Kursa kods MākZ1003

Kredītpunkti 2

Etnogrāfija

Zinātnes nozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Mākslas zinātne (nav zn)32161612/04/2016Izglītības un mājsaimniecības institūts

Kursa izstrādātājs

author lekt.

Ligita Ozolniece

pedagoģijas maģistrs

Papildliteratūra

1. Rozenberga V. Latviešu tautas tērpi. I sēj.: Vidzeme. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 319 lpp. 2. Latviešu tautas tērpi. II sēj.: Kurzeme. Z.Bremze , V.Rozenberga u.c. Rīga: Jāņa sēta, 1997. 398 lpp. 3. Latviešu tautas tērpi. III sēj.: Zemgale, Augšzeme, Latgale. Z.Bremze , V.Rozenberga u.c. Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 2013. 365 lpp. 4. Latvju raksti. 1., 2., 3.sēj. Rīga: Apgāts Latvijas grāmata, 1999.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Laikraksts “Izglītība un kultūra”.

Piezīmes

Obligātais kurss TF profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās „Mājas vide izglītībā” un "Dizains un amatniecība" pilna un nepilna laika studijās

Kursa anotācija

Lietišķā māksla un dizains Latvijā. Baltu zīmes un to pielietojums mūsdienu dizainā un mākslā. Latvju etnogrāfiskā raksta veidošanās. Latvijas novadu tautas tērpu daudzveidība, to valkāšanas tradīcijas un raksturīgākās darināšanas īpatnības, materiālu un krāsu saskaņa, to lietojums senāk un mūsdienās. Latvijas novadu latviešu sētas īpatnības, sadzīves priekšmeti un darba rīki. Latviešu tautas mākslas materiālās un nemateriālās kultūras vērtības. Latviešu tautas mākslas vērtība Latvijā un Eiropā, tautas mākslas un kultūrvides mijiedarbība mūsdienās. Dziesmu svētku fenomens Baltijā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc kursa studijām studentam būs:
zināšanas – izpratne par Baltu zīmēm; par latviešu tautas tradicionālā kultūras mantojuma garīgajām, materiālajām un nemateriālajām kultūras vērtībām, to saikni ar mākslu un dizainu; par latviešu tautas mākslas vērtību Latvijā un Eiropas kontekstā; par tautas mākslas un kultūrvides mijiedarbību mūsdienās. Kontroldarbs.
prasmes - analizēt, sintezēt un izvērtēt tradicionālās un profesionālās mākslas savstarpējās ietekmes un kopsakarības; pielietot radošā darbībā latviešu tautas kultūras mantojuma iespējas mākslā, dizainā un pedagoģijā; patstāvīgi strādāt ar informācijas avotiem; izstrādāt un lietot iegūto kompetenci IT patstāvīgo darbu izstrādē; novērtēt etnogrāfijas lomu mākslā un dizainā un pedagoģijā intelektuāli bagātas, radošas, harmoniskas un konkurētspējīgas personības veidošanā - 1., 2., 3. Mājas darbs.
kompetences – spēja formulēt un izskaidrot ar etnogrāfiju, dizainu un mākslas zinātni saistītus terminus; spēja atšķirt, uzskaitīt un analizēt kopīgo un atšķirīgo Latvijas novados; spēja patstāvīgi strādāt un izmantot zināšanas, prasmes un iegūto kompetenci IT patstāvīgo darbu izstrādē; spēja loģiski domāt un strādāt gan individuāli, gan arī grupā aktīvi sniedzot savu ieguldījumu grupas risinājuma izstrādāšanā; spēja sniegt skaidras, pamatotas un argumentētas prezentācijas.

Kursa plāns

Programmas saturs ietver sekojošus tematus:
I. Daļa (0.5 KP, 8h – lekcijas – 5h; praktiskie darbi – 3h – vieslektors)
1. Baltu zīmes, to pielietojums mūsdienu dizainā un mākslā. (5h).
1.1. Raksts kā pasaules uzbūves modelis.
1.2. Baltu zīmju lietojums mūsdienās.
1.3. Baltu civilizācijas attīstība. Raksta vēsture.
1.4. Pamatelements-zīme un tās ģeometriskā uzbūve. Zīmju izcelsme dabā to statika un dinamika. Pamatzīmju simbolika un strukturālā jēga.
1.5. Zīmju enerģētikas principi mākslā
Praktisko darbu saraksts (3h):
1. Baltu zīmju lietojums mūsdienās.
2. Dizaina priekšmeta vai mākslas darba skices izveide, kurā būtu ietverts pasaules uzbūves modelis ar baltu zīmēm.
3. Zīmju kuplinājumi - skices. Meistardarbnīca/praktiskā nodarbība ar vieslektoru.

