Kursa kods MašZ5001
Kredītpunkti 3
Zinātnes nozareMašīnbūve un mehānika
Zinātnes apakšnozareMēraparāti un metroloģija
Kopējais stundu skaits kursā81
Lekciju stundu skaits16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits8
Laboratorijas darbu stundu skaits8
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits49
Kursa apstiprinājuma datums29.11.2011
Atbildīgā struktūrvienībaMehānikas un dizaina institūts
Dr. sc. ing.
Maģistranti apgūst neelektrisko lielumu elektriskās mērīšanas metodes un virtuālo mērinstrumentu darbības principus. Iegūst zināšanas par mērīšanas sistēmu statiskajām un dinamiskajām raksturlīknēm, signālu veidiem, to kvantēšanu. Iepazīstas ar mērījumu datu apstrādei izmantojamo programmatūru un datu uzkrāšanas ierīcēm. Apgūst mērsistēmu elementu izvēli un mērījumu kļūdu samazināšanas metodes. Maģistranti apgūst rūpniecisko procesu automatizācijā izmantojamo tuvinājuma sensoru uzbūvi un to izmantošanas principus.
Zināšanas. Maģistranti iegūst padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas neelektrisko lielumu elektriskajās mērīšanas metodēs un virtuālo instrumentu darbības principos.
Prasmes. Spēj radoši izmantot iegūtās zināšanas eksperimentu plānošanā un atbilstošu mērīšanas sistēmu izvēlē un shēmu veidošanā. Spēj veikt eksperimentu rezultātā iegūto datu apstrādi, kļūdu novērtēšanu un regresijas vienādojumu atrašanu.
Kompetence. Maģistranti spēj patstāvīgi kritiski analizēt dažādu mērīšanas sensoru izmantošanas nosacījumus dinamiski mainīgu procesu mērīšanā, izveidot un novērtēt mērsistēmas ar virtuālajiem instrumentiem dažādu eksperimentu veikšanai. Maģistranti spēj pamatot pieņemtos lēmumus, plānojot pētnieciskajā darbā nepieciešamos eksperimentus un veicot iegūto datu apstrādi.
1 Mērīšanas sistēmas un sensori, to raksturlielumi.
2 Mērīšanas kļūdas un to samazināšanas iespējas.
3 Signāli un to veidi. Analogo signālu ciparu apstrāde.
4 Neelektrisko lielumu elektriskās mērīšanas metodes.
5 Sensoru darbības fizikālie principi
6 Mērīšanas elektriskās shēmas. Mērtilts un tā aprēķins.
7 Pastiprinātāji, to parametri.
8 Analogie un digitālie filtri, traucējumi un to novēršana.
9 Mehānisko spriegumu un deformāciju mērīšana.
10 Spiediena mērīšanas fizikālie principi.
11 Plūsmas un ātruma mērīšana.
12 Gaisa relatīvā mitruma mērīšana
13 Temperatūras mērīšana.
14 Datu apstrādes programmas to izmantošana mērījumu datu ieguvei un apstrādei.
15 Programmas LabView instrumenti un to izmantošana. Virtuālā instrumenta pieslēgšana mērkartei.
16 Eksperimenta datu apstrāde un atskaites noformēšana.
Jābūt izstrādātiem un aizstāvētiem laboratorijas darbiem. Jābūt izstrādātiem praktiskajiem darbiem un sekmīgi uzrakstītiem kontroldarbiem par noteiktajām tēmām. Sekmīgi jānokārto eksāmens.
1. Kaķītis A., Galiņš A., Leščevics P. Sensori un mērīšanas sistēmas. Jelgava: LLU, 2008. 396 lpp.
2. Alan S Morris. Measurement and Instrumentation Principles. Oxford [etc.]:Butterworth-Heinemann, 2001. 475 p.
3. Ebel F., Nestel S. Sensori manipulatoriem un automatizācijai. Tuvinājuma sensori. Rīga: Festo Didactic, Rīga, 2003. 335 lpp.
1. Proporcionālā hidropiedziņa lauksaimniecības tehnikā. A. Kaķītis, A. Kirka, A. Galiņš, Ē. Kronbergs, R. Puronas, Kauņa: Festo Didactic, 2001. 121 lpp.
2. Doebelin E. O. Measurement systems, application and design. Fourth edition. New York etc.: McGraw-Hill, 1990. 960 p.
3. Holman J. P. Experimental methods for engineers. Sixth edition. New York etc.: McGraw-Hill, 1994. 616 p.
1. Sensors — Open Access Journal. Skatīt http://www.mdpi.com/journal/sensors Published by Molecular Diversity Preservation International. ISSN: 1424-8220.
Obligāts maģistra studijās Informācijas tehnoloģijās.