nodarbību laikā apgūtās latīņu valodas gramatikas nostiprināšanai.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Kontroldarbi tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kontroldarba novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kontroldarbu atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna.

Obligātā literatūra

1. Strazds M. Latīņu valodas konspektīvā gramatika. – Rīga, 2002. – 91 lpp.
2. Latīņu- latviešu vārdnīca (veterinārmedicīnas studentiem un veterinārārstiem)/ sast. A.Mugurēvičs, Jelgava, 2006. – 55 lpp.
3. Вульф В.Д. Латинский язык и основы ветеринарной терминологии-М., 1998.-176c.
4. Валл Г.И Латинский язык: Учебник для ветеринарных специальностей вузов.-М. 1990.-190с.
5. Латинский язык и основы медицинской терминологии/ под ред. Чернявского М.Н. – 2-с изд.дом.-Минск, 1989.-350c.

Papildliteratūra

1. Roba E. LinguaLatina pharmaceutica. – Rīga, 1977.- 183 lpp.
2. Roba E. LinguaLatinapromedicis/ E.Roba, J.Altemente /2.izd.,- Rīga, 1973.-298 lpp.
3. Latingrammar/ ed.byR.Maidhoff.-Barrons.- 2009.-268 lpp

Periodika un citi informācijas avoti

1. Latīņu- latviešu vārdnīca/ sast. A.Gavrilovs, Rīga, 1994.-520 lpp.
2. Čerfase L. Latīņu spārnotie teicieni.- Rīga, 1992.-294 lpp.
3. Latīņu – latviešu vārdnīca/ sast. K.Veitmane, L.Čerfase, H.Novaceks, A.Apinis.- Rīga, 1955.-1023 lpp.
4. http://translate.eu – pieejamas: angļu- latīņu; latīņu- angļu; krievu- latīņu; latīņu- krievu vārdnīcas.

Piezīmes

Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna