LV EN RU DE FR

Politikas analīze

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt maģistrantus ar padziļinātām teorētiskām zināšanām politikas analīzē, attīstīt spēju pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas aktuālu publisko politiku izvērtēšanā. Lekciju ietvaros tiek analizēts politikas veidošanas process un tā dalībnieki, tiek apskatītas pieejas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī tiek sniegts ieskats par sistemātisku sektoru politikas problēmu analizēšanu. Studiju kurss attīsta studentu prasmes analizēt politisko procesu un sniegt konceptuālus risinājumus.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas. Pārzina politikas analīzes būtību, politikas plānošanas procesu, politikas analīzes pieejas un izprot politikas novērtēšanas nozīmi politikas veidošanā (kontroldarbs).
Prasmes. Pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas aktuālu publisko politiku izvērtēšanai, raksturot kā noteikti apstākļi kļūst par problēmām, kā tās nonāk politiskajā dienas kārtībā, atšķirt dažādas pieejas politikas analīzei, patstāvīgi izanalizēt politiskā procesa faktiskās norises (praktiskais darbs).
Kompetence. Spēja patstāvīgi piemeklēt un analizēt viena sektora politikas pieņemtos lēmumus, nokārtot eksāmenu (eksāmens).

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātienes studijās (12 stundas):
1. Politikas analīzes ietvars, raksturojums. - 1 stunda
2. Politikas saturs un politikas process. Politikas objekts un subjekts. Publiskās politikas process. - 1 stunda
3. Politikas analīzes pieejas. Politikas ietekmes novērtēšanas modeļi. Politikas sistēmas struktūra un darbība. - 1 stunda
4. Politikas instrumenti. Politikas instrumentu veidi un to raksturojums. Politikas instrumentu izvēle, piemērotība un atlase. Politikas instrumenta saikne starp politikas formulēšanu un politikas īstenošanu. - 1 stunda
5. Valsts loma un vara. Varas leģitimitāte. Varas loma publiskās politikas procesā. - 1 stunda
6. Lēmumu pieņemšana. Lēmumu pieņemšanas pamatprincipi. 1 stunda
7. Politikas veidošanas procesa dalībnieki un to mijiedarbība. Politikas veidošanas pamatprincipi. - 1 stundas
8. Politikas formulēšana. Politikas izstrāde 1 stunda.
9. Darba kārtības veidošana. Dienas kārtības veidošana un noteikšana. - 1 stunda
10. Politikas īstenošana un ierēdniecība. Politikas ieviešanas iespējas un ierobežojumi. Birokrātija: jēdziens un nozīme politikas procesā. - 1 stundas
11. Politikas analīze un politikas novērtēšana. Pieejas politikas novērtēšanas risināšanai. - 1 stunda
12. Politiskais process un politikas izaicinājumi Latvijā. - 1 stunda

Praktisko darbu un semināru tēmas un saturs (12 stundas)
1. Publiskās politikas institucionālais ietvars. - 1 stunda
2. Politikas analīzes būtība, politikas plānošanas process un politikas novērtēšanas nozīme politikas veidošanā. - 2 stundas
3. Sektoru politikas lēmuma analīze, novērtēšana. - 1 stunda
4. Politiskās programmas un to nozīme politikas procesā. - 1 stunda
5. Politikas procesa dalībnieku loma politikas veidošanā un īstenošanā. - 1 stunda
6. Politikas procesu un politikas lēmuma analīze. - 2 stundas
7. Birokrātija un ierēdniecība politikas procesā - 1 stunda
8. Politiskā procesa formālais regulējums Latvijā. - 1 stunda
9. Jaunākās tendences politikas analizēšanā - 2 stundas

Nepilna laika tālmācības studijās:
Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens. Gala vērtējums ir akumulējošs par šādām tēmām un uzdevumiem: 1) Politikas analīzes būtība, politikas plānošanas process un politikas novērtēšanas nozīme politikas veidošanā (kontroldarbs – 30%), 2) Izstrādāta un iesniegta vienas sektoru politikas lēmuma analīze (praktiskais darbs – 30%), 3) Eksāmens: spēja patstāvīgi piemeklēt un analizēt viena sektora politikas pieņemtos lēmumus, nokārtot eksāmenu (eksāmens – 40%).

