LV EN RU DE FR

Augkopības bioekoloģiskie pamati

Kursa izstrādātāji

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir padziļināti izzināt lauksaimniecības kultūraugu (laukaugu, zālaugu, dārzaugu) vietu pasaules augu valsts sistēmā, izprast kultūraugu augšanu un attīstību un ražas veidošanās bioloģiju un to ietekmējošos faktorus, kā arī iespējas tos optimizēt.

Kursā saturā iekļautie temati. Augkopības, pļavkopības un dārzkopības loma, stāvoklis, ražošanas apjomi, produkcijas veidi pasaulē, Eiropā, Latvijā. Zālaugu bioloģija un ekoloģija kā pļavkopības zinātniskais pamats. Laukaugu un zālaugu ražu ietekmējošie agroekoloģiskie faktori. Ražu līmeņi. Saules radiācija, FAR, sējumu apgaismojums. Produktīvais ūdens. Fotosinrezējošā virsma un fotosintēzes potenciāls. Siltuma režīms laukaugu un zālaugu biocenozēs. Biocenoze un vide. Ekosistēmu veidošanās. Zālāju ekosistēmu komponenti, struktūra, ārējie un iekšējie sakari. Organismu mijiedarbība zālāju ekosistēmas. Zālāju fitocenožu organizācija. Zālāju fitocenožu struktūra. Komponentu dinamika zālāju ekosistēmās. Dabiskie zālāji. Sētie zālāji. Bioloģiskie stresi. Augu barošanās veidi, barības elementu nodrošinājums. Augu produkcijas enerģētiskais vērtējums. Sugu un šķirņu izvēles principi. Dārzaugu augšana un attīstība, ražas veidošanās bioloģija. Procesi ražas ienākšanās un uzglabāšanas laikā un to kontroles iespējas. Dārzaugu veģetācijas un miera periodi, salcietība un ziemcietība.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par agroekoloģiskiem faktoriem, kas ietekmē dažāda līmeņa un kvalitātes ražas veidošanos laukaugu, zālaugu un dārzaugu biocenozēs (lekcijas, praktiskie darbi, 1.–5. kontroldarbs).

Maģistranti prot novērtēt dažādo ražu ietekmējošo faktoru, kas nosaka noteikta apjoma un kvalitātes kultūraugu ražas ieguvi, lomu, savstarpējās sakarības un mijiedarbību, prot, izmainot regulējamo faktoru darbību, panākt arī neregulējamo faktoru nevēlamas ietekmes mīkstināšanu (praktiskie darbi, 1., 2. kontroldarba uzdevumi, 3.–5. kontroldarbi, referāti, seminārs).
Rezultātā maģistranti ir kompetenti, darbojoties ražošanā un/vai konsultatīvajā darbā, un/vai zinātniskajā pētniecībā, sabalansēt dažādo ražu un tās kvalitāti ietekmējošo faktoru ietekmi vēlamā virzienā, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru, diskutēt par kursā apgūtajām tēmām, pamatot savus lēmumus (kontroldarbi, referāti, seminārs, eksāmens).

Kursa saturs(kalendārs)

I Laukaugi (16 h)
1. Augkopības un pļavkopības stāvoklis, ražošanas apjomi, produkcijas veidi pasaulē, Eiropā, Latvijā. Kultūraugu grupējumu veidi; laukaugu ražību ietekmējošie faktori, to grupējums, savstarpējās sakarības. 0.5 h
2. Klimatisko, meteoroloģisko un agronomisko faktoru ietekme uz ražas veidošanos. Ražu līmeņi un rekordražas pasaulē. 0.5 h
3. Temperatūra kā augu augšanas faktors; siltuma nodrošinājums un veģetācijas perioda garums. Dažādi temperatūras nodrošinājuma vērtējumi, aktīvo, efektīvo temperatūru, augšanas grādu dienu u.c. aprēķini, vērtējumi dažādiem laukaugiem. 3 h
4. Mitruma nodrošinājuma vērtējums dažādiem laukaugiem veģetācijas perioda laikā. Evapotranspirācija. Hidrotermiskais koeficients kā mitruma nodrošinājuma mērs. 4 h
1. kontroldarbs par iepriekš apgūtajiem tematiem (1.–4. punkts).

5. Fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR), tās nodrošinājums dažādās klimatiskajās zonās. Fotosintētiskais potenciāls. 2 h
6. Sējuma apgaismojums; fotosintezējošā virsma un tās lieluma ietekmēšanas paņēmieni. 1 h
7. Lapu laukums, lapu laukuma indekss, fotosintēzes tīrā produktivitāte. 1 h
8. Ražas prognozēšanas iespējas atbilstoši dažādu faktoru nodrošinājumam. 2 h
9. Laukaugu ražas struktūrelementi, to kompensācijas iespējas; laukaugu audzēšanas bioenerģētiskā efektivitāte. 1 h
10. Audzējamo sugu un šķirņu izvēles principi. 1 h
2. kontroldarbs par tematiku 5.–10. punktā.

II Zālaugi (16 h)
11. Zālāju ekosistēmu autotrofie komponenti. 4 h
12. Zālāju ekosistēmu heterotrofie komponenti. 3 h
13. Zālaugu mūža ilgums, to ietekmējošie faktori; zālaugu ataugšana, tās regulēšanas iespējas 0.5 h
14. Bioloģiskie stresi zālaugos siltums , gaisma , barošanās elementu nozīme, augsnes gaiss un vides reakcija) zālaugos, to novēršanas paņēmieni un regulēšanas iespējas. 0.5 h
15. Zālaugu sēklas un sēklu maisījumi. 3 h
3. kontroldarbs par tematiku 11,12 un 15 . punktos.

16. Zālāju fitocenožu organizācija. Zālaugu attiecību pamatformas zālāju cenozēs. 2 h
17. Pļavu fitocenožu floristiskais sastāvs. Pļavu fitocenožu floristiskā daudzveidība. 1 h
18. Zālaugu cenotisko populāciju sastāvs zālāju cenozēs. 0.5 h
19. Zālāju fitocenožu struktūra. Zelmeņu arhitektonika. 0.5 h
20. Zālāju fitocenožu dinamika (sezonas mainīgums. gadskārtējās izmaiņas, augu kopu maiņa 1 h
4. kontroldarbs par tematiku 16.-20 . punktos

III Dārzaugi (16 h)
21. Dārzaugu augšana un attīstība. Galvenās attīstības fāzes un periodi. 2 h
22. Dārzaugu augšanu un attīstību ietekmējošie ekoloģiskie faktori. Gadalaiku maiņas nozīme daudzgadīgu augu dzīvē. 2 h
23. Dārzaugu miera periods, tā īpatnības. Norūdīšanās, salcietība, ziemcietība. Nepieciešamais aukstuma periods. Dziļā un piespiestā miera periods. Audu sala bojājumi. Dažādu auga daļu ziemcietība. 3 h
24. Dārzaugu ziedēšana, appute un apaugļošanās. Ziedpumpuru ieriešanās, to ietekmējošie faktori un hormonālā regulācija. Apputi ietekmējošie faktori dažādām dārzaugu sugām. Apaugļošanās, to ietekmējošie faktori un regulācija. Pašappute, svešappute, pašauglība, pašneauglība, partenokarpija. 2 h
25. Dārzaugu ražas veidošanās bioloģija. Augļu augšana, nobriešana un nogatavošanās. Bioķīmiskās un fizioloģiskās pārmaiņas auglī nogatavošanās laikā. Fizioloģiski augļu bojājumi augšanas un uzglabāšanas laikā, tos veidojošie faktori un to kontroles iespējas 2 h
26. Dārzaugu (augļu, dārzeņu, ziedu) uzglabāšanas bioloģija. Augu novecošana un tās regulēšanas iespējas. Klimaktēriski un neklimaktēriski augļi. Etilēns. Elpošana un transpirācija. Uzglabāšanas režīmu un augļu pēcražas apstrāžu pielietošana nogatavošanās un novecošanās aizkavēšanai. 3 h
27. Klimata pārmaiņu potenciālā ietekme uz dārzaugu augšanu un attīstību, to ražas kvalitāti un kvantitāti 2 h

