Kursa kods Peda2004

Kredītpunkti 3

Vispārīgā pedagoģija un vēsture

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Izglītības zinātnesVispārīgā pedagoģija48242417/02/2015Izglītības un mājsaimniecības institūts

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Irēna Katane

Pedagoģijas doktors

Papildliteratūra

1. Čehlova Z. Izziņas aktivitāte mācībās. Rīga: RaKa, 2002. 2. Hahele R. Pašnovērtējums mācību procesā. Rīga: RaKa, 2006. 3. Katane I. Paradigmas Latvijas izglītības vidē mūsdienās. Jelgava: LLU TF IMI, 2007. 117 lpp. Monogrāfisko pētījumu sērija „Izglītības ekoloģija”. 4. Katane I. Pedagoģijas teorētiskie pamati. Rīga: BUTS, 2006. 5. Katane I., Kalniņa I. Skolēnu personības konkurētspējas attīstība neformālās komercizglītības vidē. Jelgava: LLU, 2010. 331 lpp. 6. Katane I., Katans E., Lietapure S. Bērncentrētās izglītības vides multifunkcionalitāte audzināšanas kontekstā. No: "Sabiedrība. Integrācija. Izglītība", 2. krāj. Rēzekne: RTA, 2018, 212.-228. lpp. 7. Sēja T. Profesionālās izglītības attīstība Latvijas reģionos. Jelgava: LLU, 2008. 8. Šmite A. Pedagoģisko darbinieku tālākizglītība Latvijā (1944-1990). Rīga: RaKa, 2018. 9. Vedins I. Mācīšanas māksla. Rīga: Avots, 2011. 10. Ильин Е.П. Психология общения и межличностных отношений. Москва: Питер, 2009.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Science Education. ISSN 0124 – 5481 2. Pedagogy and Teachers’ Education. University of Latvia. ISSN 1407- 2157. 3. Laikraksts Izglītība un kultūra. Rīga, IZM, ISSN 1407-4036.

Piezīmes

Obligāts studiju kurss 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Profesionālās izglītības skolotājs".

Kursa anotācija

Vispārīgās pedagoģijas un vēstures studiju kursā studenti radoši iepazīst pedagoģiskā procesa būtību, pedagoģiskās domas attīstību dažādos vēstures posmos. Noskaidro pedagoģijas, t.sk. skolas pedagoģijas, saikni ar citām zinātnēm. Studenti analizē audzināšanas un mācību procesu skolā, balstoties uz teorijām, izprot pedagoģiskā procesa principus, metodes un organizācijas formas. Iepazīst un analizē: izglītības mūža garumā un plašumā koncepcijas, t.sk. pieaugušo izglītības koncepciju; mediju pedagoģiju; mūsdienu tendences izglītībā pasaules, Eiropas un Latvijas kontekstā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas: studenti zina pedagoģijas attīstības vēstures posmus, t.sk. ievērojamos pedagogus pasaulē un Latvijā; reformpedagoģijas un alternatīvās pedagoģijas idejas; audzināšanas un mācību procesa būtību un teorētisko pamatu; skolas kā izglītības institūcijas mērķus, uzdevumus un pamatfunkcijas, skolas un ģimenes sadarbības nozīmi; personības virzības un paškoncepcijas teorētisko pamatu; informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas izglītībā.
Eksāmena mutiskā daļa: eksāmena jautājuma izklāsts.
Prasmes un kompetences: studenti prot un spēj analizēt un izvērtēt mūsdienu izglītības aktualitātes, izvēloties teorētisko pētījumu tematiku. Patstāvīgi spēj padziļināti studēt izvēlēto jautājumu, izstrādājot zinātniski pamatotu rakstu darbu, spēj sagatavot prezentācijas par eksāmena jautājumiem.
Eksāmena rakstiskā daļa: atbilstoši prasībām uzrakstīts un pareizi noformēts referāts, sagatavota tā prezentācija.

