Kursa kods Vete1001

Kredītpunkti 1

Latīņu valoda I

Zinātnes nozareVeterinārmedicīna zinātne

Zinātnes apakšnozareMorfoloģija

Kopējais stundu skaits kursā20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits20

Kursa apstiprinājuma datums16.04.2011

Atbildīgā struktūrvienībaPreklīniskais institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Arnis Mugurēvičs

Dr. med. vet.

Priekšzināšanas

Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I

Kursa anotācija

Veterinārmedicīnas terminoloģija ir veidojusies uz latīņu valodas bāzes, tādēļ, lai sekmīgi apgūtu speciālos studiju kursus (anatomiju, histoloģiju, farmakoloģiju un patoloģisko anatomiju) nepieciešamas latīņu valodas gramatikas zināšanas.
Studiju kursā Latīņu valoda I studenti iegūst pamatzināšanas par latīņu valodas vēsturi, fonētiku, par lietvārdu deklinācijām, īpašības vārdiem un anatomisko terminu veidošanas pamatprincipiem.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas par latīņu valodas fonētiku un gramatiku, tās pamatprincipiem, kā arī izpratne par latīņu anatomisko, histoloģisko, klīnisko un farmakoloģisko terminu veidošanu. Kontrole – 2 rakstiski kontroldarbi.
Prasme praktiski lietot veterinārmedicīnas terminus latīņu valodā speciālajās veterinārmedicīnas disciplīnās. Vērtēšana – rakstiski uzdevumi nodarbību laikā.
Kompetence veidot veterinārmedicīnas terminus latīņu valodā, izvērtēt un izprast to atbilstību un lietojamību konkrētos gadījumos. Vērtēšana – mutiski uzdevumi nodarbību laikā.

Kursa plāns

Semestra laikā Latīņu valodu students apgūst 20 kontaktstundās, kuras sakārtotas pa divām stundām 10 semināru/praktisko darbu nodarbībās. Nodarbību plāns:
1. Ievads. Latīņu valodas vēsture. Medicīnas un veterinārmedicīnas terminoloģijas attīstība.
2. Fonētika. Latīņu, grieķu alfabēts. Izruna un rakstība latīņu valodā. Patskaņu izruna. Divskaņu izruna. Līdzskaņu izruna. Klasiskā un tradicionālā izruna.
3. Anatomijas- histoloģijas terminoloģija. Termina jēdziens. Terminoloģija. Terminu veidošana. Terminu sastāvdaļu analīze. Ķermeņa plakņu un virzienu termini.
4. Lietvārds. Lietvārda vārdnīcas forma. Lietvārdu celma noteikšana. Deklinācijas. Pirmā deklinācija. Piedēkļi.
5. Otrā deklinācija. Pamazināmie piedēkļi (demunitīvi). Trešā deklinācija. Trešās deklinācijas locīšanas grupas. Trešās deklinācijas lietvādu piedēkļi. Anatomisko terminu veidošana.
6. Ceturtās deklinācijas lietvārdi. Daudzskaitlī lietojamo anatomisko terminu saīsinājumi. Salikteņu veidošana.
7. Piektās deklinācijas lietvārdi. Terminu veidošana ar piedēkļu palīdzību. Muskuļu grupu nosaukumu veidošana latīņu valodā.
8. Īpašības vārds. Īpašības vārda divas grupas. Īpašības vārdu vārdnīcas forma. Lietvārdu un īpašības vārdu saskaņošanas principi. 1. – 2. deklinācijas īpašības vārdi.
9. 3. Deklinācijas īpašības vārdi. 3. deklinācijas īpašības vārdu locīšana.
10. Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes. Anatomiskajā terminoloģijā biežāk sastopamie pārākās un vispārākās pakāpes īpašības vārdi, to lietošana un nozīmes īpatnības.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtoti 2 rakstiski kontroldarbi. Nodarbību kavējumi ne vairāk kā 20% no kopējā kontaktstundu daudzuma.
Ja neattaisnotie kavējumi ir vairāk kā 20% no kopējā kontaktstundu daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgos darbus uzdot, analizē un novērtē atbilstoši studiju kursa kalendārajam plānam. Patstāvīgie darbi palīdz studentiem labāk apgūt jaunos vārdus un terminus, kā arī nostiprināt nodarbību laikā apgūtās latīņu valodas gramatikas nostiprināšanai.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Kontroldarbi tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kontroldarba novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kontroldarbu atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna.

Pamatliteratūra

1. Strads M. Latīņu valodas konspektīvā gramatika. Rīga, 2002. 91 lpp. 2. Latīņu-latviešu vārdnīca (veterinārmedicīnas studentiem un veterinārārstiem). Sast. A.Mugurēvičs. Jelgava, 2006. 55 lpp. 3. Вульф В.Д. Латинский язык и основы ветеринарной терминологии. Москва, 1998. 176 c. 4. Валл Г.И Латинский язык: Учебник для ветеринарных специальностей вузов. Москва, 1990. 190 с. 5. Латинский язык и основы медицинской терминологии. под ред. Чернявского М.Н. 2-с изд.дом. Минск, 1989. 350 c.

Papildliteratūra

1. Roba E. Lingua Latina pharmaceutica. Rīga, 1977. 183 lpp. 2. Roba E., Altemente J. Lingua Latinapromedicis. 2.izd. Rīga, 1973.298 lpp. 3. Latin grammar. Ed. by R.Maidhoff. Barrons. 2009. 268 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Latīņu-latviešu vārdnīca. Sast. A.Gavrilovs, Rīga, 1994. 520 lpp. 2. Čerfase L. Latīņu spārnotie teicieni. Rīga, 1992. 294 lpp. 3. Latīņu–latviešu vārdnīca. Sast. K.Veitmane, L.Čerfase, H.Novaceks, A.Apinis. Rīga, 1955. 1023 lpp. 4. http://translate.eu – pieejamas: angļu- latīņu; latīņu- angļu; krievu- latīņu; latīņu- krievu vārdnīcas.

Piezīmes

Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna