Kursa kods LauZ5166

Kredītpunkti 5

Biškopība un apputeksnēšanās bioloģija

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā200

Lekciju stundu skaits40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits30

Laboratorijas darbu stundu skaits10

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits120

Kursa apstiprinājuma datums10.12.2019

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author doc.

Jānis Gailis

Dr. agr.

author doc.

Dace Siliņa

Dr. agr.

author lekt.

Marta Liepniece

Mg. agr.

Kursa anotācija

Šī kursa ietvaros studējošie tiek iepazīstināti ar biškopības un dravniecības aktualitātēm, precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām biškopībā, apputeksnēšanas bioloģiju, savvaļas bišu un citu antofilo kukaiņu daudzveidību, bioloģiju un ekoloģiju, kultivēto apputeksnētāju izmantošanu augu aizsardzībā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas par medus bites pasugām un to izmantošanu mērķtiecīgā dravošanā un apputeksnēšanā; par savvaļas bišu u.c. antofīlo kukaiņu sugu daudzveidību; par augu apputeksnēšanas bioloģiju un ekoloģiju.
Prasmes noteikt medus bites pasugas un identificēt savvaļas apputeksnētājus; diagnosticēt medus bites slimības un biškopības kaitēkļus.
Kompetence par medus bišu izmantošanu dravošanā, kultivēto apputeksnētāju izmantošanu augu aizsardzībā; par precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām biškopībā.
Zināšanas, prasmes un kompetences tiks novērtētas, izmantojot:
1) laboratorijas darbus un studiju vizītes, kuru ietvaros studējošie izpilda noteiktus uzdevumus;
2) divus mutiskus referātus, kurus studējošie prezentē semināru ietvaros;

3) kursa noslēguma darbu (referātu), kuru studējošie iesniedz rakstiskā formātā un mutiski prezentē semināra ietvaros.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Medus bites filoģenēze, saime un tās sastāvs. Īpatņu morfoloģiskās un anatomiskās atšķirības. Maņu orgāni, kustības. Pasugu raksturojums.
2. Medus bites selekcija, tās ģenētiskie pamati, metodes (izlase, hibridizācija, inbrīdings) un organizācija. Māšu un tranu audzēšana. Māšu apsēklošanas veidi – dabiska, instrumentāla. Māšu kvalitātes un produktivitātes vērtēšana. Ciltsdarbs biškopībā.
3. Mērķtiecīgas dravošanas metodes noteiktu produktu ieguvei/ražošanai: medus ieguve, ziedputekšņi, propolisa, bišu māšu peru pieniņa un bišu indes ražošana, vaska ražošana, pakešu dravniecība, bišu māšu audzēšana, izmantošana kā aputeksnētājus, urbānā dravošana. Stropu veidi, inventārs un to izvēle atkarībā no dravošanas metodes.
4. Medus bites barības bāze; barības izvēle un ietekme uz saimes attīstību dažādos tās periodos.
5. Ekonomiski nozīmīgākās parazitārās un neparazitārās medus bites slimības un nozīmīgākie kaitēkļi biškopībā. Diagnostika, profilakse, ierobežošana.
6. Apputeksnēšanās bioloģija un ekoloģija. Abiotiskā un biotiskā apputeksnēšana. Augu un ziedu klasifikācija pēc apputeksnēšanās veida. Ziedu attīstība atkarībā no apputeksnēšanās veida. praktiskais pielietojums.Vides faktoru ietekme uz augu un apputeksnētāju savstarpējām attiecībām. Klimata izmaiņas un augu apputeksnēšanās. Dabiskie apputeksnētāju pievilinātāji ziedos: krāsa, forma, smarža, nektārs, feromoni.
7. Latvijas bišu fauna un ekoloģija. Bišu virsdzimta (Apoidea): smilšbites (Andrenidae), pūkbites (Anthophoridae), bites (Apidae), zīdbites (Colletidae), slaidbites (Halictidae), griezējbites (Megachilidae), grumbuļbites (Melittidae). Citi antofīlie kukaiņi – ziedmušas (Syrphidae), jātnieciņi (Ichneumonidae) u.tml., to loma augu apputeksnēšanā. Ekosistēmu pakalpojumi kultūraugu apputeksnēšanā.
8. Kultivēto apputeksnētāju izmantošana augu aizsardzībā. Entomovektorings.
9. Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas un metodes biškopībā. Lēmumu atbalsta sistēmas biškopībā un apputeksnēšanā un to praktiskais pielietojums.

