Kursa kods PārZ5009

Kredītpunkti 3

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Zinātnes nozarePārtikas zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā81

Lekciju stundu skaits12

Semināru un praktisko darbu stundu skaits12

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits57

Kursa apstiprinājuma datums23.01.2013

Atbildīgā struktūrvienībaPārtikas institūts

Kursa izstrādātāji

author prof.

Inga Ciproviča

Dr. sc. ing.

author

Indriķis Muižnieks

Kursa anotācija

Kursa mērķis sniegt pārskatu par teorētiskajiem un lietišķajiem pētījumiem, uz kuriem balstās jaunās un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas ieguve, par šādas pārtikas daudzveidību un lietošanu. Tiek aplūkota jaunās un ĢM pārtikas ietekme uz veselību un vidi, iespējamajiem ieguvumiem un riska faktoriem, Tiek dots ieskats par tiesību aktiem, kas regulē šādas pārtikas apriti.
Kursa uzdevumi:
1) iepazīstināt studentus ar nosacījumiem un procesiem, kuru izmantošanas rezultātā iegūtā pārtika tiek klasificēta kā “jaunā” vai ‘ģenētiski modificētā” (ĢM), šādas pārtikas iegūšanai izmantojamajām metodēm;
2) aprakstīt jaunās un ĢM pārtikas īpašības, tās ražošanā izmantojamos organismus, izplatību un izmantošanas pamatojumu;
3) attīstīt kompetenci zinātniskās literatūras un populārzinātniskās literatūras sniegtās informācijas izvērtēšanā par jauno un ĢM pārtiku;
4) attīstīt jaunās un ĢM pārtikas izmantošanas ētiskos aspektus, iespējamā riska analīzes komponentus, iepazīstināt ar jaunās un ĢM pārtikas regulējošo tiesisko satvaru pasaulē, Eiropas Savienībā, un Latvijā, analizēt sabiedrības viedokli par jaunās un ĢM pārtikas plašākas izmantošanas perspektīvu.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas:
1) galvenie funkcionālās pārtikas veidi un to komponenti.
2) molekulārās bioloģijas pamatprincipi, kuri izmantoti gēnu inženierijas un ģenētiski modificēto pārtikas produktu iegūšanā.
3) mikroorganismu, dzīvnieku un augu izmantošana un tās apjomi jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas ražošanā, iegūstamie produkti.
4) jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas izmantošanas tiesiskie, riska novērtējuma un ētiskie aspekti, identificēšanas paņēmieni un aprites regulējuma principi.
Prasmes:
5) identificēt un analizēt jaunās vai ĢM pārtikas īpašības salīdzinājumā ar konvencionālajiem pārtikas produktiem, spriest par funkcionālās vai ĢM pārtikas izmantošanas iespējamajiem ieguvumiem vai tās radīto risku veselībai, videi, sociāli-ekonomiskajiem procesiem;
6) iegūt informāciju par jaunās un ĢM pārtikas produktiem, izpratne par plašāk izplatītajām šādu produktu analīzes metodēm;
7) veikt jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas riska analīzes izmantošanai nepieciešamos riska analīzes pamatelementus.
Kompetences:
8) novērtēt jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas ieguves mērķus no ražošanas tehnoloģijas procesu, pārtikas kvalitātes, daudzveidības un pieejamības aspektiem.
9) novērtēt par jaunās vai ĢM pārtikas produktu pieejamās informācijas pilnīgumu un atbilstību reglamentējošajām normām.

10) analizēt un prezentēt angļu valodā pieejamu informāciju par jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas iegūšanas un drošuma pētījumiem.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas:
1. Funkcionālo pārtikas produktu veidi. L2 S2
2. Jaunās pārtikas komponenti. L2, S2
3. Jaunās pārtikas produkti. L4, S4
4. Ģenētiski modificētās pārtikas (ĢMP) bioloģija. L2, S2
5. ĢMP veidi. L4 S4
6. ĢMP izmantošanas riska analīze un tiesiskais regulējums. L2 S2
Semināri:
seminārs.
1. seminārs. Jaunās un funkcionālās pārtikas definīcijas. Probiotiķi. Prebiotiķi. Sinbiotiķi. Balastvielas.
2. seminārs. Taukskābju raksturojums un to funkcionālās īpašības. Minerālvielas un vitamīni kā pārtikas produktu funkcionālas sastāvdaļas Polifenoli, to raksturojums un ietekme.
3. seminars. Funkcionālie augu valsts izcelsmes pārtikas produkti. Funkcionālie dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produkti
4. seminārs. Iedzimtības informācijas aprite un mainība. Selekcijas metodes biotehnoloģijā izmantojamo organismu izveidē. Gēnu inženierija un genoma rediģēšana.
5. seminārs. Mikroorganismu, dzīvnieku un augu izcelsmes ģenētiski modificētā pārtika. Organismu – producentu iegūšana un izmantošanas mērķi.

