Kursa kods Peda5013

Kredītpunkti 8

Pedagoģija un psiholoģija

Zinātnes nozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Pedagoģija (nav zn)128646420/04/2011Izglītības un mājsaimniecības institūts

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Irēna Katane

Pedagoģijas doktors

Papildliteratūra

1. Broks A. (2000.) Izglītības sistemoloģija. Rīga: RaKa, 173 lpp.
2. Katane I. (2007) Paradigmas Latvijas izglītības vidē mūsdienās: Jelgava: LLU, 117 lpp.
3. Ķestere I. (2005). Pedagoģijas vēsture: skola, skolēns, skolotājs. Zvaigzne ABC, 181 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Education for Teaching. Online ISSN: 1360-0540. Skatīts 17.06.2011 no: http://www.tandf.co.uk/journals/titles/02607476.asp
2. Journal of Educational Psychology. Online ISSN: 1939-2176. Skatīts 17.06.2011 no: http://www.apa.org/pubs/journals/edu/index.aspx
3. Žurnāls „Skolotājs”. ISSN 1407-1945

Piezīmes

Obligātais studiju kurss, kas sastāv no 4 daļām:
Pedagoģija un psiholoģija I (1.sem),
Pedagoģija un psiholoģija II (2.sem),
Pedagoģija un psiholoģija III (3.sem),
Pedagoģija un psiholoģija IV (4. sem).

Kursa anotācija

Studiju kursa apguves procesā maģistranti analīzes, sintēzes un izvērtēšanas līmenī tālāk attīsta un iegūst jaunas zināšanas un prasmes pedagoģijā un psiholoģijā; tālāk attīsta pašrefleksijas spēju; pilnveido un attīsta savas kompetences, t.sk. spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas un prasmes pedagoģiskajā praksē un pētnieciskajā darbībā. Studiju kursa rezultātā bagātinās maģistrantu pasaules uzskats, veidojas daudzdimensionāls un kopveseluma skatījums uz pedagoģisko procesu, maģistrantu attieksmju sistēma balstās uz pedagoģiskās kultūras un ekosofijas vērtībām. Pedagoģijas un psiholoģijas kursa saturā ir iekļauti temati arī par daudzveidīgu un mainīgu izglītības vidi, izglītību ilgtspējīgai attīstībai, pedagoga lomām un funkcijām lauku izglītības vidē, veicināt lauku reģionu/novadu iedzīvotāju izglītību un attīstību, īstenojot formālo, neformālo un informālo izglītību u.c.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc dotā studiju kursa studentam būs:
• Zināšanas par: pedagoģisko darbību demokrātiskas izglītības apstākļos; izglītību ilgtspējīgai attīstībai; profesionālo izglītību, tās attīstības scenārijiem ES kontekstā; mūžizglītības, tālākizglītības, formālās, neformālās un informālās izglītības, pieaugušo izglītības, ģimeņu izglītības koncepcijām, elastīgi piemērojoties reģiona/novada prasībām; izglītību kā līdzekli draudzīgas un ilgtspējīgas cilvēka un vides mijiedarbības realizācijai.
• Prasmes: analizēt, izvērtēt un sistematizēt studiju laikā iegūto informāciju; patstāvīgi mācīties/studēt, integrējot, papildinot un izmantojot zināšanas, lai plānotu, īstenotu un izvērtētu pedagoģisko procesu Latvijas daudzveidīgā izglītības vidē; izmantot IT jaunas un studiju kursa saturam un prasībām atbilstošas informācijas ieguvē, atlasē un apguvē.
• Kompetences: spēj izmantot iegūtās zināšanas un prasmes savas pedagoģiskās pieredzes analīzē un izvērtēšanā un pētnieciskā darbībā atbilstoši izglītības mērķiem, mērķauditorijas un vides specifikai, t.sk. dažādās pedagoģiskās situācijās, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai daudzveidīgas un mainīgas izglītības vides apstākļos; gatavība strādāt pedagoģisko darbu lauku reģionos (novados), veicināt šo reģionu lauku kopienu attīstību īstenojot mūžizglītību, t.sk. formālo, neformālo un informālo izglītību; spēj veikt savas pedagoga funkcijas atbildīgi saskaņā ar pedagoga kultūru un ētiku.
Ieskaites 1., 2. un 3. semestrī (summārie jeb kumulējošie vērtējumi), eksāmens 4. semestrī.

