Kursa kods LauZ6127

Kredītpunkti 7.50

Zāles lopbarības sagatavošana

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā200

Lekciju stundu skaits24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits56

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits120

Kursa apstiprinājuma datums17.12.2019

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof. (Emeritus)

Aleksandrs Adamovičs

Dr. agr.

Priekšzināšanas

LauZ5135, Augkopības bioekoloģiskie pamati

Kursa anotācija

Maģistranti padziļināti iepazīstas ar zālāju optimāliem izmantošanas laikiem un biežumu kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai. Padziļināti apgūst siena, skābbarības, mākslīgi atūdeņotās un ķīmiski konservētās zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskā procesa norisi un pielietojamo mašīnu un agregātu kopumu.
Apgūst fizioloģisko un bioloģisko procesu norisi, kas notiek zālaugos pēc to nopļaušanas, lopbarības sagatavošanas un uzglabāšanas gaitā, kā arī jautājumus, kas saistīti ar barības uzskaiti un kvalitātes saglabāšanu.

Programmas apgūšana ļaus ievērojami palielināt lauksaimniecības speciālistu kvalifikāciju.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas – par zālāju optimāliem izmantošanas laikiem un biežumu kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai, par fizioloģiskajiem un bioloģiskajiem procesiem, kas notiek zālaugos pēc to nopļaušanas un lopbarības sagatavošanas un uzglabāšanas gaitā – 1. kontroldarbs.
Prasmes – organizēt un vadīt siena, skābsiena, skābbarības, mākslīgi atūdeņotās un ķīmiski konservētās zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskā procesa norisi un sastādīt zāles lopbarības ieguves tehnoloģiskos plānus un pielietojamo mašīnu un agregātu kopumu – 2. kontroldarbs. Semestra darbs.
Kompetence - organizēt zāles lopbarības ražošanu, ražas novākšanu, uzglabāšanu, realizāciju, izvēlēties piemērotākos zālaugus, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru, diskutēt par kursā apgūtajām tēmām, turpināt pašizglītoties par kursā iekļautajām tēmām, darbojoties ražošanā un/vai konsultatīvajā darbā, un/vai zinātniskajā pētniecībā – 3. kontroldarbs.

Semestra darbs. Eksāmens.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads. Zāles lopbarības nozīme un īpatsvars mājlopu barības devā. Konservētās zāles barības veidi, to ķīmiskais sastāvs, barības un enerģētiskā vērtība. Zinātniskās pētniecības darbs zāles lopbarības tehnoloģijā; zinātniskās iestādes un vadošie pētnieki. Jaunākās teorētiskās atziņas zāles lopbarības tehnoloģiju izstrādē un atsevišķu tehnoloģisko procesu pilnveidošanā.
2. Zālaugu racionāla izmantošana. Zāles pļaušana. Optimālie zāles pļaušanas laiki siena, skābsiena, skābbarības un mākslīgi atūdeņotas zāles lopbarības sagatavošanai. Optimāla zāles pļaušanas laika pagarināšanas iespējas. Kritiskie periodi dažādu zālaugu sugu un zelmeņu pļaušanā.
Pļaušanas augstums un biežums. Optimāla pļaušanas augstuma izvēles pamatojums tauriņziežu, stiebrzāļu un jauktajiem zelmeņiem. Pļaušanas laiku, augstuma un biežuma ietekme uz zālāju ataugšanu, zelmeņa botānisko sastāvu, daudzgadību un ražību.
3. Zāles apvītināšana uz lauka. Pareizas apvītināšanas nozīme. Ūdens stāvoklis zālaugos. Ārējā un iekšējā ūdens difūzija no zālaugiem. Ūdens iztvaikošanas ātrums no dažādām zālaugu sugām un auga daļām. Fizioloģiskie un bioķīmiskie procesi zālē, tās apvītināšanas un žāvēšanas gaitā. Barības vielu zudumu veidi un lielums. Barības vielu zudumu teorētiskais pamatojums. Zudumu samazināšanas iespējas.
1.Kontroldarbs par 2.-3. punktā apgūtajiem jautājumiem; vērtējams ar atzīmi.

