Kursa kods LauZ6128

Kredītpunkti 5

Pļavu ekosistēmas un ganības

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātneLaukkopība80245628/11/2011Augsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Aleksandrs Adamovičs

Lauksaimniecības doktors

Papildliteratūra

1. Grassland Science in Europe. EGF. Vol. 5-14., 2005-2011.
2. Полуэктов Р.А. Динамические модели агроэкосистем. Ленинград: Гидрометеоиздат, 1991. 311 с.
3. Būmane S. Minerālmēslojuma optimizācija ganību airenes sēklaudzēšanas sējumos minerālaugsnēs: promocijas darbs. LLU, LF, Jelgava: LLU, 2009. 151 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. ISSN 1407-4427.
2. Rakstu krājumi - Agronomy Research ISSN: 1406-894X. http://www.eau.ee/~agronomy/
3. Crop Science Published by The American Society of Agronomy. ISSN (printed): 0011-183X. ISSN (electronic): 1435-0653.

Piezīmes

Izvēles studiju kurss akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas "Lauksaimniecība" specializācijas virzienam Laukkopība.

Kursa anotācija

Zālāju ekosistēmu autotrofie un heterotrofie komponenti, struktūra, ārējie un iekšējie sakari. Ekosistēmu veidošanas. Zālāju ekosistēmu organismu mijiedarbība, barības vielu un enerģijas plūsmā un apritē biosfērā. Pļavu dzīvo organismu kopas jeb biocenozes. Biocenoze un vide. Pļavu un ganību sugu populācijas. Zālāju ražība un ražas barotājvērtība. Dabisko pļavu un ganību uzlabošanas veidi. Sēto zālāju ierīkošana, mēslošana, izmantošana un kopšana. Zālāju veidošanas likumsakarības.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Studenti iegūst zināšanas par zālāju ekosistēmu autotrofiem un heterotrofiem komponentiem, struktūru, ārējiem un iekšējiem sakariem. Ekosistēmu veidošanās. Zālāju ekosistēmu organismu mijiedarbību, barības vielu un enerģijas plūsmu un apriti biosfērā. Studenti prot novērtēt zālāju ekosistēmu veidošanās ietekmējošo faktoru lomu, prot noteikt ekosistēmu komponentus. Prot iegūtās prasmes pielietot jaunākajās informācijas tehnoloģijās un orientēties informācijā, publiski uzstāties un diskutēt, patstāvīgi sagatavot prezentāciju un profesionāli to aizstāvēt. Studenti ir kompetenti zālāju ekosistēmu un agrobiocenožu veidošanās procesa pārvaldē, ganību organizācijā un izmantošanā. Apkopot zinātnisko literatūru un turpināt pašizglītoties par kursā iekļautajām tēmām.

Kursa plāns

1 Studiju programmas saņemšana, diskusijas par tās apguvi, ieteicamā literatūra.
2 Zālāju ekosistēmu komponentu īss bioloģiski – saimniecisks raksturojumss.
3 Zālāju ekosistēmu komponentu īss bioloģiski – saimniecisks raksturojums
4 Zālāju fitocenožu organizācija.
5 Zālāju fitocenožu organizācija.
6 Starpseminārs, diskusija. Studiju progresa vērtējums.
7 Zālāju fitocenožu struktūra.
8 Zālāju fitocenožu struktūra.
9 Komponentu dinamika zālāju ekosistēmās. .
10 Cilvēka saimnieciskās darbības ietekme uz zālāju ekosistēmām.
11 Dabiskie zālāji.
12 Starpseminārs, diskusija. Studiju progresa vērtējums.
13 Sētie zālāji.
14 Ganību racionāla izmantošana
15 Ganību racionāla izmantošana.
16 Referāta iesniegšana, aizstāvēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens, kura vērtējumā tiek iekļauta referātu vidējā atzīme.

Pamatliteratūra

1. Frame I. Improved grassland management. Farming Press, United Kingdom: Farming Press. 1992. 351 p.
2. Агрономия. Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 2001. 504 с. ISBN 5100035528.
3. Cool-season forage grasses. Edited by L.E.Moser et al.; American Society of Agronomy, Crop Science Society of America, Soil Science Society of America. Madison, Wisconsin : ASA, 1996. 841 p.