Kursa kods LauZ5135

Kredītpunkti 4

Augkopības bioekoloģiskie pamati

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātneLaukkopība64323229/03/2011Augsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author prof.

Aleksandrs Adamovičs

Lauksaimniecības doktors

author prof.

Zinta Gaile

Lauksaimniecības doktors

Papildliteratūra

1. Луговодство и пастбишное хозячйство (1990). И.В.Ларин, А.Ф.Иванов, П.П.Бегучев и др. Агропромиздат, Ленинград, 600с.
2. Рaботнов Т. (1985). Экология луговых растений. МГУ, Москвa, 176 с.
3. Райс Э. (1978). Аллелопатия. Мир, Москвa, 392 с.
4. Куделин Б.П. (1988). Сеянные многолетние травы. Зинатне, Рига, 332 с.

5. Уиттекр Р. (1980). Сообщества и экосистемы: Перевод с англ. Прогресс, Москвa, 328 с.

Periodika un citi informācijas avoti

Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LLU FB abonētajās datu bāzēs, piemēram: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, Crop Science, LF konferenču un semināru Rakstu krājumi utt. – atbilstoši tematikai.

Piezīmes

Obligāts studiju kurss Lauksaimniecības maģistra studiju programmā Laukkopības specializācijas virzienā I semestrī. Eksāmens.

Kursa anotācija

Augkopības un pļavkopības loma, stāvoklis, ražošanas apjomi, produkcijas veidi pasaulē, Eiropā, Latvijā. Zālaugu bioloģija un ekoloģija kā pļavkopības zinātniskais pamats. Laukaugu un zālaugu ražu ietekmējošie agroekoloģiskie faktori. Ražu līmeņi. Saules radiācija, FAR, sējumu apgaismojums. Produktīvais ūdens. Fotosinrezējošā virsma un fotosintēzes potenciāls. Siltuma režīms laukaugu un zālaugu biocenozēs. Biocenoze un vide. Ekosistēmu veidošanās. Zālāju ekosistēmu komponenti, struktūra, ārējie un iekšējie sakari. Organismu mijiedarbība zālāju ekosistēmas. Zālāju fitocenožu organizācija. Zālāju fitocenožu struktūra. Komponentu dinamika zālāju ekosistēmās. Dabiskie zālāji. Sētie zālāji. Bioloģiskie stresi. Augu barošanās veidi, barības elementu nodrošinājums. Augu produkcijas enerģētiskais vērtējums. Sugu un šķirņu izvēles principi.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par agroekoloģiskiem faktoriem, kas ietekmē dažāda līmeņa un kvalitātes ražas veidošanos laukaugu un zālaugu biocenozēs (1. – 8.. kontroldarbs).
Maģistranti prot novērtēt dažādo ražu ietekmējošo faktoru, kas nosaka noteikta apjoma un kvalitātes laukaugu un zālaugu ražas ieguvi, lomu, savstarpējās sakarības un mijiedarbību, prot, izmainot regulējamo faktoru darbību, panākt arī neregulējamo faktoru nevēlamas ietekmes mīkstināšanu (1., 2. kontroldarba uzdevumi, 3. – 8. kontroldarbi, referāti).

Rezultātā maģistranti ir kompetenti, darbojoties ražošanā un/vai konsultatīvajā darbā, un/vai zinātniskajā pētniecībā, sabalansēt dažādo ražu un tās kvalitāti ietekmējošo faktoru ietekmi vēlamā virzienā, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru, diskutēt par kursā apgūtajām tēmām (1. – 8. kontroldarbi, referāti, eksāmens).

