Kursa kods PārZ5024

Kredītpunkti 3

Pārtikas ķīmijas teorētiskie pamati

Zinātnes nozarePārtikas zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā81

Lekciju stundu skaits20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits4

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits57

Kursa apstiprinājuma datums12.01.2024

Atbildīgā struktūrvienībaPārtikas institūts

Kursa anotācija

Kursa mērķis: nodrošināt iespēju studentiem apgūt zināšanas par pārtikas produktu sastāvdaļu (proteīnu, lipīdu, vitamīnu, minerālvielu, u.c.) ķīmisko sastāvu veidojošo savienojumu ķīmisko uzbūvi un ķīmiskajām pārvērtībām.
Kursa uzdevumi:
1) sekmēt studentiem zināšanu apguvi par ķīmisko savienojumu (organisko un neorganisko) uzbūvi un iespējamām pārvērtībām apkārtējās vides un citu savienojumu iedarbības rezultātā;
2) sekmēt studentiem zināšanu apguvi par mazmolekulāro ķīmisko savienojumu (organisko un neorganisko savienojumu) pierādīšanas metodēm.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas:
1) izprot ķīmisko elementu uzbūvi un ķīmisko elementu periodisko sistēmu;
2) izprot pārtikas produktu sastāvu veidojošo ķīmisko savienojumu uzbūvi un to iespējamās ķīmiskās pārvērtības.
Prasmes:
3) individuāli un/vai sadarbojoties grupā prot izskaidrot, analizēt, izvērtēt ķīmisko savienojumu uzbūvi, savienojumos ietilpstošo elementu uzbūvi un prognozēt iespējamās ķīmiskās pārvērtības;
4) veicināt sevis tālāku mācīšanos un zināšanu apguvi, izmantojot informācijas avotus.
Kompetences:
5) spēj kursā “Pārtikas ķīmija” izprast un prognozēt pārtikas produktu uzglabāšanas un pārstrādes procesos notiekošās pārtikas sastāvdaļu ķīmiskā sastāva izmaiņas un bioķīmiskās pārvērtības dzīvajos organismos, kuras tiek izvērtētas kursā “Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija”.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas:
1. Pārtikas produktu sastāvā ietilpstošie ķīmiskie elementi: elementu periodiskā sistēma, nemetāliskie elementi, amfotērie elementi. Ķīmisko elementu atomu uzbūve. L2
2. Neorganiskie savienojumi, to uzbūve, fizikālās un ķīmiskās īpašības. Savstarpējo reakciju norises īpašības. L4 S1
3. Organiskie savienojumi. Monofunkcionālie organiskie savienojumi. Organisko savienojumu klases, to nosaukumi. Organisko savienojumu uzbūve, iegūšana, fizikālās un ķīmiskās īpašības. Organisko savienojumu savstarpējo reakciju norises īpašības, reakciju mehānismu skaidrojumus. L2 S6
4. Ogļūdeņraži (alkāni, cikloalkāni, alkēni, alkadiēni, alkīni, arēni (benzols un tā homologi, policikliskie arēni)) un heterocikliskie savienojumi. L4 S4
5. Halogēnogļūdeņraži (alifātisko un aromātisko ogļūdeņražu halogēnatvasinājumi) un ēteri. L2.
6. Amīni (alifātiskie, aromātiskie amīni). L2
7. Aldehīdi (alkanāli), ketoni (alkanoni). L2
8. Karbonskābes un to atvasinājumi (halogenīdi, anhidrīdi, amīdi) un aizvietotās karbonskābes – hidroksikarbonskābes un aminoskābes. L2 S2
9. Polifuncionālie organiskie savienojumi un to nozīme dzīvajos organismos (hidroksiskābes, oksiskābes, aminoskābes, ogļhidrāti, nukleotīdi un nukleīnskābes). L2 S2
Semināri:
1. seminārs. Jonu saite, kovalentā saite. Neorganiskie savienojumi. Organiskie savienojumi (ogļūdeņraži).
2. seminārs. Monofunkcionālie organiskie savienojumi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums un starppārbaudījumi ir obligāti.
Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido:
1) semināru un starppārbaudījumu izpilde (60%);
2) noslēguma pārbaudījums – tests (pārtikas produktu sastāvdaļu pārvērtības) 40%.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studējošo patstāvīgais darbs tiek organizēts individuāli un/vai darba grupās, uzdodot šādus uzdevumus: patstāvīgi gatavoties semināru nodarbībām un starppārbaudījumiem, gala pārbaudījumam; studēt ar kursa tēmām saistītu zinātnisko literatūru.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido:
1) sekmīgi nokārtoti starppārbaudījumi – 60%;
2) noslēguma pārbaudījums – tests 40%.

Obligātā literatūra

1. Rauhvargers, A. (1996) Vispārīgā ķīmija. Rīga, Zvaigzne.
2. Cēdere, D., Logins, J. (1996) Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. Rīga, Zvaigzne, ABC.

Papildliteratūra

1. Bindars, J. (2001) Neorganiskā ķīmija: lekciju konspekts. Rēzekne, Rēzeknes augstskolas izdevums.
2. Nokalna, I., Nokalns, M. (2015) Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. Metodiskais materiāls studentiem. Rīga, RSU.
3. Kokars, V. (2009) Vispārīgā ķīmija. Rīga, RTU Izdevniecība.
4. Kazuša, I., Kaksis, Ā. (2011) Vispārīgā ķīmija. Mācību līdzeklis. Rīga, RSU.

Piezīmes

Izvēles kurss maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" pilna laika studijās.
Studiju kursa autore - Ida Jākobsone, LU Ķīmijas fakultātes asociētā profesore