Kursa kods LauZ6115

Kredītpunkti 5

Augsnes, augu analīze

Zinātnes nozareLauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne

Zinātnes apakšnozareLaukkopība

Kopējais stundu skaits kursā200

Lekciju stundu skaits24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits56

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits120

Kursa apstiprinājuma datums22.03.2011

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Aldis Kārkliņš

Dr. habil. agr.

Priekšzināšanas

LauZ3139, Agroķīmija

Kursa anotācija

Augsnes un augu ķīmiskās analīzes mērķis un datu izmantošana. Analizējamā parauga ieguve un sagatavošana. Analizējamā šķīduma ieguve. Elementu koncentrācijas kvantitatīvā noteikšana analizējamos šķīdumos. Gravimetrija, volumetrija. Optiskās analīžu metodes. Emisijas spektrālā analīze. Potencimetriskās analīžu metodes. Hromatogrāfija. Instrumentālās metodes un laboratorijas aparatūra. Analīžu kļūdas un to novēršanas pasākumi. Laboratoriju organizācija, plānojums un aprīkojums. Laboratoriju atestācija, akreditācija un interkalibrācija. Darba drošība un sanitārija.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par augsnes un augu analīzi, teorētisko pamatojumu, metožu izvēles nosacījumiem. Maģistranti prot plānot analīžu nepieciešamību, izvēlēties atbilstošās metodes, interpretēt iegūtos rezultātus. Rezultātā maģistrants ir kompetents augsnes un augu analīžu jomā, konsultēt citu nozaru speciālistus, potenciālos analīžu pasūtītājus.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads. Augsnes un augu ķīmiskās analīzes mērķis un svarīgāko rādītāju nozīme.
2. Analizējamā parauga ieguve un sagatavošana.
3. Analizējamā šķīduma ieguve.
4. Analītisko metožu klasifikācija, izvēles pamatojums.
5. Seminārs – LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas apmeklējums
6. Optiskās analīžu metodes.
7. Iekārtu kalibrācija. Kalibrācijas līkņu sastādīšana.
8. Emisijas spektrālās analīzes metodes. CNS analizatori.
9. Augsnes fizikālo īpašību noteikšanas metodes.
10. Seminārs – slāpeklis augsnē un augos, noteikšanas metožu izvēles iespējas, pamatojums.
11. Elektroķīmiskās analīžu metodes.
12. Analīžu kļūdas to rašanās un izvērtējums. Analītisko datu apstrāde.
13. Seminārs – augsnes agroķīmisko rādītāju izvēles pamatojums un to iespējamās noteikšanas metodes.
14. Laboratorijas, to aprīkojums, iekārtošana.
15. Seminārs – analītisko datu interpretācija.
16. Noslēguma seminārs – referātu priekšlasījumi un vērtējums.

Mājas darbu saraksts
Studiju gaitā students sagatavo referātu, kura tematika ir iepriekš saskaņota ar priekšmeta pasniedzēju. Referāts ir noteiktas problēmas (jautājuma) izklāsts, saistībā ar apgūstamo studiju priekšmetu, kurā students parāda prasmi apkopot un sistematizēt literatūrā ietvertās atziņas un dot savu personīgo vērtējumu. Referāta aptuvens apjoms ir 10 – 15 lapaspuses. Tas iesniedzams priekšmeta pasniedzējam studiju plānā paredzētajā laikā. Referāta novērtējuma atzīme tiek iekļauta eksāmena kopīgajā atzīmē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Noslēguma seminārs.
Referāts par izvēlētu tēmu. Nostrādāti un sekmīgi aizstāvēti praktiskie darbi, līdzdalība semināros. Gala eksāmens, kura atzīmi veido: semināru un referāta vērtējums, eksāmena atzīme.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Semestra laikā – mājas darbi, seminārs un kontroldarbi. Referāta sagatavošana un prezentācija.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Akumulējoša zināšanu pārbaude, kurā tiek iekļauts kontroldarbu novērtējums, atzīme par aktivitāti nodarbībās, semināra novērtējums, referāta un tā prezentācijas vērtējums. Nosacījumi eksāmena kārtošanā – izpildīts patstāvīgi veicamais darbs. Sekmīgs novērtējums semināram un referātam.

Pamatliteratūra

1. Riņķis G. (1995). Augsnes un augu ķīmiskā analīze. Jelgava: LLU. 48 lpp.
2. Kārkliņš A. (2012). Zeme, augsne, mēslojums: Terminu skaidrojošā vārdnīca. Jelgava: LLU. 477 lpp.
3. Alksnis U., Kļaviņš Z., Kūka P., Ruplis A. (1990). Fizikālā un koloidālā ķīmija. Rīga: Zvaigzne. 425 lpp.
4. Jansons E. (2006). Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 307 lpp.
5. Jansons E., Meija J. (2002). Kļūdas kvantitatīvajās noteikšanās. Rīga. 155 lpp.
6. Miller J. C., Miller J. N. (1992) Statistics for analytical chemistry. New York, London, Toronto, ....: Ellis Horwood. 227 p.
7. Van Reeuwijk L. P. (2002) Procedures for Soil Analysis, 6th edition. FAO, ISRIC, Wageningen. 105 p.
8. Ринькис Г.Я., Рамане Х.К., Паэгле Т.В., Куницкая Т.А. (1989). Система оптимизации и методы диагностики минерального питания растений. Рига: Зинатне. 196 с.
9. Практикум по агрохимии (1989). Под. ред. В.Г. Минеева. Москва: Изд.-во Московского университета. 304 с.
10. Практикум по агрохимии (1987). Под. ред. Б.А. Ягодина. Москва: Агропроиздат. 512 с.

11. Ринькис Г.Я., и др. (1987). Методы анализа почв и растений. Рига: Зинатне. 174 с.

Papildliteratūra

1. Agroķīmiķa rokasgrāmata (1972). Sast. A. Pāvule. Rīga: Liesma. 339 lpp.
2. Tan K.H. (2005). Soil Sampling, Preparation, and Analysis, 2nd ed. Boca Raton, London, New York, Singapore: Taylor & Francis. 623 p.
3. Soil Testing and Plant Analysis (1990). Ed. by R. L. Westerman. Madison: SSSA. 784 p.
4. Methods of Soils Analysis (1996). Part 3. Chemical methods. Ed. by J. M. Bigham. Madison: SSSA. 1390 p.

5. Разумов В.А. (1986). Справочник лаборанта – химика по анализу кормов. Москва: Россельхозиздат. 304 с.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Atbilstoša profila zinātnisko rakstu krājumi un žurnāli.
2. Tematiskās planšetes.
3. Informācija katedras vitrīnās.
4. Materiāli E-studiju vietnē.

5. Zinātniskās publikācijas, INTERNET resursi.

Piezīmes

Ierobežotas izvēles studiju kurss (B daļa) augstākās akadēmiskās izglītības maģistra un Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmās „Lauksaimniecība” specializācijas virzieniem laukkopība un dārzkopība.