5. kontroldarbs (Dārzaugu daļa)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kurss sastāv no divām daļām: (1) laukaugu daļa un (2) zālaugu daļa;
Prasības (1) daļā
• Jāraksta pieci īsie kontroldarbi (pirms tēmas apguves, dots laiks 10 min) domāšanas veicināšanai nodarbību sākumā.
• Jāsagatavo un mutiski jāprezentē īss (5–7 min) semināruzdevuma referāts – mājas darbs, ko grupai prezentē atbilstošās tēmas nodarbībā.
• Jāuzraksta divi kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas. Katrā kontroldarbā divi teorētiski jautājumi un viens aprēķina uzdevums.
• Gala referāts ar prezentāciju par izvēlēto augu augšanas faktoru ietekmi uz kāda laukauga augšanu un attīstību.
Prasības (2) daļā
• Jāraksta četri īsie kontroldarbi (Zālāju ekosistēmu autotrofie, heterotrofie organismi, zālaugu sēklu maisījumi pļavām un ganībām, dots laiks 15 min)
• Jāuzraksta kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas. Katrā kontroldarbā trīs teorētiski jautājumi.
• Jāuzraksta gala referāts ar prezentāciju. Referāta tēmu studenti izvēlas no docētāja piedāvātā sarakstā.

Rakstisks eksāmens katra kursa daļai atsevišķi.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Kurss sastāv no trīs daļām: (1) laukaugu daļa, (2) zālaugu daļa un (3) dārzaugu daļa.
Prasības (1) daļā
• Jāuzraksta divi kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas. Katrā kontroldarbā divi teorētiski jautājumi un viens aprēķina uzdevums.
• Gala referāts ar prezentāciju par izvēlēto augu augšanas faktoru ietekmi uz kāda laukauga augšanu un attīstību.
Prasības (2) daļā
• Jāraksta divi kontroldarbi (Zālāju ekosistēmu autotrofie, heterotrofie organismi, zālaugu sēklas un sēklu maisījumi pļavām un ganībām, dots laiks 1h)
• Jāuzraksta kontroldarbs ar atzīmi pēc noteiktu teorētisko tēmu apgūšanas. Kontroldarbā pieci teorētiski jautājumi.
• Jāuzraksta gala referāts ar prezentāciju. Referāta tēmu studenti izvēlas no docētāja piedāvātā sarakstā.
Prasības (3) daļā:
• Jāuzraksta gala kontroldarbs par apgūtajām tēmām 3. daļā.

• Seminārs ar prezentāciju par 3. daļā apgūtajām tēmām pēc saskaņošanas ar docētāju.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

• Studiju kursa eksāmena vērtējums ir atkarīgs no eksāmena atbilžu vērtējuma un studiju kursa kontroldarbu un patstāvīgo darbu kumulatīvā vērtējuma.
• Studenti, kuriem šī studiju kursa laikā nokārtoto kontroldarbu, eseju un referātu atzīmes vidēji ir vismaz 7, rakstisko eksāmenu var nekārtot un kā vērtējumu saņemt vidējo aritmētisko no studiju kursā paveikto darbu atzīmēm. Eksāmena (gala vērtējuma) atzīmi visā kursā šajā gadījumā iegūst kā vidējo aritmētisko no gala vērtējuma katrā no kursa daļām.
• Kārtojot eksāmenu, gala atzīmi veido eksāmena atzīme (50%) un vidējais aritmētiskais no gala vērtējuma katrā no kursa trīs daļām (50%)
• Lai varētu eksāmenu kārtot, visiem darbiem, kurus vērtē ar atzīmi, jābūt novērtētiem vismaz ar 4 ballēm, bet citiem – ieskaitītiem.