Kursa plāns

1 Ievads studiju kursam "Pedagoģija un psiholoģija".
2 Izglītības attīstības tendences 21. gs. Izglītības paradigmu un pedagoģisko pieeju daudzveidība.
3 Audzināšanas teorija un vērtībizglītība. Pedagoģijas klasiķi par audzināšanu. Attieksmes un vērtības pedagoģijā un psih
4 Pedagoģisko pētījumu un studiju programmu attīstības vēsture LLU. Pašreizējie pētījumu virzieni.
5 Personības teorijas un to autori sociālajā psiholoģijā.
6 Izglītības ekoloģija kā jauns interdisciplinārs virziens izglītības pētniecībā.
7 Kopveseluma, humānistiskā un ekoloģiskā pieeja, to izpausmes daudzveidība pedagoģijā un izglītībā.
8 Vides jēdziens cilvēka ekoloģijā, t.sk. izglītības ekoloģijā. Vides izglītības attīstības vēsture
9 Izglītības demokratizācijas, izglītības vides pieejamības un atvērtības principi mūžizglītības kontekstā.
10 Psiholoģijas kategorijas un teorijas saistībā ar izglītības, t.sk. pedagoģisko, procesu. Personības virzība, griba u.c.
11 Izglītības procesa psiholoģiskie aspekti. Pedagoģiskā mijiedarbība. Smadzeņu darbība, emocijas, intelekts, atmiņa u.c.
12 Skola kā sabiedrības un pedagoģiskās kultūras integrāla sastāvdaļa.
13 Profesionālās izglītības mērķi, uzdevumi un funkcijas. Kompetence un konkurētspēja profesionālajā izglītībā.
14 Pedagogs kā personība un arī kā speciālists. Pedagoga lomas un funkcijas. Pedagoga profesionālā attīstība. Mentorings.
15 Mediju pedagoģija. Skolotāja mediju kompetence. Skolēna kompetences informatīvajā vidē.
16 Sociālās pedagoģijas teorija un prakse Latvijā un pasaulē. Pedagoga, t.sk. sociālā pedagoga, ekoloģiskā kompetence.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās lekcijās un semināros, sekmīgi nokārtotas 1., 2., 3. sem. ieskaites un 4.sem. eksāmens.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studentiem tiek plānotas un vadītas lekciju un semināru nodarbības.
Studenti jau studiju kursa katras daļas (Pedagoģija un psiholoģija I, Pedagoģija un psiholoģija II, Pedagoģija un psiholoģija III, Pedagoģija un psiholoģija IV) sākumā zina visas prasības, lai iegūtu sekmīgu vērtējumu plānotajos semināros un eksāmenā kopumā.
Patstāvīgie darbi, gatavojoties semināriem.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Piedalīšanās lekcijās.
Piedalīšanās visos semināros.
Padziļinātas patstāvīgas teorētiskās studijas pedagoģijā un psiholoģijā.
Izpildītas visas prasības, paveikti visi patstāvīgie darbi un visas 4 studiju kursa daļās iegūti sekmīgi vērtējumi.

