LV EN RU DE FR

Politikas analīze

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt maģistrantus ar padziļinātām teorētiskām zināšanām politikas analīzē, attīstīt spēju pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas aktuālu publisko politiku izvērtēšanā. Lekciju ietvaros tiek analizēts politikas veidošanas process un tā dalībnieki, tiek apskatītas pieejas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī tiek sniegts ieskats par sistemātisku sektoru politikas problēmu analizēšanu. Studiju kurss attīsta studentu prasmes analizēt politisko procesu un sniegt konceptuālus risinājumus.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas. Pārzina politikas analīzes būtību, politikas plānošanas procesu, politikas analīzes pieejas un izprot politikas novērtēšanas nozīmi politikas veidošanā (kontroldarbs, praktiskie darbi un patstāvīgi veikta izpēte).

Prasmes. Pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas aktuālu publisko politiku izvērtēšanai, raksturot kā noteikti apstākļi kļūst par problēmām, kā tās nonāk politiskajā dienas kārtībā, atšķirt dažādas pieejas politikas analīzei, patstāvīgi izanalizēt politiskā procesa faktiskās norises (praktiskie darbi un patstāvīgi veikta izpēte).

Kompetence. Spēja identificēt un analizēt viena sektora politikas pieņemtos lēmumus, izstrādāt kopīgus secinājumus un priekšlikumus par politiskā procesa faktiskajām norisēm (praktiskie darbi un patstāvīgi veikta izpēte).

Kursa saturs(kalendārs)

1. Politikas analīzes ietvars, raksturojums (1 stunda).
2. Politikas saturs un politikas process. Politikas objekts un subjekts. Publiskās politikas process (1 stunda).
3. Politikas analīzes pieejas. Politikas ietekmes novērtēšanas modeļi. Politikas sistēmas struktūra un darbība (2 stundas).
4. Politikas instrumenti. Politikas instrumentu veidi un to raksturojums. Politikas instrumentu izvēle, piemērotība un atlase. Politikas instrumenta saikne starp politikas formulēšanu un politikas īstenošanu (2 stundas).
5. Valsts loma un vara. Varas leģitimitāte. Varas loma publiskās politikas procesā (2 stundas).
6. Lēmumu pieņemšana. Lēmumu pieņemšanas pamatprincipi (2 stundas).
7. Politikas veidošanas procesa dalībnieki un to mijiedarbība. Politikas veidošanas pamatprincipi (2 stundas).
8. Politikas formulēšana. Politikas izstrāde (2 stundas).
9. Darba kārtības veidošana. Dienas kārtības veidošana un noteikšana (2 stundas).
10. Politikas īstenošana un ierēdniecība. Politikas ieviešanas iespējas un ierobežojumi. Birokrātija: jēdziens un nozīme politikas procesā (2 stundas).
11. Politikas analīze un politikas novērtēšana. Pieejas politikas novērtēšanas risināšanai (1 stunda).
12. Politiskais process un politikas izaicinājumi Latvijā (1 stunda).

Praktisko darbu saraksts (12 stundas)

1. Publiskās politikas institucionālais ietvars (1 stunda).
2. Politikas analīzes būtība, politikas plānošanas process un politikas novērtēšanas nozīme politikas veidošanā (2 stundas), kontroldarbs.
3. Sektoru politikas lēmuma analīze, novērtēšana (2 stundas), patstāvīgais darbs.
4. Politiskās programmas un to nozīme politikas procesā (1 stunda).
5. Politikas procesa dalībnieku loma politikas veidošanā un īstenošanā (1 stunda), 1. praktiskais darbs.
6. Politikas procesu un politikas lēmuma analīze (1 stunda), 2. praktiskais darbs.
7. Birokrātija un ierēdniecība politikas procesā (2 stundas).
8. Politiskā procesa formālais regulējums Latvijā (1 stunda).

9. Jaunākās tendences politikas analizēšanā (1 stundas).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa noslēgumā ir ieskaite ar atzīmi. Gala vērtējums ir akumulējošs par tēmām: 1) Politikas analīzes būtība, politikas plānošanas process un politikas novērtēšanas nozīme politikas veidošanā (kontroldarbs – 30%), 2) Izstrādāta un iesniegta vienas sektoru politikas lēmuma analīze (patstāvīgais darbs – 30%), 3) Izpēte, analīze, izstrādāti secinājumi un priekšlikumi par politikas procesu un politikas lēmuma analīzi (praktiskie darbi, prezentācija – 40%).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Izpildīti patstāvīgie un praktiskie darbi, patstāvīgi veikta izpēte un nokārtots kontorldarbs.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Maģistrantiem jānokārto un jāizstrādā: 1. kontroldarbs (30%), viens patstāvīgais darbs (30%), jāsagatavo divi praktiskie darbi un tie jāprezentē (40%). 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā.

