Kursa kods LauZ6137

Kredītpunkti 5

Kultūraugu kaitēkļi un patogēni

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā200

Lekciju stundu skaits36

Semināru un praktisko darbu stundu skaits24

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits140

Kursa apstiprinājuma datums26.02.2019

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author doc.

Jānis Gailis

Dr. agr.

author vad.pētn.

Biruta Bankina

Dr. biol.

Kursa anotācija

Studējošie iepazīstas ar jaunākajiem sasniegumiem, problēmām un pētījumu virzieniem augu patoloģijā un lauksaimniecības entomoloģijā. Padziļināti apgūst mikroorganismu-patogēnu un bezmugurkaulnieku sistemātiku, bioloģiju un ekoloģiju. Augu un patogēnu mijiedarbība, jēdziens par rezistenci. Dzīvo organismu taksonu noteicēju lietošanas apguve.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Studējošie iegūst padziļinātas zināšanas mikroorganismu un bezmugurkaulnieku sistemātikā, saprot tās saistību ar patogēnu un kaitēkļu bioloģiskajām īpašībām, izprot rezistences būtību.
Studējošie prot diagnosticēt patogēnus un noteikt bezmugurkaulniekus, prot analizēt zinātnisko literatūru, lai izprastu kaitīgo organismu un augu mijiedarbības procesus.

Studējošie spēj integrēt zināšanas lauksaimniecības entomoloģijā un augu patoloģijā ar teorētisko un praktisko augu aizsardzību un agronomiju. Ir kompetenti sniegt praktiskas konsultācijas par augu slimību un kaitēkļu diagnosticēšanu. Spēj pielietot zinātniskā darba metodes augiem kaitīgo organismu pētniecībā, gatavot prezentācijas un diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar augu slimībām.

Zināšanas prasmes un kompetences tiek novērtētas divos kontroldarbos un mutiskā gala eksāmenā.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads. Bezmugurkaulnieku un mikroorganismu sistemātika.
2. Mikroorganismu – augu patogēnu (valstis: Virus, Monera, Fungi, Chromista, Protozoa) bioloģiskās īpatnības.
3. Ascomycota nodalījuma sēnes kā nozīmīgi augu patogēni. Ascomycota nodalījuma sēņu uzbūve un vairošanās. Slimības, ko ierosina Taphrinales rindas sēnes – ierosinātāji, simptomi, attīstības cikls. Saccharomycetales un Eurotiales rindas sēņu nozīme. Slimības, ko ierosina Diaportales, Ophiostomatales, Glomerellales, Hypocreales, Pleosporales, Dothideales un Capnodiales rindas sēnes, – ierosinātāji, simptomi, attīstības cikls. Slimības, ko ierosina Helotiales rindas sēnes, – ierosinātāji, simptomi, attīstības cikls. Rhytismatales un Pezizales sēņu rindas, to nozīme un ierosinātās slimības. Slimības, ko ierosina Erysiphales rindas sēnes, – ierosinātāji, simptomi, attīstības cikls.
4. Basidiomycota nodalījuma sēnes kā nozīmīgi augu patogēni. Basidiomycota nodalījuma sēņu uzbūve un vairošanās, to sistemātika. Slimības, ko ierosina Ustilaginomycotina un Pucciniomycotina apakšnodalījuma sēnes, – ierosinātāji, simptomi, attīstības cikls. Agaricomycotina apakšnodalījuma sēņu nozīme dabā. Glomeromycota un Chytridiomycota nodalījuma sēnes, to ierosinātās slimības, uzbūve, vairošanās un nozīme dabā.
5. Chromista un Protozoa valsts. Mikroorganismu ierosinātās slimības, uzbūve, vairošanās un nozīme dabā. Peronosporales rinda un tās ierosinātās slimības.
5. Augu slimību attīstības cikli, to saistība ar sistemātikas pamatprincipiem. Šo zināšanu praktiskās izmantošanas iespējas.
7. Augu un patogēnu mijiedarbības ģenētiskie un bioķīmiskie pamati.
8. Nematodes (Nematoda) u.c. veltņtārpi. Maurērces (Eriophyidae), tīklērces (Tetranychidae) u.c. helicerāti.
9. Kolembolas (Collembola). Siseņi (Acrididae), zemesvēži (Gryllotalpidae) u.c. taisnspārņi.
10. Mīkstblaktis (Miridae), vairogblaktis (Pentatomidae), bruņublaktis (Scutelleridae), u.c. blaktis. Tripši (Thysanoptera).
11. Laputis (Aphididae), bruņutis (Coccidae), māņbruņutis (Pseudococcidae), cikādes (Auchenorrhyncha), baltblusiņas (Aleurodidae), lapblusiņas (Psyllidae) u.c. augu sūcēji.
12. Skarabeji jeb plākšņtaustekleņi (Scarabaeidae), sprakšķi (Elateridae), spīduļi (Nitidulidae), lapgrauži (Chrysomelidae), smecernieki (Curculionidae), sīksmecernieki (Apionidae), tinējsmecernieki (Attelabidae) u.c. vaboles.
13. Zāģlapsenes (Tenthredinidae), koklapsenes (Argidae), panglapsenes (Cynipidae), lapsenes (Vespidae) u.c. plēvspārņi.
14. Garkājodi (Tipulidae), pangodiņi (Cecidomyiidae), trūdodiņi (Sciaridae), alotājmušas (Agromyzidae), ziedmušas (Syrphidae), stiebrmušas (Chloropidae), augļmušas (Drosophilidae) u.c. divspārņi.
15. Balteņi (Pieridae), sfingi (Sphingidae), sprīžmeši (Geometridae), pūcītes (Noctuidae), sviļņi (Pyralidae), tinēji (Tortricidae), vērpēji (Lasiocampidae), tīklkodes (Yponomeutidae) u.c. tauriņi.