Pamatliteratūra

1. Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga: RaKa, 2003. 476 lpp.
2. Briede B., Pēks L. Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija „ Izglītības ekoloģija”. Jelgava: LLU, 2011.160 lpp. (CD formātā)
3. Bronfenbrenner U. The Ecolog of Human Development: Experiments by Nature and Design. Camvridge, Massachusetts, and London: Harvard University Press, 1979/2015. 352 p. Pieejams https://khoerulanwarbk.files.wordpress.com/2015/08/urie_bronfenbrenner_the_ecology_of_human_developbokos-z1.pdf
4. Burceva R., Davidova J., Kalniņa D., Lanka Ē, Mackēviča L. Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem. Rīga: LU, 2010. Pieejams http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=1211.
5. Cohen-Scali V, Rossier J., Nota L. (Eds.). New Perspectives in Career Counseling and Guidance in Europe. Cham (Switzerland): Springer International Publishing AG, 2018.
6. Fulans M. Pārmaiņu spēki. Izglītības reformu virzieni. Rīga:Zvaigzne ABC, 1999. 167 lpp.
7. Fullan M. Change theory: A force for school improvement. Copyright Centre for Strategic Education, Victoria, 2006.
8. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
9. Juusela, T. Mentoringa daudzās sejas. Rīga: LID, 2005.196 lpp.
10. Kalvāns Ē. Mūsdienu personības teorijas. Rēzekne: RTA, 2017. Pieejams http://books.rta.lv/index.php/RTA/catalog/view/2/1/4-1.
11. Karpova Ā. Personības teorijas un to radītāji. Elektroniskā izdevniecība, 2010. Pieejams http://gramataselektroniski.blogspot.com/2010/07/personiba-teorijas-un-to-raditaji-arija.html
12. Katane I. Skola kultūrā un kultūra skolā. Jelgava: LLU TF IMI, 2006. 116 lpp.
13. Katane I. Paradigmas Latvijas izglītības vidē mūsdienās. Sērija „Izglītības ekoloģija”. Jelgava: LLU TF IMI, 2007. 117 lpp.
14. Katane I. No ekoloģiskās paradigmas līdz vides modelim izglītības pētniecībā. Sērija „ Izglītības ekoloģija”. Jelgava, 2007. 239 lpp.
15. Katane I., Pēks L. Izglītības ekoloģija: starpdisciplinārs virziens izglītības pētniecībā. Sērija Izglītības ekoloģija. Jelgava: LLU, IMI, 2006.
16. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture: skola, skolēns, skolotājs. Zvaigzne ABC, 2005.
17. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja bērnu audzināšanā. Rīga: RaKA, 1999. 251 lpp.
18. Ozola I. Grāmata pašizaugsmei. Rīga: RaKa, 2018. 68 lpp.
19. Pāvulēns J., Mārtinsone K., Mihailova S. Konsultatīvais atbalsts skolēniem. Rīga: Raka, 2018. 80 lpp.
20. Purēns V. Kā attīstīt kompetenci. Rīga: Raka, 2018. 280 lpp.
21. Rubene Z., Krūmiņa A., Vanaga I. Ievads mediju pedagoģijā. Rīga: RAKA, 2008. 207 lpp.
22. Rutka L. (2012). Pedagoga psiholoģiskā kompetence. Rīga: RaKa. 178 lpp.
23. Špona A., Čamane I. Audzināšana. Pašaudzināšana. Rīga: RaKa, 2010. 260 lpp.
24. Tiļļa I. Sociālkultūras mācīšanās organizācijas sistēma. Rīga: RaKa, 2005. 294 lpp.
25. Valbis J. Skolēna personības attīstība - izglītības virsuzdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.
26. Vilciņa A. Sociālā pedagoģija: teorija, prakse. Rīga: Attīstība, 2009.
27. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Rīga: Izglītības soļi, 2002.
28. Zamskis H. Iekļaujošās pedagoģijas vēsture. Rīga: RAKA, 2008.
29. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa, 2001. 275 lpp.
30. Зеер Э.Ф. Психология профессий. Москва: Академический Проект; Фонд “Мир”, 2006. 336 c.
31. Митина А.М. Дополнительное образование взрослых за рубежом: концептуальное становление и развитие. Москва: Наука, 2004. 304 с.
32. Митина Л. М. Психология труда и профессионального развития учителя. Москва: Academia, 2004.