II.Daļa (1.5 KP, 24h – lekcijas – 11h; praktiskie darbi – 13h)
1. Jēdzieni: arheoloģija, etnogrāfija, tautas māksla, amatniecība, profesionālā māksla, dizains. Latvijas novadi to iedalījums.
2. Latviešu sēta, atšķirības novados. Sadzīves priekšmeti, instrumenti, darbarīki, darba kultūra. Latvijas Brīvdabas Etnogrāfiskā muzeja apmeklējums.
3. Etnogrāfiskā raksta kompozīcijas veidi. Stūru savienojumu veidi tekstildarbos, krāsu salikumi, saskaņošanas principi un pielietojums mūsdienās mākslā un dizainā.
4. Arheoloģiskais tērps, raksturīgākās īpatnības un valkāšanas tradīcijas.
5. Latvijas novadu etnogrāfiskie tērpi, raksturīgākās īpatnības un valkāšanas tradīcijas. Apavi un kāju āvumi latviešu tradicionālajā tautas tērpā.
6. Latviešu tautas mākslas materiālās kultūras vērtības. Lietišķā māksla. Tēlotāja māksla.
7. Latviešu tautas māksla - profesionāla mākslinieka iedvesmas avots. Lietišķā māksla un Dizains.
8. Latviešu tautas mākslas nemateriālās kultūras vērtības.
9. Roku darba nozīme un izvērtējums latviešu tautas mākslā globalizācijas laikmetā.
10. Tautas māksla un latvietības kopšana sevī. Paaudžu pārmantotības pedagoģiskās koncepcijas izpēte. Latvietis Eiropā. Tautas māksla un kultūrvide. Materiālās un nemateriālās tautas mākslas un kultūrvides mijiedarbība. Latviešu tautas mākslas garīgais devums.
11. Dziesmu svētku fenomens Latvijā un Baltijā. Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma fondā 21. gadsimtā.
Kontroldarbs. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Kompozīcija. Krāsu salikumi.
Praktisko darbu saraksts: (13h)
1. Ko es zinu par etnogrāfiju un lietišķo mākslu? -2h.
2. Latvijas novadu iedalījums un lauku sētas īpatnības, sadzīves priekšmeti un darba rīki – 2h.
3. Latvijas novadu sieviešu tautas tērpi, to sastāvdaļas, raksturīgākās īpatnības un valkāšanas tradīcijas – 2h.
4. Latvijas novadu vīriešu tautas tērpi, to sastāvdaļas, raksturīgākās īpatnības un valkāšanas tradīcijas – 2h.
5. Latviešu tautas mākslas materiālās un nemateriālās kultūras vērtības.
6. Etnogrāfiskā raksta veidošanās.
7. Etnogrāfiskā raksta veidošanas principi izmantojot dzimšanas datus.
8. Līniju ritmi un krāsu salikums novadu brunču audumos.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

• 85% līdzdalība lekcijās un praktiskajās nodarbībās.
• Izstrādāti un aizstāvēti praktiskie un mājas darbi.
• Sekmīgi uzrakstīts kontroldarbs.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1.mājas darbs. Veikt pētījumu par sava novada etnogrāfiskajām rakstu zīmēm (sagatavot prezentāciju, apjoms ~ 20 slaidi, iesniedz elektroniskā veidā).
2.mājas darbs. Raksta zīmēšana pēc dzimšanas datiem (sagatavot prezentāciju, apjoms ~ 15 slaidi, iesniedz elektroniskā veidā).
3.mājas darbs. Veikt pētījumu par sava novada sieviešu un vīriešu etnogrāfisko tautas tērpu un to valkāšanas tradīcijām (sagatavot prezentāciju, apjoms ~ 25 slaidi, iesniedz elektroniskā veidā).

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Vērtēšana veicama visā studiju kursa laikā.
I.Daļa (0.5 KP).
Noslēguma darbs 50% - kopā 5 punkti
Piedalīšanās lekcijās, diskusijās un meistardarbnīcā 40% - par katru lekciju, dalību diskusijā un meistardarbnīcā 0.5 punkti – kopā 4 punkti
Patstāvīgie darbi- skices tiek vērtētas ar 1 punktu 10%
II.Daļa (1,5 KP)
Kontroldarbs tiek vērtēts pēc studiju nolikumā izstrādātiem kritērijiem – kvalitatīvā vērtējuma 10 ballu sistēmā.
Patstāvīgo darbu vērtēšanā tiek izmantots kvalitatīvais vērtējums – 10 ballu sistēmā, ko iegūst no kopējā punktu skaita par atsevišķām vērtējuma pozīcijām:
• Sistemātiskums darbā (piedalīšanās nodarbībās, diskusijās, darbu iesniegšana laikā, u.c. – par katru lekciju un praktisko darbu 0.2 punkti) – 4,8 punkti (4,8 balles);
• Pētāmās informācijas saturs, daudzpusīgums, interesantums (darba tehniskā kvalitāte, pētījuma mērķa sasniegšanas līmenis) – 5 punkti (5 balles);
• Elektroniskā veidā apkopotās informācijas tehnoloģiskais izpildījums (ir/nav defekti, fona izvēle, burtu lielumu izvēle, attēlu kvalitāte, gramatikas kļūdas u.c.) – 0,2 punkti (0,2 balles).
Studiju kursa noslēgumā gala vērtējumu aprēķina pēc vidējās svērtās atzīmes (ņemot vērā I un II Daļas vērtējumu).

Pamatliteratūra

1. Grasmane M. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. Rīga: Senā klēts, 2013. 296 lpp. 2. Celms V. Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika. Rīga: Folkloras informācijas centrs, 2008. 272 lpp. 3. Jansone A. Apģerba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2016. 180 lpp. 4. Žeiere I., Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā. Rīga: Latvijas nacionālais kultūras centrs, 2017. 136 lpp.