6. seminārs. Riska analīzes principi un to izmantošana ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) un ĢMP apritē. ĢMO izmantošanas tiesiskais regulējums pasaulē un Eiropas Savienībā. ĢMO komponentu klātbūtnes analīze pārtikā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums ir daļēji obligāts, sekmīgi uzrakstīt kontroldarbu un noslēguma pārbaudījumu.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1. Studēt literatūru un lekciju prezentācijas, kas ir saistītas ar studiju kursa tēmām.
2. Apkopot informāciju un izpildīt kontroldarbu un eksāmena uzdevumus.
3. Iepazīties ar zinātnisko literatūru par jaunās un ģenētiski modificētās pārtikas iegūšanas un drošuma pētījumiem.

4. Sagatavot individuālus diskusiju uzdevumus semināriem.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Eksāmens divās daļās, vismaz 40% no maksimālā punktu katrā daļā, viens elektronisks kontroldarbs, līdzdalība vismaz 50% no semināriem.

Obligātā literatūra

1. Eiropas Parlamenta un padomes regula 2015/2283 par jauno pārtiku
2. Functional Dietary Lipids: food formulation, consumer issues and innovation for health. Edited by T.A.B. Sanders. Cambridge: Woodhead Publishing, 2016.
3. Handbook of prebiotics and probiotics ingredients: health benefits and food applications. Editors S. Sungsoo Cho and E.T. Finocchiaro. Boca Raton: Taylor & Francis, 2010.
4. Novel food processing: effects on rheological and functional properties. Edited by J. Ahmed ... [et al.]. Boca Raton: CRC Press, 2010.
5. Kārkliņa, D., Muižnieks, I., Rostoks, N. (2014) Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi: starpaugstskolu akadēmiskā maģistra studiju programma "Uzturzinātne": mācību materiāls. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
6. Safety assessment of foods derived from genetically modified animals, including fish: report of the FAO/WHO Expert Consultation, Rome, 17- 21 November 2003/ World Health Organization, Food and Agriculture Organization of the United Nations. Rome: FAO, 2004. WHO.

7. Watson, J., Baker, T., Bell, S., Gann, A., Levine, M., Losick, R. (2004) Molecular Biology of the Gene. 5th Edition, Benjamin Cummings.

Papildliteratūra

1. Glick, B. R., Patten, C.L. (2017) Molecular biotechnology: principles and applications of recombinant DNA. Willey, 5th edit.
2. Kārkliņa, D., Ciproviča, I., Beitāne, I. (2008) Pārtikas produkti ar funkcionālajām sastāvdaļām/ teorētiskais materiāls studiju kursa „Pārtikas funkcionālās īpašības” apguvei - Jelgava: LLU.

3. Handbook of nutraceuticals and functional foods. Edited by R.E.C. Wildman. 2nd ed. Boca Raton: CRC/Taylor & Francis, 2007.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Trends in Microbiology, Trends in Biotechnology – http://www.sciencedirect.com/
2. European Food Safety Authority: GMO applications: regulations and guidance, https://www.efsa.europa.eu/en/applications/gmo/regulationsandguidance;
3. European Food Safety Authority: Guidance on the preparation and presentation of an application for authorisation of a novel food in the context of Regulation (EU) 2015/2283
https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4594;
4. European Network of Research Ethics and Research Integrity (ENERI), https://eneri.eu/

5. International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications (ISAAA) http://www.isaaa.org/

Piezīmes

Obligāts studiju kurss Starpaugstskolu maģistra studiju programmā „Uzturzinātne”.