Praktisko un laboratorijas darbu tematika:
- Medus bites pasugu noteikšana (morfometriski)
- Medus bites slimību diagnostika
- Medus izcelsmes analīze (melisopalinoloģija)
- Medus un/vai citu biškopības produktu kvalitātes analīze
- Savvaļas bišu u.c. antofīlo kukaiņu noteikšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens.
Gala vērtējumu veido:
- divi patstāvīgie darbi – mutiski referāti, 40%;
- studiju vizītes ar konkrētu uzdevumu izpildi, 20%
- noslēguma darba (referāta) izstrāde un publiska aizstāvēšana (vērtē ar atzīmi), 40%.
Visiem darbiem jābūt sekmīgi izpildītiem.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Katrs maģistrants sagatavo 2 patstāvīgos darbus – 15 min. garas mutiskas prezentācijas: 1) par biškopības tematiku; 2) par apputeksnēšanās tematiku.
Studiju vizītes var tikt organizētas uz biškopības un/vai ekosistēmu pakalpojumu izmantojošiem uzņēmumiem, vai semināriem.
Izstrādāts un publiski aizstāvēts noslēguma darbs (referāts, Word formātā, 5 līdz 10 lappuses bez pielikumiem un izmantotās literatūras) + mutiskais ziņojums (prezentācija) par izlozētu tematiku.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Mutisko referātu vērtējumu (10 ballu skalā) sastāda satura organizācija, uzstāšanās prasmes, prefesionālās terminoloģijas izmantošana, vizuālo materiālu kvaliāte, atsauču lietošana, izmantoto literatūras avotu kvalitāte, noteiktā laika ievērošana.
Studiju vizīšu ar konkrētu uzdevumu izpildes vērtējums: ieskaitīts/neieskaitīts. Ja kāda vizīte tiek izlaista, to atstrādāt nevar, un kursa gala atzīme tiek attiecīgi samazināta.
Noslēguma darba (referāta) vērtējumu (10 ballu skalā) sastāda darba loģisks sakārtojums, izklāsts, zinātniskās un profesionālās terminoloģijas izmantošana, secinājumu loģika. Prezentācijas kvalitāte un atbildes uz jautājumiem, vizuālo materiālu kvalitāte, atsauču lietošana.

Pamatliteratūra

1. Dade H.A. Anatomy and dissection of the honeybee. Cardiff: International Bee Research Association, 1994. 158 p.
2. The hive and the honey bee: a new book on beekeeping which continues the tradition of “Langstroth on the hive and the honeybee”. Ed. Graham J.M. Hmilton, Illinois: Dadant & Sons, 1992. 1324 p.
3. Delaplane S.K., Mayer D.F. Crop pollination by bees. CABI Publising Nev York, 2000. 333 p.
4. Dimiņš F. Medus kvalitātes novērtēšanas rādītāji. Promocijas darba kopsavilkums inženierzinātņu zinātniskā grāda iegūšanai pārtikas zinātnē. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, 2006. 35 lpp.
5. Delaplane K.S., Mayer D.F. Crop pollination by bees. Oxon: CABI Publishing, 2000. 344 p.

Papildliteratūra

1. Breeding the Honeybee. A Contribution to the Science of Beebreeding. Brother Adam. Northern bee books. Mytholmroyd: Hebden Bridge, 1987. 118 p.
2. The Hive and the Honey Bee. Ed. Graham J.M. Hmilton, Illinois: Dadant & Sons. Publisher of the American bee Journal, 2015. 1057 p.
3. Koeniger G., Koeniger N., Ellis J., Connor L. Mating biology of Honey bees (Apis mellifera). Michigan: Wicwas Press LLC, 2014. 155 p.
4. Stell I. Understanding Bee Anatomy: a full colour guide. The catford Press, 2012. p 199
5. Puusepp L., Koff T. Pollen analysis of honey from the Baltic region, Estonia. Grana, No. 53(1), 2014. p. 54-61.
6. Kjohl M., Nielsen A., Stenseth N.Ch. Potential effects of climate change on crop pollination. Rome: FAO of the United Nations, 2011. 38 p.

Periodika un citi informācijas avoti

Apidologie. Official journal of the Institut National de la Recherche Agronomique (INRA) and Deutschen Imkerbundes e.V. (D.I.B.). (Online). URL: https://link.springer.com/journal/13592
[skatīts 29.11.2019.].

Piezīmes

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Lauksaimniecība” B daļas studiju kurss, laukkopības un dārzkopības specializācijas virziens