Kursa kods MašZ3020
Kredītpunkti 2.25
Zinātnes nozareMašīnbūve un mehānika
Zinātnes apakšnozareMašīnu projektēšana
Kopējais stundu skaits kursā60
Lekciju stundu skaits8
Laboratorijas darbu stundu skaits16
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits36
Kursa apstiprinājuma datums10.03.2015
Atbildīgā struktūrvienībaInženiertehnikas un enerģētikas institūts
Dr. sc. ing.
Dr. sc. ing.
Studenti apgūst iemaņas mērinstrumentu iestatīšanā, to pārbaudīšanā, rādījumu nolasīšanā, iespējamo kļūdu novērtēšanā un mērījumu rezultātu apstrādāšanā. Iegūst zināšanas kā pareizi izvēlēties mērīšanas līdzekļus atkarībā no tehnoloģiskiem, konstruktīviem un ekonomiskiem faktoriem, pielietot statistiskās metodes detaļu precizitātes noteikšanā, izmantot datoru virtuālo mērinstrumentu veidošanā.
• Zināšanas: par savstarpējās apmaināmības nozīmi mašīnzinātnēm tās pamatjēdzienus un definīcijas pēc starptautiskiem standartiem.
• Prasmes: izmantot iegūtās zināšanas kopsalikuma un detaļu rasējumu noformēšanā.
• Kompetence: izmantot iegūtās zināšanas un prasmes jaunradē, projektēšanā un ražošanā jebkurā mašīnbūves nozarē.
1 Tehnisko mērījumu attīstības vēsture. Garuma mērs dažādos laikos un dažādās valstīs.
2 Tehniskās mērīšanas pamatjēdzieni mašīnbūvē.
3 Mērīšanas līdzekļu pamatveidi. Mērīšanas metožu klasifikācija.
4 Mērīšanas līdzekļu galvenie metroloģiskie raksturlielumi.
5 Mērīšanas kļūdu klasifikācija un raksturojums.
6 Universālo mērinstrumentu izvēle. Vienoto mērījumu nodrošināšana.
7 Mērījumu precizitātes nodrošināšana.
8 Plakanparalēlie garuma galamēri. Konstrukcija un tehniskās prasības.
9 Bīdinstrumenti. Bīdinstrumentu atskaites ierīces. Bīdmēra uzbūve.
10 Dziļuma mērīšanas bīdmērs. Aizzīmēšanas bīdmērs. Bīdinstrumentu kļūdas.
11 Mikrometriskie instrumenti. Mikrometrisko instrumentu atskaites ierīces.
12 Mehāniskie mēraparāti. Pulksteņa tipa indikatori ar zobratu pārvadu.
13 Mērīšanas tehnika ar urbumu mērītājiem. Indikatora skava. Sviru mikrometrs.
14 Leņķu un konusu mērīšanas metodes un līdzekļi. Leņķu mērplāksnītes. Stūreņi.
15 Mašīnu un aparātu precizitāte. Mērījumu statistiskā analīze. Ražojuma precizitāte.
16 Virtuālo mērinstrumentu veidošanas principi.
Jābūt izstrādātiem un aizstāvētiem laboratorijas darbiem. Jābūt uzrakstītiem kontroldarbiem par noteiktajām tēmām.
Ieskaite ar atzīmi.
1. Šīrons E. Tehniskie mērījumi. - Rīga: RTU, 1993. 618 lpp.
2. Savstarpējā apmaināmība, standartizācija un tehniskie mērījumi: Metodiskie norādījumi laboratorijas darbiem / LLU: Sast. A. Čukure, J. Čukurs. - Jelgava, 2000.
3. Šīrons E. Detaļu ģeometrisko parametru mērīšana. – Rīga: RTU, 2007.
4. Šīrons E. Vispārīgās metroloģijas pamatkurss. – Rīga: RTU, 2008.
1. Tehniskie mērījumi: Laboratorijas darbu žurnāls / LLU: Sast. A. Čukure, G. Aizsils, I. Dukulis. – Jelgava, 2001.
2. Falk D., Krauze P., Tildt G. Metalltehnik. Tabellen. – Braunschweig: GmbH. 2006.
3. Product Catalog. Measuring instruments and sensors – AHLBORN, 2009.
1. Kvalitāte: žurnāls par kvalitāti un kvalitātes vadīšanu. Rīga : Latvijas Kvalitātes asociācija. ISSN 1407-7671.
Obl.: TF akadēmiskās bakalaura studiju programma Lauksaimniecības inženierzinātne un 1.līm. prof. augstākās iglītības stud. progr. Tehniskais eksperts studentiem.