16. Bezmugurkaulnieku taksonu noteikšana, izmantojot noteicējus. Augu patogēnu identifikācija

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) Nokārtoti divi kontroldarbi: bezmugurkaulnieku taksonu noteikšana (1) un augu patogēnu identificēšana (2).

2) Sekmīgi nokārtots mutisks eksāmens ar biļetēm.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgais darbs nav paredzēts.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

1) Bezmugurkaulnieku taksonu noteikšanas un augu patogēnu identificēšanas kontroldarbi tiek ieskaitīti, ja studējošais ir pareizi noteicis (identificējis) vairāk par pusi no noteikšanai (identificēšanai) piedāvātajiem bezmugurkaulniekiem (augu patogēniem). Šie kontroldarbi netiek vērtēti ar atzīmi.

2) Mutiskā eksāmena biļetes sastāv no diviem jautājumiem: jautājums par kultūraugiem postīgu mikroorganismu grupu (1), jautājums par kultūraugiem postīgu bezmugurkaulnieku grupu (2). Biļešu saturs studējošajiem tiek paziņots ne vēlāk kā četras nedēļas pirms eksāmena. Eksāmena laikā studējošais izlozē biļeti. Atbilžu sagatavošanai katram studējošam tiek dotas vismaz 15–20 minūtes. Atbildot uz biļetes jautājumiem, studējošajam ir jāraksturo attiecīgo mikroorganismu un bezmugurkaulnieku grupu sistemātiskās, morfoloģiskās, bioloģiskās un ekoloģiskās īpatnības, potenciālais postīgums kultūraugiem. Eksāmena bāzes atzīme ir 8 balles, kuras tiek piešķirtas, ja studējošais uz biļetes jautājumiem atbild tādā apjomā, kādā informācija ir sniegta lekciju laikā. Ja atbildes, salīdzinot ar lekcijās sniegto informāciju, ir nepilnīgākas, atzīme tiek samazināta. Augstāku novērtējumu (9 vai 10 balles) studējošais var iegūt, ja eksāmenā demonstrē plašākas zināšanas, kuras iegūtas no zinātniskas literatūras, patstāvīgi studējot.

Pamatliteratūra

1. Agrios G.N. Plant Pathology. – Academic Press, INC.-1997 un visi vēlākie izdevumi.
2. Gillot C. (2005). Entomology. Dordrecht: Springer. 831 p.

3. Ozols E. (1973). Lauksaimniecības entomoloģija. Rīga: Zvaigzne. 495 lpp.

Papildliteratūra

1. Engemann J.G., Hegner R.W. (1981). Invertebrate zoology. New York; London: Macmillan Publishing Co. 746 p.
2. Fungal Plant Pathogens (2012), ed. By C.R. Lane, P.A. Beales, K.J.D. Hugges. CABI. 307 p.
3. Molecular Plant Pathology: Annual Plant Reviews (2000), Vol. 4, ed. By M. Dickinson and J. Beynon, Sheffield Academic Press. 293 p.
4. Schumann G.L. Plant diseases: Their Biology and Social Impact (2003). APPS PRESS, 397 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Canadian Journal of Plant Pathology. [tiešsaiste]. Published behalf of Canadian Phytopathological Society. [Skatīts 08.03.2019]. Piejams: https://www.tandfonline.com/toc/tcjp20/current
2. Journal of Plant Pathology. [tiešsaiste]. Springer. Online ISSN: 2239-7266 [Skatīts 08.03.2019]. Pieejams: www.springer.com/life+sciences/biochemistry+%26+biophysics/journal/42161
3. Journal of Applied Ecology. [tiešsaiste]. British Ecological Society. Online ISSN: 1365-2664. [Skatīts 23.02.2019.]. Pieejams: https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/journal/13652664
4. Journal of Applied Entomology. [tiešsaiste]. Blackwell Verlag GmbH. Online ISSN:1439-0418. [Skatīts 01.03.2019.]. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/journal/14390418

5. Crop protection. [tiešsaiste]. The Official Journal of the International Association for the Plant Protection Sciences. ISSN: 0261-2194. [Skatīts 01.03.2019.]. Pieejams: https://www.journals.elsevier.com/crop-protection

Piezīmes

Maģistra studiju programma “Lauksaimniecība”, 6. līmenis