Kursa kods Soci6014

Kredītpunkti 2

Dzīves kvalitātes izpēte

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Socioloģija un sociālais darbsLietišķā socioloģija24121211/05/2014Sociālo un humanitāro zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author doc.

Jolanta Millere

Socioloģijas doktors

author viesdoc.

Anda Grīnfelde

Ekonomikas doktors reģionālajā ekonomikā

Papildliteratūra

1. Лига М. Качество жизни как основа социальной безопасности: монография под ред.проф. М.Константинова. Москва: Гардарики, 2006. 223 с.
2. Phillips D. Quality of Life: Concept, Policy and Ppractice. London and New York: Routledge, 2006. 267 p.
3. Veenhoven R. Sociological Theories of subjective well-being. In: The Science of Subjective Well-being: Atribute to Ed Diener. Edited by Eid M., Larsen R. New York: Guilford Publications. 2008, p.44-61.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Krastiņš O., Ciemiņa I. No iedzīvotāju dzīves apstākļu pētījumiem līdz Vita - indeksam. Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009. Zinātniskie raksti. Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga: 2009, 208. – 214.lpp.
2. Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvaldes ikgadēji statistisko datu krājumi. EU-SILC apsekojumi. [Tiešsaiste]. [Skatīts26.01.2015.]. Pieejams:http://www.csb.gov.lv/dati/e-publikacijas/ienakumi-un-dzives-apstakli-latvija
3. Second European Quality of Life Survey. Overview. Research institute: European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions. 2009. 107 p. [Tiešsaiste]. [Skatīts 26.01.2015.]. Pieejams: http://www.eurofound.europa.eu

Piezīmes

Obligātais studiju kurss LLU ESAF akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmas „Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” pilna un nepilna laika studijās.

Kursa anotācija

Kursa ietvaros tiek iegūtas padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes konceptualizāciju un izpētes specifiku sociālajās zinātnēs: par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem, izpētes līmeņiem, kā arī objektīvajiem un subjektīvajiem indikatoriem, dzīves kvalitāti skaidrojošajām teorijām un izpētes pieejām. Tiek sniegts ieskats par dzīves kvalitātes izpētes pieredzi un aktuālajiem pētījumiem, īpašu uzmanību pievēršot socioloģiskiem pētījumiem nacionālā un starptautiskā kontekstā. Tiek iegūtas zināšanas arī par dzīves kvalitātes izpētes nozīmi sociālās politikas pilnveidošanas procesā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Zināšanas - par dzīves kvalitātes jēdziena attīstību, izpētes līmeņiem, paradigmām un to specifiku sociālajās zinātnēs, kā arī dzīves kvalitātes izpētes nozīmi sociālajā politikā.
• Prasmes - praktiski pielietot dzīves kvalitāti skaidrojošās teorētiskās pieejas ar dzīves kvalitāti saistītu aspektu analīzē un empīriskajā izpētē.
• Kompetence - padziļināta izpratne par dzīves kvalitātes jēdzienu, tā izpētes specifiku un nozīmi sociālās politikas izstrādē un realizācijā, kā rezultātā studenti spēs patstāvīgi analizēt ar dzīves kvalitāti saistītus aspektus, kā arī iegūtās zināšanas praktiski pielietot dzīves kvalitātes izpētē un sociālās politikas pilnveidošanā.

Kursa plāns

1 Dzīves kvalitātes kā izpētes jomas vēsturiskā attīstība.
2 Dzīves kvalitāte: cilvēku vajadzības un iespējas.
3 Dzīves kvalitātes jēdziena definēšana un pārklāšanās.
4 Dzīves kvalitātes konceptualizācija sociālajās zinātnēs.
5 Dzīves kvalitātes socioloģiski teorētiskais skatījums.
6 Dzīves kvalitātes mērīšanas iespējas.
7 Dažādu dzīves kvalitātes izpētes aspektu raksturojums.
8 Dzīves kvalitātes modeļu raksturojums.
9 Dzīves kvalitātes modeļu raksturojums.
10 Dzīves kvalitātes integrētās izpētes teorijas modelis.
11 Dzīves kvalitātes novērtēšanas instrumentu raksturojums.
12 Dzīves kvalitātes novērtēšanas instrumentu raksturojums.
13 Dzīves kvalitātes izpētes nozīme sociālajā politikā.
14 Dzīves kvalitātes izpētes pieredze.
15 Dzīves kvalitātes izpētes izaicinājumi.
16 Maģistrantu patstāvīgā darba prezentācijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa noslēgumā ir ieskaite ar atzīmi. Ar studiju kursa prasībām studējošie tiek iepazīstināti pirmajā nodarbībā. Gala vērtējums ir akumulējošs par studiju kursā apgūto, ko veido vidējā atzīme no vērtējumiem par:
- izpildītiem visiem individuālajiem un grupu uzdevumiem praktiskajās nodarbībās;
- izstrādātu un auditorijā prezentētu dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiju.

Pamatliteratūra

1. Advances in Quality of Life Theory and Research. Edited by M.Joseph Sirgy, D. Rahtz and A.Sockun Samli. Social Indicators Research Series. Volume 20. Netherlands: Kluwer Academic Publishers, 2003. 269 p.
2. Bela B., Tisenkopfs T. Dzīves kvalitāte Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Rīga: apgāds "Zinātne", 2006. 430 lpp.
3. Handbook of Quality-of-Life Research: An Ethical Marketing Perspective. By M.J. Sirgy. Social Indicators Research Series. Volume 8. Netherlands: Kluwer Academic Publishers, 2001. 458 p.
4. Stepčenko A. Dzīves kvalitātes indikatori Eiropas Savienībā. Metodoloģiski jautājumi. Latvijas Universitātes Raksti, Nr.701. Socioloģija. Galv. red. T.Tisenkopfs. Rīga: LU, 2006. 120.-154 lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/4516