LV EN RU DE FR

Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir veicināt studentu izpratni un nostiprināt zināšanas modernās epidemioloģijas un sabiedrības veselības pamatjautājumos. Balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un praksi, formulēt un analizēt nozīmīgas problēmas sabiedrības veselībā globālā, nacionālā, lokālā līmenī.
Pilnveidot spējas pielietot multidisciplināras zināšanas par iespējamiem rīcības virzieniem sabiedrības veselības pilnveidošanā.
Studiju kursa uzdevumi:
1) pilnveidot zināšanas par sabiedrības veselības nozari un tās mijiedarbību ar klīnisko medicīnu, citām sociālas zinātnes nozarēm, kā arī uzturzinātnes lomu sabiedrības veselības kontekstā;
2) pilnveidot prasmes izvēlēties un pielietot piemērotākās modernās epidemioloģijas pētniecības metodes pētījumu veikšanā un kritiskās domāšanas pielietojumā;
3) iepazīstināt studentus ar dažādām uz zinātniskiem pamatiem un praksi balstītām sabiedrības veselības veicināšanas iespējām.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas:
1) padziļina zināšanas par veselības veicināšanas, dažādu profilakses veidu, dzīves kvalitātes, nevienlīdzības, slimības slogu ietekmējošu individuāliem un sociāliem faktoriem, ar uzturu saistītu paradumu sakarības un ietekmi uz mūsdienu sabiedrības veselību;
2) izprot epidemioloģijā pielietotās, uz zinātniskiem pamatiem balstītas metodoloģiskās iespējas sabiedrības veselības novērtēšanā;
3) izprot teorijas un pētījumus sabiedrības veselības pilnveidošanai un attīstībai, identificē uzturzinātnē pielietojamās zinātniski pētnieciskā darba metodoloģijas iespējas.
Prasmes:
4) spēj patstāvīgi pielietot kritiskās lasīšanas (domāšanas) principus, izdara secinājumus par sabiedrības veselības problēmu cēloņiem, sekām, ietekmi uz populācijas veselību;
5) analizē, argumentēti izskaidro un diskutē par sistēmiskiem sabiedrības veselības un uzturzinātnes nozares aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem;
6) spēj veikt patstāvīgu pētniecisko darbību, izpildot visus pētījuma posmus; spēj interpretēt iespējamas izvēles un nobīdes epidemioloģisko pētījumu dizainos.
Kompetence
7) pieņem patstāvīgus lēmumus par piemērotāko epidemioloģiskās pētniecības veidu (nepieciešamo datu ieguvei, datu apstrādei, iegūtās informācijas apstrādei), lai argumentēti analizētu, secinātu un piedāvātu inovatīvus risinājumus uzturzinātnes nozarē un sabiedrības veselības uzlabošanā;
8) argumentē nepieciešamo pasākumu kopumu uzturzinātnes atziņu pielietojumam sabiedrības veselības veicināšanā;

9) interpretē zinātniskās literatūras apkopojumus, izmantojot kritiskās lasīšanas principus zinātnisko rakstu analīzē.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas:
1. Sabiedrības veselības vēsture līdz mūsdienām un tās konceptuālās nostādnes. L1
2. Veselības sociālās determinantes. Veselības veicināšana un salutoģenēze. Uzturzinātnes loma veselības veicināšanā. L2
3. Demogrāfiskā statistika. Tās pielietojums uzturzinātnē. L2, S1
4. Dzīves kvalitātes pētījumi. Preventīvā medicīna. Skrīnings. L3, S1
5. Veselības sistēmu uzbūves principi. L3
6. Epidemioloģijas vēsture, pamat atziņas, tās pielietojums klīniskajā medicīnā un sabiedrības veselībā. L1
7. Veselības un slimības biežuma mērīšana. Kvalitatīvās pētniecības metodes. L2, S1
8. Epidemioloģisko pētījumu veidi L3, S1
9. Epidemioloģisko pētījumu metodoloģiskas problēmas L2, S1
10. Lēmumu pieņemšanas analīze. Kritiska medicīnisko publikāciju analīze. L1, S2, P5
Praktiskie darbi
1. Medicīnisko publikāciju analīze.
Semināri
1. seminārs. Demogrāfiskā statistika uzturzinātnē, tās pielietojums.
2. seminārs. Skrīninga testi.
3. seminārs. Prevelences, incidences aprēķini. Personlaika (riska laika) aprēķins.
4. seminārs. Epidemioloģisko pētījumu veidi.
5. seminārs. Epidemioloģisko pētījumu veidi.