4. Siena sagatavošana. Tehnoloģisko operāciju veidi un secība. Pļaujmašīnu izvēle dažāda tipa zelmeņu pļaušanai. Pļaušanas paņēmieni. Zāles žāvēšana uz lauka un žāvēšanas procesa paātrināšanas paņēmieni. Siena žāvēšanas paņēmieni. Siena žāvēšana ar aktīvo vēdināšanu. Aktīvās vēdināšanas iekārtas. Siena žāvēšana ar uzsildīto gaisu. Saules enerģijas izmantošanas iespējas siena aktīvai vēdināšanai.
Apvītinātas zāles fermentēšanas un siena aromatizēšanas, siena pašsakaršanas un pašaizdegšanās procesu norise, to zinātniskais izskaidrojums. Siena mitrums, tā noteikšanas paņēmieni un metodes.
Irdena siena sagatavošana. Irdena siena veidi. Siena presēšana. Presēšana ķīpās un rituļos. Tehnoloģiskās prasības, sagatavojot presēto sienu.
Siena transportēšana līdz glabātavām. Transporta veidi un to aprīkojums. Siena uzglabāšana. Siena uzglabāšana kaudzēs, stirpās un šķūņos. Irdena un presēta siena kraušanas paņēmieni un noteikumi. Kraušanas mehanizācija.
5. Konservētās zāles lopbarības sagatavošana. Zālaugu konveijers nepārtraukta tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Zāles konservēšanas process. Augu elpošana un ogļskābās gāzes izdalīšanās; šo procesu ietekmējošie faktori. Konservējošie faktori dažādiem zāles lopbarības veidiem, to zinātniskais izskaidrojums. Zālaugu konservēšanas mikrobioloģija. Baktēriju veidi un veidošanās. Pienskābes, sviestskābes, pūšanas baktērijas, pelējumsēnes un raugi. Baktēriju veidošanās fāzes.
Zālaugu ieskābēšanās, to ietekmējošie faktori: mitrums, temperatūra, sasmalcināšanas pakāpe, vides aktīvais skābums, osmotiskais spiediens. Dažādu zālaugu sugu un sugu maisījuma ieskābēšanas īpatnības.
2. Kontroldarbs par 4.-5. punktā apgūtajiem jautājumiem. Vērtējams ar atzīmi.

6. Skābsiena un skābbarības sagatavošanas tehnoloģija. Tehnoloģisko operāciju veidi, secība un pamatprasības. Mašīnu un agregātu komplekss.
Nopļautās masas savākšana, smalcināšana un tās iekraušana transportlīdzeklī. Sasmalcinātās augu masas transportēšana līdz glabātavām. Transportlīdzekļu veidi.
Skābsiena un skābbarības glabātuves: kaudzes, tranšejas, torņi, sintētiskās plēvju tilpnes. To pozitīvās un negatīvās puses. Konservantu pielietošana. Ķīmisko konservantu un bioloģisko ieraugu veidi, to raksturojums. Konservantu izvēle un pielietošanas nepieciešamība. Šķidru un sausu konservantu iepildīšanas paņēmieni zaļajā masā. Augu masas apstrādes kvalitātes novērtējums.
Glabātavu piepildīšana ar konservējamo masu. Tehnoloģiskās prasības un agregātu komplekss. Konservējamās masas iekraušanas paņēmieni, izlīdzināšana un blīvēšana. Blīvēšanas nepieciešamība, ilgums un pakāpe.
Glabātavu hermetizācija. Kaudžu un tranšeju hermetizējošais slānis. Plēvju pārseguma uzstādīšana. Plēvju pārseguma savienošana ar tranšejas sienām un galiem. Segkārtas izveidošana. Skābsiena un skābbarības sagatavošana rituļos. Tehnoloģiskās prasības, pamatoperācijas, mašīnu un agregātu komplekss. Plēvju izvēle un vajadzības aprēķins.
Zaļmasas presēšana rituļos. Rituļu ietīšana plēvē. Rituļu transportēšana līdz glabāšanas vietām. Rituļu uzglabāšana.
3. Kontoldarbs par 6. punktā apgūtajiem jautājumiem. Vērtējams ar atzīmi.

