LV EN RU DE FR

Mehatroniskās sistēmas

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Maģistranti apgūst mehatronisko sistēmu uzbūvi un tās multidisciplināro būtību. Studenti apgūst mehānisko, hidraulisko un pneimatisko sistēmu uzbūvi un darbības principus. Iepazīstas ar elektromehānisko un elektrohidraulisko sistēmu darbu un šo sistēmu programmvadību. Apgūst mehatronisko sistēmu diagnostikas pamatprincipus.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas – saprot mehatronisko sistēmu darbības principus. Iegūst padziļinātas zināšanas mehatronisko sistēmu mehānisko daļu aprēķinā un uzbūvē.
Prasmes - prot radoši izmantot iegūtās zināšanas mehatronisko sistēmu aprēķinos un diagnostikā.
Kompetence - spēj radoši izmantot iegūtās zināšanas mehatronisko sistēmu darbības novērtēšanā un konstruēšanā. Spēj pamatot savus lēmumus un integrēt šajā un citos studiju kursos iegūtās zināšanas darbā ar kompleksām mehatroniskām sistēmām.

Kursa saturs(kalendārs)

1 Mehatronikas vēsture. Mehatronisko sistēmu vispārējā uzbūve.
2 Mehatronikas multidisciplinārā būtība. Sistēmiskā pieeja mehatronikas sistēmu veidošanā.
3 Sistēmu dinamiskās īpašības un pārvades funkcijas.
4 Mehāniskās sistēmas. Statika. Spēku līdzsvars un spēkapāris
5 Kinemātika un dinamika. Dinamisku sistēmu aprēķini.
6 Mehāniskie pārvadi. Zobratu, siksnas un ķēžu pārvadi.
7 Gliemežpārvadi. Nekustīgie savienojumi un gultņi.
8 Hidrauliskā piedziņa. Hidrostatika un hidrodinamika.
9 Enerģijas zudumi cauruļvados un vietējās pretestībās.
10 Hidrauliskās shēmas un to apzīmējumi. Shēmu lasīšana un analīze.
11 Hidropiedziņas elementi. Sūkņi un hidrodzinēji.
12 Hidrosistēmas vadības un regulēšanas iekārtas.
13 Elektrohidrauliskā piedziņa. Hidropiedziņas shēmu analīze un diagnostika.
14 Pneimatiskā piedziņa. Pneimopiedziņas darbības principi un izmantošanas nosacījumi.
15 Pneimosistēmu elementi un shēmas. Pneimosistēmu diagnostika.
16 Elektropiedziņa. Elektrodzinēji. Elektropiedziņas dinamika.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Patstāvīgais darbs: Jātrisina un jāaizstāv patstāvīgā darba uzdevumi par kursa svarīgākajām tēmām.
Grupu darbs: laboratorijas darbi par svarīgākajām kursa tēmām. Laboratorijas darbiem jābūt izstrādātiem un aizstāvētiem.
Pēc sekmīgas patstāvīgo darba uzdevumu un laboratorijas darbu aiztāvēšanas studenti kārto eksāmenu.

Obligātā literatūra

1. Dobelis H. Tehniskā mehānika, 2007. Interneta resurss: http://old.lvt.lv/viewpage.php?page_id=66
2. Lielpēters P., Dorošenko R. un Geriņš Ē. Fluidtehnika. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 2005. 183. lpp.
3. Uzkliņģis G. Mašīnu elementi. 1. daļa: Savienojumi. Jelgava: LLU, 2008. 468 lpp.
4. Ziemelis I., Kaķītis A., Dominieks L. Materiālu pretestība. Jelgava: LLU, 2008. 376 lpp.

Papildliteratūra

1. Ebel F., Nestel S. Sensori manipulatoriem un automatizācijai. Tuvinājuma sensori. Rīga: Festo Didactic, Rīga, 2003. 335 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Fluid Power Journal. - http://www.fluidpowerjournal.com ISSN: 1073-7898.

Piezīmes

Kurss iekļauts "Informācijas tehnoloģijas" maģistra studiju programmas obligātajā daļā pilna un nepilna laika studijās.