• Kontroldarbus un katras daļas gala referātu vērtē ar atzīmi 10 ballu skalā, īsos referātus – ar ieskaiti bez atzīmes.

Obligātā literatūra

1. Adamovičs A. (2017). Zālāju ierīkošana un izmantošana: mācību grāmata, otrs, papildināts izdevums. Jelgava, 140 lpp.
2. Augkopība (2004). Ruža A. (red.). LLU, Jelgava, 374 lpp.
3. Alfalfa and Alfa Improvement (1998). Edited by Hanson A.A, Barues D.K., R.R. Hill et al. ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA).1084 p.
4. Bankina B., Gaile Z. (2014). Ziemāju labības un to slimības. LLU, Jelgava, 104 lpp.
5. Brian J. Wilsey (2018) The Biology of Grasslands. Oxford University Press. P.206
6. Champan G.P. (1996). The biology of grasses. CAB International, Oxou, 273 p.
7. Clover science and technology (1985). Ed. N.L. Taelor, ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA). 616 p.
8. Cool-season forage grasses (1996). Edited by L.E.Moser et al., ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA). 841 p.
9. Copeland L.O., McDonald M.B. (1995). Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall, P. 409.
10. Crop Science: Progress and Prospects (2001). Nösberger J., Geiger H.H., Struik P.C. (eds.). CAB International, [s. l.], 398 p.
11. David J. Gibson (2009) Grasses and Grassland Ecology. Oxford University Press.P.323
12. Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Edited by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore, Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 556 p.
13. Forages. Volume II. The science of Grassland Agriculture (2013). Edited by Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Edited by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore, Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 791 p.
14. Frame J. and Laidlaw A.S. (2014). Improved Grassland Management. The Growood Press Ltd, United Kingdom, 352 p.
15. Principles of Modern Fruit Science (2019) Sansavini, S., Costa, G., Gucci, R., Inglese, P., Ramina, A., Xiloyannis, C., and Desjardins,Y., (eds.). Leuven, Belgium: ISHS, 421 p.
16. Fundamentals of Temperate Zone Tree Fruit Production. Ed. by J. Tromp, A.D. Webster, S.J.Wetheim. Leiden: Backuys Publishers, 2005. 400 p.
17. Wills R.B.H., McGlasson W.B., Graham D., Joyce D.C. Postharvest. An introduction to the physiology and handling of fruit, vegetables and ornamentals. 5th edition. UK: CABI Publishing, 2007. 227 p
18. Bumbura M., Jaudzeme V., Muižarāja E., Pētersone (1967). Augu morfoloģija un anatomija.- Rīga: Zvaigzne. 507 lpp.
19. Modern technology in vegetable production (2011)/ed. by P. Hazra. Pitam Pura, New Delhi : New India Publishing Agency,413
20. Brickell C. (2010) RHS Encyclopedia of Plants and Flowers. Great Britain: Dorling Kindersley. 744 p.
Hartmann and Kester’s Plant Propagation: Principles and Practices, 9th Edition (2017). Fred T. Davies, Jr., Robert L. Geneve, and Sandra B. Wilson. Pearson Education, Inc., New York, 1004