Kursa plāns

1. Augkopības un pļavkopības stāvoklis, ražošanas apjomi, produkcijas veidi pasaulē, Eiropā, Latvijā.
2. Kultūraugu grupējumu veidi; laukaugu ražību ietekmējošie faktori, to grupējums, savstarpējās sakarības.
3. Klimatisko, meteoroloģisko un agronomisko faktoru ietekme uz ražas veidošanos.
4. Ražu līmeņi un rekordražas pasaulē.
5. Temperatūra kā augu augšanas faktors; siltuma nodrošinājums un veģetācijas perioda garums. Dažādi temperatūras nodrošinājuma vērtējumi, aktīvo, efektīvo temperatūru, augšanas grādu dienu u.c. aprēķini, vērtējumi dažādiem laukaugiem.
6. Mitruma nodrošinājuma vērtējums dažādiem laukaugiem veģetācijas perioda laikā. Evapotranspirācija. Hidrotermiskais koeficients kā mitruma nodrošinājuma mērs.
1. kontroldarbs par iepriekš apgūtajiem tematiem (1.–6. punkts).
7. Fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR), tās nodrošinājums dažādās klimatiskajās zonās. Fotosintētiskais potenciāls.
8. Sējuma apgaismojums; fotosintezējošā virsma un tās lieluma ietekmēšanas paņēmieni.
9. Lapu laukums, lapu laukuma indekss, fotosintēzes tīrā produktivitāte.
10. Ražas prognozēšanas iespējas atbilstoši dažādu faktoru nodrošinājumam.
11. Laukaugu ražas struktūrelementi, to kompensācijas iespējas; laukaugu audzēšanas bioenerģētiskā efektivitāte.
12. Audzējamo sugu un šķirņu izvēles principi.
2. kontroldarbs par tematiku 7.–12. punktā.
13. Zālāju ekosistēmu autotrofie komponenti. 3. kontroldarbs
14. Zālāju ekosistēmu heterotrofie komponenti. 4. kontroldarbs
15. Zālaugu mūža ilgums, to ietekmējošie faktori; zālaugu ataugšana, tās regulēšanas iespējas.
16. Zālaugu ķīmiskais sastāvs, barotājvērtība, energoietilpība, to ietekmējošie faktori.
17. Rezerves barības vielu uzkrāšanās zālaugos; zālaugu pavairošana.
18. Bioloģiskie stresi zālaugos, to novēršanas paņēmieni.
19. Mitruma režīms zālājos, tā stabilitāte, mainīgums un regulēšanas iespējas.
20. Zālaugu barošanās un minerālās barošanās elementu nozīme zālaugu attīstībā un produktīvo zelmeņu veidošanā.
21. Augsnes gaiss un vides reakcija kā zālaugu augšanu un attīstību ietekmējoši faktori.
22. Siltuma un gaismas režīms zālāju biocenozēs.
23. Zālaugu sēklu maisījumi. 5. kontroldarbs
24. Zālāju fitocenožu organizācija. Zālaugu attiecību pamatformas zālāju cenozēs.
25. Pļavu fitocenožu floristiskais sastāvs. Pļavu fitocenožu floristiskā daudzveidība un nepilnība.
26. Zālaugu cenotisko populāciju sastāvs zālāju cenozēs. 6. kontroldarbs
27. Zālāju fitocenožu struktūra. Zelmeņu arhitektonika.
7. kontroldarbs par tematiku 24. – 27. punktā.
28. Zālāju zelmeņu vertikāla un horizontālā sadalījuma nevienmērīgums (mozaiskums).
29. Komponentu dinamika zālāju ekosistēmās.
30. Zālāju fitocenožu sezonas mainīgums.
31. Zālāju fitocenožu gadskārtējās izmaiņas (fluktuācijas).
32. Augu kopu maiņa (sukcesijas).

8. kontroldarbs par tematiku 30. – 32. punktā

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kurss sastāv no divām daļām: (1) laukaugu daļa un (2) zālaugu daļa;
Prasības (1) daļā
• Jāraksta pieci īsie kontroldarbi (pirms tēmas apguves, dots laiks 10 min) domāšanas veicināšanai nodarbību sākumā.
• Jāsagatavo un mutiski jāprezentē īss (5 – 7 min) semināruzdevuma referāts – mājas darbs, ko grupai prezentē atbilstošās tēmas nodarbībā.
• Jāuzraksta divi kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas. Katrā kontroldarbā divi teorētiski jautājumi un viens aprēķina uzdevums.
• Gala referāts ar prezentāciju par izvēlēto augu augšanas faktoru ietekmi uz kāda laukauga augšanu un attīstību.
Prasības (2) daļā
• Jāraksta četri īsie kontroldarbi (Zālāju ekosistēmu autotrofie, heterotrofie organismi, zālaugu sēklu maisījumi pļavām un ganībām, dots laiks 15 min)
• Jāuzraksta divi kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas. Katrā kontroldarbā trīs teorētiski jautājumi.
• Gala referāts ar prezentāciju. Referāta tēmu studenti izvēlas no docētāja piedāvātā sarakstā.
Rakstisks eksāmens katra kursa daļai atsevišķi.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