6. seminārs. Pētījuma dizaina identificēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru un praktisko darbu apmeklējums ir obligāts.
Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido:
1) rakstisks tests (atšķirīgais un kopīgais sabiedrības veselībā un klīniskajā medicīnā; epidemioloģijas pamat atziņas, tās pielietojums klīniskajā medicīnā un sabiedrības veselībā; demogrāfiskās statistikas pielietojums uzturzinātnē; skrīninga testu novērtējums) un tā rezultātu apspriešana;
2) rakstisks tests (nozīmīgākie veselības un slimību biežuma mērījumu aprēķini; epidemioloģisko pētījumu dizainu stiprās un vājās puses) un tā rezultātu apspriešana;
3) divu semināru vērtējums (pētījuma dizaina identificēšana un dizaina priekšrocību un trūkumus raksturojums zinātniskos rakstos);
4) praktiskais darbs (prezentāciju par izvēlētā maģistra darba tēmu);
5) rakstisks eksāmens – tests (apkopojošs tests par kursa tēmām).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studējošo pastāvīgais darbs tiek organizēts individuāli un/vai darba grupās, uzdodot šādus uzdevumus: patstāvīgi gatavoties semināru nodarbībām, praktiskajam darbam un starppārbaudījumiem (2), gala pārbaudījumam, studēt ar tēmām saistītu literatūru.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido:
1) rakstisks 1.tests (25%) un tā rezultātu apspriešana;
2) rakstisks 2.tests (25%) un tā rezultātu apspriešana;
3) divu semināru vērtējums (10 %);
4) praktiskais darbs (10%);

5) rakstisks eksāmens – tests 30%.

Obligātā literatūra

1. Baltiņš, M. (2003) Lietišķā epidemioloģija. Rīga, Zinātne.
2. Martinsone, K. Pipere, A., Kamerade, D. (2016) Pētniecība. Teorija un prakse. Rīga, RAKA.
3. Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health (2017). Elsevier, Inc.
4. Betty, R. Kirkwood et al. (2010) Essential medical statistics. 2nd edit. Dawsoner e-book.
5. Polgar, S., Shane, A.T. (2011) Introduction to Research in the Health Sciences. 5th edit. Dawsoner e-book.

6. Mozgis, Dz. (2008) Ceļvedis veselības aprūpes vadībā. Rīga, Nacionālais apgāds.

Papildliteratūra

1. Beaglehole, R., Bonita, R., Kjellstrom, T. (1993) Basic epidemiology. WHO, Geneva.
2. Dictionary of epidemiology. (2002) Edit. J.H.Lasat. OUP.
3. Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine and Public Health (2014). Elsevier, Inc.

Periodika un citi informācijas avoti

1. http://www.vm.gov.lv/ LR Veselības ministrija
2. http://www.csb.lv/ LR Centrālā statistikas pārvalde
3. http://www.spkc.gov.lv/ SPKC
4. http://www.who.int./ Pasaules Veselības organizācija
5. http://www.who.dk./ Pasaules Veselības organizācija (Eiropas)
6. http://www.un.org/ Apvienoto Nāciju Organizācija
7. http://www.cdc.gov ASV Slimību kontroles un profilakses centrs
8. http://www.ncbi.nlm.nih.gov Pub Med datubāze
9. http://www.sciencedirect.com Science direct datubāze
10. Latvijas Ārsts
11. Doctus
12. Eurosurveillance (European communicable disease journal)
13. British Medical Journal
14. New England Journal of Medicine

15. European Journal of Public Health

Piezīmes

Kopīgā maģistra studiju programma Uzturzinātne
Kursa autore: Kužniece Ingrīda - LU Medicīnas fakultātes lektore