7. Zāles lopbarības uzskaite un novērtēšana. Siena uzskaite, glabājot to kaudzēs, stirpās un šķūņos. Uzskaites veikšanas termiņi. Uzskaitē nepieciešamās izziņas. Irdena un presēta siena uzskaite. Skābsiena un skābbarības uzskaite. Siena, skābsiena un skābbarības 1 m3 masa atkarībā no botāniskā sastāva un glabāšanas ilguma. Zāles lopbarības kvalitāte, tās noteikšanas paņēmieni un metodes.
8. Zāles lopbarības valsts standarti. Standartizācijas nozīme kvalitatīvas lopbarības ražošanā. Zāles lopbarības standartu kvalitātes rādītāji, to parametru zinātniskais pamatojums. Zāles lopbarības veidu kvalitātes grupas.

9. Kursa darba izstrāde un publiska aizstāvēšana. Vērtējams ar atzīmi. Kursa darba tēmu katrs students individuāli saskaņo ar studiju kursu vadītāju. Kursa darba tēmai jābūt aktuālai, ar praktisku vai teorētisku nozīmi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums LLU ir obligāts.
1.Jāuzraksta trīs kontroldarbi: 1) par 2.-3. punktā apgūtajiem jautājumiem; 2) par 4.-5. punktā apgūtajiem jautājumiem; 3) par 6. punktā apgūtajiem jautājumiem. Saņem atzīmi.
2.Sagatavo trīs mutiskus referātus ar ilustratīvu Power Point slaidu atbalstu: 1) par 2.-3. punktā apgūtajiem jautājumiem; 2) par 4.-5. punktā apgūtajiem jautājumiem; 3) par 6. punktā apgūtajiem jautājumiem. Saņem atzīmi, kura var ietekmēt gala vērtējumu + vai – virzienā.
3.Izpilda semestra darbu – iegūst atzīmi.
4.Visiem darbiem jābūt izpildītiem sekmīgi.
5.Vērtējums par semestra laikā sekmīgi novērtētiem darbiem veido 70% no eksāmena vērtējuma.
6. Atlikušos 30% iegūst rakstiska eksāmena laikā, kurā izlozes kārtībā atbild uz trīs jautājumiem un katrs jautājums veido 10% gala vērtējumā.
Kredītpunkti ir iegūti, ja pēc izstrādātajiem referātiem un semestra darba iesniegšanas un publiskas aizstāvēšanas ir saņemts pozitīvs vērtējums. Ja visi darbi nav novērtēti kā nesekmīgi, eksāmenu kārtot nav atļauts.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

•Katrs maģistrants sagatavo trīs 15 min. garus referātus (PowerPoint formātā):
1) par tematiku, ko nosaka izloze, sadaļā par 2.-3. punktu;
2) par tematiku, ko nosaka izloze, sadaļā par 4.-5. punktu;
3) par tematiku, ko nosaka izloze, sadaļā par 6. punktu.
•Izpilda semestra darbu, kam atvēlēti 1.5 KP no kopējiem kursa 5.0 KP.
Semestra darbs izstrādājams patstāvīgi, konsultējoties ar mācībspēku.
Zinātniskās literatūras studijas un konspektēšana; referāti. Semestra darbs ietver literatūras studijas vai laboratorijas izmēģinājumus, vai dažādu zāles lopbarības veidu ražošanas analīzi konkrētā saimniecībā. Sagatavojams atbilstoši LF noteikumiem, ietverot visa pētnieciskā pārskata nodaļas (Word formātā); vēlamais apjoms: 10–15 lpp. bez pielikumiem un izmantotās literatūras saraksta.

•Tiek organizētas vieslekcijas par atsevišķiem tematiem, piesaistot vietējos (no Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem) un, iespēju robežās, ārzemju vieslektorus.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Darbi, kurus vērtē ar atzīmi, jāizpilda atbilstoši iepriekšējā punktā izvirzītajām prasībām. Referāti jāprezentē maģistrantu grupai.
Kontroldarbi, par kuriem saņem atzīmi, tiek vērtēti atbilstoši 10 ballu skalas atšifrējumam.
Referāti un semestra darbs tiek vērtēti ar atzīmi 10 ballu skalā, pievēršoties šādiem aspektiem:
1)darba sakārtojuma loģika;
2)rezultātu izklāsta pilnīgums;
3)prasme izvēlēties un analizēt zinātnisko literatūru un pētījumu rezultātus par noteikto tematiku;
4)secinājumi un ieteikumi, to loģika, profesionalitāte;
5)profesionālās un zinātniskās terminoloģijas pareizs pielietojums.
Semestra darba aizstāvēšana (jābūt aizstāvētam pirms eksāmena). Semestra darbs tiek vērtēts ar atsevišķu atzīmi.