Obligātā literatūra

1. Dunn W.N. (2018) Public Policy Analysis: An Integrated Approach, 6th Edition, New York: Routledge, p. 498.
2. Dye T.R. (2017) Understanding Public Policy, 15th Edition, Florida: Pearson, p.365
3. Easton D. (1957) An Approach to the Analysis of Political Systems. World Politics. Cambridge University Press, p. 383-400
4. Hogwood W.B, Gunn L.A. (1984) Policy analysis for the real world. Oxford University Press, p. 298
5. Weible C.M., Sabatier P.A. (2018) Theories of the Policy Process. 4th Edition. New York: Routledge, p.416
6. O’Brian V.G. (2019) Metaphor Analysis in Public Policy and Private Practice: A Social Work Perspective. Washington, DC: NASW Press, p.100. Pieejams: https://web-p-ebscohost-com.ezproxy.llu.lv/ehost/detail/detail?vid=8&sid=3da93174-2f60-448e-86f7-2f194a6fea2e%40redis&bdata=JnNpdGU9ZWhvc3QtbGl2ZQ%3d%3d#AN=2727610&db=e000xww
7. Clavier C. Leeuw E. (2013) Health Promotion and the Policy Process. New York: Oxford University Press, p.230. Pieejams: https://web-p-ebscohost-com.ezproxy.llu.lv/ehost/ebookviewer/ebook/ZTAwMHh3d19fNjQzMjEwX19BTg2?sid=7f171f39-a320-4338-a07c-7b70a7c87f7b@redis&vid=24&format=EB&rid=2
8. Vaidere I u.c. (2008) Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 296 lpp.
9. Vanags E., Vilka I. (2009) Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds , 225 lpp.

10. Vorlander H. (2017) Īsi par demokrātiju. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 191 lpp.

Papildliteratūra

1. Anderson J.E. Public Policymaking. Eight edition, USA: Cengage Learning, 2014.-p.384 Pieejams: http://cpps.dyndns.info/cpps-docs-web/secgen/2015/pol-oceanica-regional/Doc%2012.The%20study%20of%20the%20public%20policy.pdf
2. Bandelow N.C., Hornung J. Policy programme cycles through old and new programmatic groups. Published online by Cambridge University Press: 11 August 2020. Pieejams: https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/24067B8CEB26D24823CF8046361D6EFF/S0143814X20000185a.pdf/div-class-title-policy-programme-cycles-through-old-and-new-programmatic-groups-div.pdf
3. LR Pārresoru koordinācijas centrs. Politikas veidošanas rokasgrāmata. Rīga: 2016. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/pkc_rokasgramata_090316_web.pdf
4. Kļaviņa S., Klapkalne U., Pētersone B. Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā. Valsts kanceleja. Rīga: 2005. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/pol_ietekmes_vert.pdf
5. Valtenbergs V. Interneta politiskās komunikācijas nozīme atklātības un elektroniskās demokrātijas attīstībā. Rīga: 2010. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5210/37719-Visvaldis_Valtenbergs_2010.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Periodika un citi informācijas avoti

1. Policy Analysis and Implementation. Module 2 - Policy Formulation Process: The Process, Structure and Context of Policy-making. Canada, Vancouver: 2012. Pieejams: https://ebookbou.edu.bd/Books/Text/SOB/CEMBA-CEMPA/elec_3620/Module-2.pdf
2. Globālie satricinājumi un Latvijas izaicinājumi. Latvija 2022. Domnīca Certus: 2017. Pieejams: http://certusdomnica.lv/wp-content/uploads/2017/12/web_CertusZinojums_2017_Latvija2022_IzaicinajumiUnIespejas_LV-1.pdf
3. Ž.Ozoliņa zin. red. Latvijas Politologu biedrība. Periodika: Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Rīga. Pieejams: https://politologubiedriba.lv/politologu-biedribas-publikacijas/
4. Journal of Public Policy, Periodicals: Cambridge University Press. Pieejams: https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-public-policy

Piezīmes

Obligātais studiju kurss ESAF akadēmiskajā maģistra studiju programmai “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”.