Papildliteratūra

1. Frame J. (1992). Improved Grassland management. Farming Press, United Kingdom, 351 p.
2. Gibson DJ. Grasses and grassland ecology. 2009. Oxford, UK: Oxford University Press. 305 pp.
3. Whitehead D.C. (1995). Grassland Nitrogen. CAB International, Wallinford, 397 p.
4. Handbook of Plant and Crop Stress (1994). Pessarakli M. (ed.). Chapman & Hall, [s. l.], 720 p.
5. Mauriņa H. Augu fizioloģija. Rīga: Zvaigzne, 1987. 358 lpp.
6. The Encyclopedia of Fruit and Nuts. J. Janick, R.E. Paull. (ed.). Wallingford, UK; Cambridge, MA: CAB International, 2008. 954 p.
7. Salunkhe D. K. Salunkhe, Kadam S. S.(1998) Handbook of vegetable science and technology: production, composition, storage, and processing CRC Press, 721 p.
8. Improving the health-promoting properties of fruit end vegetable products. F.A.Tomas-Barberan, M.I.Gil (ed.). England: Woodhead Publishing, 2008. 559 p.
9. Temperate and subtropical fruit production. D. I. Jackson, N. E. Looney (ed.). 2nd edition. UK: CABI Publishing, 2006. 332 p.
10. Skrīvele M., Ikase L. 2013. Latvijas ābeles. Rīga: Jumava, 136 lpp.
11. Kārkliņš J., Skrīvele M., Kaufmane E., Ikase L. 2007. Plūmju šķirnes. LVAI, Dobele, 204 lpp.
12. Kārkliņš J. 2004. Bumbieru šķirnes. Dobele, 299 lpp.
13. Ruisa S., Kaufmane E. 2008. Ķiršu, aprikožu un persiku šķirnes. Latvijas Pomoloģija, Izd. Latvijas Valsts Augļkopības institūts, 216 lpp.
14. Strautiņa S., Kalniņa I. 2019. Avenes un to audzēšana. Rīga: Jumava,
15. Strautiņa S., Kaufmane E. 2011. Dobeles ceriņi. Rīga: Jumava, 96.lpp.
16. Skrīvele M., Rubauskis E., Strautiņa S. 2011. Augļu koku un ogulāju veidošana. Rīga: Zvaigzne ABC, 96.lpp.
17. Vēsturiskie dārzi. Šķirņu katalogs. Kviklys D., Gelvonauskiene D., Karkleliene R., Juškevičiene D., Dambrauskiene E., Uselis N., Lanauskas J., Ikase L., Lepse L., Kaufmane E., Feldmane D., Dēķena Dz., Zeipiņa S. Babtai: Lietuvos agrarinių ir miškų mokslų centras filialas Sodininkystės ir daržininkystės institutas, 2019. 175 p.
18. brīvpieejas informācijas avots: http://fruittechcentre.eu/sites/default/files/2019-03/skirnu_katalogs_elektroniska_versija_HG.pdf
19. Valero, Daniel. Postharvest biology and technology for preserving fruit quality [elektroniskais resurss] / Daniel Valero and Maria Serrano. Boca Raton, Fla. : Taylor & Francis Group, 2010. 287 p.
20. Gough, Bob. An encyclopedia of small fruit [elektroniskais resurss] / Bob Gough. Binghamton, N.Y. : Haworth Food & Agricultural Products Press, 2007. 161 p.
21. Taiz L., Zeiger E. Plant Physiology. Sunderland, MA: Sinauer Associates, 2006. 764 p.
22. Rosa L. A., Alvarez-Parrilla E., González-Aguilar G A. Fruit and vegetable phytochemicals :chemistry, nutritional value and stability, Ames, Iowa, (2010) Wiley-Blackwell, 367
23. Луговодство и пастбишное хозячйство (1990). И.В.Ларин, А.Ф.Иванов, П.П.Бегучев и др. Агропромиздат, Ленинград, 600с.
24. Рaботнов Т. (1985). Экология луговых растений. МГУ, Москвa, 176 с.
25. Райс Э. (1978). Аллелопатия. Мир, Москвa, 392 с.
26. Куделин Б.П. (1988). Сеянные многолетние травы. Зинатне, Рига, 332 с. Koломейченко В.В. (2015). Кормопроизводство. Санкт–Петербург, Москва, Краснодар. Лань, 656 c.
27. Одум Ю. (1975). Основы экологии. Мир, Москва, 740 с.

28. Уиттекр Р. (1980). Сообщества и экосистемы: Перевод с англ. Прогресс, Москвa, 328 с.

Periodika un citi informācijas avoti

Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LLU FB abonētajās datu bāzēs, piemēram: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, Crop Science, LF un LPTF konferenču un semināru Rakstu krājumi utt. – atbilstoši tematikai.

Piezīmes

Obligāts studiju kurss Lauksaimniecības maģistra studiju programmā ar specializāciju Augu zinātnes. I semestrī. Eksāmens.