Eksāmens, kura vērtējumā tiek iekļauta referātu un semestra darba vidējā atzīme.

Obligātā literatūra

1.Adamovičs A. (2017). Zālāju ierīkošana un izmantošana: mācību grāmata; otrs, papildinātais izdevums. Jelgava, 140 lpp.
2.Augkopība (2004). Ruža A. (red.). LLU, Jelgava, 374 lpp.
3.Alfalfa and Alfa Improvement (1998). Ed. by Hanson A.A., Barues D.K., Hill R.R. et al. ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA),1084 p.
4.Champan G.P. (1996). The Biology of Grasses. CAB International, Oxon, 273 p.
5.Clover Science and Technology (1985). Ed. by N.L. Taelor. ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA), 616 p.
6.Cool-season Forage Grasses (1996). Ed. by L.E. Moser et al. ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA), 841 p.
7.Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Ed. by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore. Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 556 p.
8.Forages. Volume II. The Science of Grassland Agriculture (2013). Ed. by Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Ed. by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore. Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 791 p.
9.Frame J. and Laidlaw A.S. (2014). Improved Grassland Management. The Growood Press Ltd, United Kingdom, 352 p.
10.Frame J. (1992). Improved Grassland Management. Farming Press, United Kingdom, 351 p.
11.Whitehead D.C. (1995). Grassland Nitrogen. CAB International, Wallinford, 397 p.
12.Lauksaimniecības zinātne Latvijā (2000). E. Bērziņš (sast.). LLU, Jelgava, 220 lpp.

13.Koломейченко В.В. (2015). Кормопроизводство. Санкт–Петербург, Москва, Краснодар, Лань, 656 c.

Papildliteratūra

1.Grünland Wirtschaft und Futterbau (1987). Hrsg. Von G. Voigtlander, H. Jacob. Stuttgart, Verl. E. Ulmer, 480 S.
2.Биологическая полноценность кормов (1989). Григорев Н.Г., Волков Н.П., Воробьев Е.С. и др. М.: Агропромиздат, 287 с.
3.Богданов Г.А., Привало О.Е. (1985). Сенаж и силос. М.: Колос, 319 с.
4.Валушис В.Ю. (1977). Основы высокотемпературной сушки кормов. М.: Колос, 336 с.
5.Дроздов И.П. и др. (1987). Культурное лугопастбищное хозяйство в Нечерноземной зоне. Л.: Агропромиздат, 207 с.
6.Зафрен С.Я. (1977). Технология приготовления кормов. М.: Колос, 240 с.
7.Абашев В.Д., Кокурин Г.П., Прозорова И.Н., Юлушев И.Т. (1986). Зеленный конвейер. М.: Россельхозиздат, 78 с.
8.Зинченко Л.И., Прогорелова И.Е. (1985). Приготовление объемистых кормов. Л.: Агропромиздат, 182 с.
9.Использование химических препаратов при объемистых кормов. (1985). Л.: Агропромиздат, 182 с.
10.Ларин И.В., Иванов А.Ф., Бегучев П.П. и др. (1990). Луговодство и пастбишное хозячйство. Агропромиздат, Ленинград, 600 с.
11.Рaботнов Т. (1985). Экология луговых растений. МГУ, Москвa, 176 с.

12.Куделин Б.П. (1988). Сеянные многолетние травы. Зинатне, Рига, 332 с.

Periodika un citi informācijas avoti

Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LLU FB abonētajās datu bāzēs, piemēram: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, Crop Science, LF konferenču un semināru Rakstu krājumi utt. – atbilstoši tematikai.

Piezīmes

Lauksaimniecības maģistra studiju programmas Laukkopības apakšvirziena speciālais kurss 3. semestrī.