LV EN RU DE FR

Latvijas sūnu flora

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Sūnaugi ir viens no senākajiem un sugu skaita ziņā bagātākajiem augu valsts nodalījumiem ar īpatnēju uzbūvi un vairošanos. Latvijas sūnu flora ir sugām bagāta - līdz šim uzskaitītas 550 sugas, lielākā daļa no tām sastopamas mežos. Sūnām ir nozīmīga loma meža cenozes veidošanā un meža tipoloģijā. Studiju priekšmeta ietvaros tiek padziļinātas meža botānikas priekšmetā iegūtās zināšanas.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Studenti ir ieguvuši zināšanas sūnu sistemātikā, morfoloģijā un fizioloģijā. Zina sūnu ekoloģiskās prasības. Prot pazīt un noteikt sūnu sugas, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, kā arī, izmantojot sūnu noteicēju. Spēj izskaidrot sūnaugu funkcijas saistībā ar to anatomisko uzbūvi. Ir ieguvuši kompetenci analizēt sūnaugu augšanas apstākļus un novērtēt meža augšanas apstākļu tipus un vides stāvokli pēc sastopamajām sūnu sugām.

Kursa saturs(kalendārs)

1 Ievads. Brioloģija. Brioflora. Sūnu pētīšanas vēsture Latvijā un pasaulē. Sūnu nozīme dabā un cilvēka dzīvē.
2 Sūnu izcelšanās un filoģenēze. Sūnaugu nodalījuma vieta augu valstī. Paaudžu maiņa. Gametofīts. Sporofīts.
3 Sūnu veģetatīvais ķermenis un vairošanās orgāni. Sugu diagnostikā svarīgās morfoloģiskās pazīmes.
4 Sūnaugu sistemātika un taksoni. Antocerotu jeb ragvācelīšu klase. Aknu sūnu klase. Lapu sūnu klase.
5 Aknu sūnas. To izplatība, uzbūve un ekoloģija. Maršanciju apakšklase. Maršanciju rindas dzimtas un sugas.
6 Jungermanniju apakšklase. Mecgēriju rindas dzimtas un sugas.
7 Jungermanniju rindas dzimtas un sugas.
8 Lapu sūnas. Sfagnu apakšklase. Sfagnu izplatība uzbūve un ekoloģija. Sfagnu rinda. Sfagnu ģints sugas.
9 Andreju apakšklase. Zaļsūnu apakšklase. Zaļsūnu izplatība uzbūve un ekoloģija.
10 Četrzobju rinda. Dzegužlinu rinda. Buksbaumiju rinda. Spārneņu rinda.
11 Divzobju rindas dzimtas un sugas. Potiju rindas dzimtas un sugas.
12 Grimmiju rindas dzimtas un sugas. Zeligēriju rinda. Griezeņu rindas dzimtas un sugas.
13 Spulgsūnu rinda. Samtīšu rindas dzimtas un sugas.
14 Pūkcepureņu rindas dzimtas un sugas. Košsūnu rindas dzimtas un sugas. Ežlapju rindas dzimtas un sugas.
15 Hipnsūnu rinda. Strupknābju dzimtas ģintis un sugas. Īsvācelīšu dzimtas ģintis un sugas.
16 Šķībvācelīšu dzimtas ģintis un sugas. Zīmlapju dzimta. Hipnu dzimtas ģintis un sugas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Students sagatavo un aizstāv referātu par noteiktu studiju kursa tematu vai kārto trīs kontroldarbus. Pārbaudes veids: ieskaite ar atzīmi.

Obligātā literatūra

1. Āboliņa A. Latvijas sūnu saraksts. Latvijas veģetācija 3. Galv. red. M. Laiviņš. Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. 47.-87. lpp.
2. Goffinet B., Buck W. R. Systematics of the Bryophyta (Mosses): From molecules to a revised classification. Monographs in Systematic Botany. Molecular Systematics of Bryophytes. Missouri Botanical Garden Press, No.98, 2004, p. 205 - 239.
3. Bryophyte Biology. 2nd edition. Ed. B. Goffinet and A. J. Shaw. Cambridge: Cambridge University Press, 2008. 580 p.
4. Strazdiņa L., Liepiņa L., Mežaka A., Madžule L. Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem. Rīga: Latvijas Universitātes LU Akadēmiskais apgāds, 2011. 127 lpp.

Papildliteratūra

1. Игнатов М. С., Игнатова Е. А. Флора мхов средней части европейской России. Том 1. Sphagnaceae - Hedwigiaceae; Том 2. Fontinalaceae - Amblystegiaceae. Москва: Товарищество научных изданий КМК, 2003, 2004. 608 c. 960 c.
2. Meža enciklopēdija. Red. J. Broks. Rīga: Apgāds Zelta grauds, 2003. 281 lpp.
3. Jukoniene I. Lietuvos kiminai ir žaliosios samanos. Vilnius: Botanikos instituto leidykla, 2003. 402 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Bryology. ISSN 0373-6687.
2. Arctoa ISSN 0131-1379.
3. The Bryologist ISSN 0007-2745.

Piezīmes

Studiju kurss akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmas Meža ekoloģija un mežkopība izvēles daļā.