Kursa plāns

1. Humānpedagoģijas būtība, galvenās idejas un atziņas. Kopveseluma jeb holistiskā pieeja humānajā pedagoģijā
2. Humānās pedagoģijas pieci pamatprincipi. Skolēnu vecuma īpatnību, interešu, vajadzību un spēju respektēšana.
3. Pedagoģiskās domas un izglītības ideju vēsturiskā attīstība, pasaules slaveni pedagogi un viņu devums pedagoģijā.
4. Reformpedagoģijas un alternatīvās pedagoģijas koncepcijas un to pārstāvji.
5. Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā. Latviešu nacionālās pedagoģiskās domas pamatlicēji un attīstītāji.
6. Audzināšana kā zinātne un māksla, tās būtība. Pasaules un mēroga un Latvijas ievērojamie pedagogi par audzināšanu.
7. Personība un tās attīstības ietekmējošie faktori. Personības paškoncepcija jeb Es-koncepcija, pašvērtējums un pašnovērtējums. Personības virzība: motīvi, dzīves mērķi, vajadzības, intereses, vērtības un attieksmes.
8. Mūžizglītības un pieaugušo izglītības idejas agrāk un mūsdienās.
9. Mācības kā mijiedarbības sistēma, tā galvenie komponenti un funkcijas. Izglītības saturs un mācību saturs. Mācību procesa likumsakarības un pamatprincipi. Izcilo pedagogu atziņas par mācībām.
10. Pašvirzītā mācīšanās, problēmbalstītā mācīšanās, darba vidē balstītā mācīšanās, transformatīvās mācības.
11. Mūsdienu mācību organizācijas formas un metodes.
12. Profesionālās izglītības, tālākizglītības, pilnveides izglītības teorētiskie pamati.
13. Speciālista profesionālā kompetence.
14. Speciālista konkurētsopējas attīstības veicināšana mācību un profesionālās darbības vidē.
15. Skolotāja profesionālā darbība, skolotāja lomas un funkcijas. Skolotāja profesionālā attīstība. Skolotāju profesionālā kompetence.
16. Skolotāja profesionālā pilnveide mūža garumā izglītības ilgtspējas nodrošināšanai.
17. Mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītībā. Ieskats mediju pedagoģijā.
18. Karjeras izglītība un karjeras attīstības atbalsts skolā.
19. Skolas kā izglītības iestādes mērķi, uzdevumi un funkcijas. Skolas sadarbības ar ģimeni nozīme un veidi. Skolas ilgtspējīga attīstība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Veiksmīgi izpildītas patstāvīgā darba prasības, sekmīgi nokārtotas eksāmena abas daļas: mutiskā un rakstiskā. Eksāmena gala summārais jeb kumulatīvais vērtējums.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studenti savlaicīgi tiek informēti par eksāmena jautājumiem, dodot ieskatu to tematikā un prasībās. Pieejamas individuālās konsultācijas, t.sk. tiešsaites konsultēšana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Patstāvīgo studiju visu izvirzīto prasību ievērošana.
Izlozētā jautājuma kompetenta prezentēšana.
Referāta laicīga iesniegšana vērtēšanai (1 nedēļu pirms eksāmena).
Referāta prezentācijas sagatavošana un publiskā aizstāvēšana eksāmena laikā.

Pamatliteratūra

1. Albrehta Dz. Didaktika. Rīga: RaKa, 2001. 2. Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga: RaKa, 2003. 476 lpp. 3. Baltušīte R. Pedagoģijas studentu gatavība pedagoģiskai darbībai skolā. Jelgava: LLU, 2012. 4. Beļickis I. Alternatīvās izglītības teorijas. Rīga: RaKa, 2001. 5. Burceva R., Davidova J., Kalniņa D., Lanka Ē, Mackēviča L. Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem. Rīga: LU, 2010. Pieejams http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=1211. 6. Cohen-Scali V, Rossier J., Nota L. (Eds.). New Perspectives in Career Counseling and Guidance in Europe. Cham (Switzerland): Springer International Publishing AG, 2018. 7. Jurgena I. Vispārīgā pedagoģija. Rīga: Izglītības soļi, 2002. 8. Katane I. Skola kultūrā un kultūra skolā. Jelgava: LLU TF IMI, 2006. 116 lpp. 9. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. 10. Lieģeniece D. Ievads andragoģijā. Rīga: RaKa, 2002. 11. Ozola I. Grāmata pašizaugsmei. Rīga: RaKa, 2018. 68 lpp. 12. Pāvulēns J., Mārtinsone K., Mihailova S. Konsultatīvais atbalsts skolēniem. Rīga: Raka, 2018. 80 lpp. 13. Purēns V. Kā attīstīt kompetenci. Rīga: Raka, 2018. 280 lpp. 14. Rubene Z., Krūmiņa A., Vanaga I. Ievads mediju pedagoģijā. Rīga: RAKA, 2008. 15. Rutka L. Pedagoga psiholoģiskā kompetence. Rīga: RaKa, 2012. 178 lpp. 16. Špona A. Audzināšanas process teorijā un praksē. Rīga: RaKa, 2006. 17. Vilkaste A. Skolas ilgtspējīgas attīstības plānošana. Rīga: RaKa, 2003. 18. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. Rīga: RaKa 2000. 19. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa, 2001. 20. Žukovs L. Ievads pedagoģijā. Rīga: RaKa, 1997. 21. Žukovs L. Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa, 2001.