Studiju process nepilna laika tālmācībā tiek organizēts saskaņā ar studiju prorektora rīkojumu Nr. 2.4.-5/59 “Par tālmācības kārtību LBTU”. Studiju kursu apguve katrā semestrī tiek plānota saskaņā ar studiju plānu. Studiju kursā iekļautās tēmas studējošie apgūst patstāvīgi, izmantojot pasniedzēja izveidotos un e-studiju vidē (Moodle) ievietotos materiālus. Atgriezeniskā saite par lekciju un semināru tēmu apguvi tālmācībā tiek organizēta pašnovērtējuma testu, diskusiju forumu un patstāvīgo darbu veidā, kā arī klātienes vai tiešsaistes konsultācijās, lekcijās un noslēguma pārbaudījumos saskaņā ar grafiku.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Literatūras studijas, gatavošanās eksāmenam un pārskata par iepriekš veiktiem pētījumiem sagatavošana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studentiem jāsagatavojas un sekmīgi jānokārto kontroldarbs (30%), sekmīgi jānokārto patstāvīgais darbs (30%), jānokārtot eksāmens (eksāmens – 40%).
10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā.

Obligātā literatūra

1. Dunn W.N. (2018) Public Policy Analysis: An Integrated Approach, 6th Edition, New York: Routledge, p. 498.
2. Dye T.R. (2017) Understanding Public Policy, 15th Edition, Florida: Pearson, p.365
3. Easton D. (1957) An Approach to the Analysis of Political Systems. World Politics. Cambridge University Press, p. 383-400
4. Hogwood W.B, Gunn L.A. (1984) Policy analysis for the real world. Oxford University Press, p. 298
5. Weible C.M., Sabatier P.A. (2018) Theories of the Policy Process. 4th Edition. New York: Routledge, p.416
6. O’Brian V.G. (2019) Metaphor Analysis in Public Policy and Private Practice: A Social Work Perspective. Washington, DC: NASW Press, p.100. Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=3f4e5dd4-dfc9-342b-9016-20e8d5edb141
7. Clavier C. Leeuw E. (2013) Health Promotion and the Policy Process. New York: Oxford University Press, p.230. Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=115a1e97-2156-3057-9be6-48adee1f8fc9

Papildliteratūra

1. Anderson J.E. Public Policymaking. Eight edition, USA: Cengage Learning, 2014.-p.384 Pieejams: http://cpps.dyndns.info/cpps-docs-web/secgen/2015/pol-oceanica-regional/Doc%2012.The%20study%20of%20the%20public%20policy.pdf
2. Bandelow N.C., Hornung J. Policy programme cycles through old and new programmatic groups. Published online by Cambridge University Press: 11 August 2020. Pieejams: https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/24067B8CEB26D24823CF8046361D6EFF/S0143814X20000185a.pdf/div-class-title-policy-programme-cycles-through-old-and-new-programmatic-groups-div.pdf
3. Kļaviņa S., Klapkalne U., Pētersone B. Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā. Valsts kanceleja. Rīga: 2005. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/pol_ietekmes_vert.pdf
4. Valtenbergs V. Interneta politiskās komunikācijas nozīme atklātības un elektroniskās demokrātijas attīstībā. Rīga: 2010. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5210/37719-Visvaldis_Valtenbergs_2010.pdf?sequence=1&isAllowed=y
5. Vaidere I u.c. (2008) Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 296 lpp.
6. Vanags E., Vilka I. (2009) Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds , 225 lpp.
7. Vorlander H. (2017) Īsi par demokrātiju. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 191 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Policy Analysis and Implementation. Module 2 - Policy Formulation Process: The Process, Structure and Context of Policy-making. Canada, Vancouver: 2012. Pieejams: https://ebookbou.edu.bd/Books/Text/SOB/CEMBA-CEMPA/elec_3620/Module-2.pdf
2. LR Pārresoru koordinācijas centrs. Politikas veidošanas rokasgrāmata. Rīga: 2016. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/pkc_rokasgramata_090316_web.pdf
3. Ž.Ozoliņa zin. red. Latvijas Politologu biedrība. Periodika: Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Rīga. Pieejams: https://politologubiedriba.lv/politologu-biedribas-publikacijas/

Piezīmes

Obligātais studiju kurss ESAF akadēmiskajā maģistra studiju programmai “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”.