(1) daļa
1. Īsie referāti jāsagatavo, izmantojot pētījumu rezultātus par attiecīgo tematu vismaz vienā (ne vairāk kā trīs) zinātniskā rakstā, kas publicēts starptautiskā žurnālā. Referēšanas laiks 5–7 min.
2. Galvenais 15 min referāts sagatavojams, izmantojot pētījumu rezultātus par uzdoto tematu no vismaz 3 zinātniskiem rakstiem (var izmantot vairāk), kas iegūti dažādos klimatiskos un/vai augsnes apstākļos. Zinātniskie raksti publicēti starptautiskos žurnālos. Pirms referāta gatavošanas konkrēto rakstu izmantošana jāsaskaņo ar mācībspēku.
(2) daļa
1. Gala referāts (Word formāts) līdz 12 lpp.) jāuzraksta, izmantojot pētījumu rezultātus par izvelēto tematu. Zinātniskie raksti publicēti starptautiskos žurnālos, starptautisko konferenču rakstu krājumos vai monogrāfijās.

Abās daļās – gatavošanās kontroldarbiem.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

• Studiju kursa eksāmena vērtējums ir atkarīgs no eksāmena atbilžu vērtējuma un studiju kursa kontroldarbu un mājas darbu kumulatīvā vērtējuma.
• Studenti, kuriem šī studiju kursa kontroldarbu un referātu atzīmes vidēji ir vismaz 7, rakstisko eksāmenu var nekārtot un kā vērtējumu saņemt vidējo aritmētisko no studiju kursā paveikto darbu atzīmēm.
• Lai varētu eksāmenu kārtot, visiem darbiem, kurus vērtē ar atzīmi, jābūt novērtētiem vismaz ar 4 ballēm, bet citiem – ieskaitītiem (izņemot īsos kontroldarbus (1) daļā, skatīt zemāk).
• Kontroldarbus un galveno referātu vērtē ar atzīmi 10 ballu skalā, īsos referātus – ar ieskaiti bez atzīmes.
• Īso kontroldarbu vērtējums: «+» (atbildes precīzas), «˅» (kontroldarbs vispār rakstīts, bet atbildes neveiksmīgas) vai «–» (kontroldarbs nav rakstīts); sakrājot vismaz 4 «+» var iegūt iespēju gala atzīmi (1) daļā apaļot uz augšu arī gadījumos, kad matemātika to nepieļauj.

• Eksāmena (gala vērtējuma) atzīmi visā kursā iegūst kā vidējo aritmētisko no gala vērtējuma katrā no kursa daļām.

Pamatliteratūra

1. Adamovičs A. (2017). Zālāju ierīkošana un izmantošana: mācību grāmata, otrs, papildināts izdevums. Jelgava, 140 lpp.
2. Augkopība (2004). Ruža A. (red.). LLU, Jelgava, 374 lpp.
3. Alfalfa and Alfa Improvement (1998). Edited by Hanson A.A, Barues D.K., R.R. Hill et al. ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA).1084 p.
4. Bankina B., Gaile Z. (2014). Ziemāju labības un to slimības. LLU, Jelgava, 104 lpp.
5. Champan G.P. (1996). The biology of grasses. CAB International, Oxou, 273 p.
6. Clover science and technology (1985). Ed. N.L. Taelor, ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA). 616 p.
7. Cool-season forage grasses (1996). Edited by L.E.Moser et al., ASA, CSSA, SSSA, Madison, Wisconsin (USA). 841 p.
8. Copeland L.O., McDonald M.B. (1995). Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall, P. 409.
9. Crop Science: Progress and Prospects (2001). Nösberger J., Geiger H.H., Struik P.C. (eds.). CAB International, [s. l.], 398 p.
10. Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Edited by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore, Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 556 p.
11. Forages. Volume II. The science of Grassland Agriculture (2013). Edited by Forages. Volume I. An introduction to Grassland Agriculture (2013). Edited by R.F. Barnes, C.J. Nelson, M. Collins, K.J. Moore, Jowa State University Press, Ames, Jowa (USA), 791 p.
12. Frame J. and Laidlaw A.S. (2014). Improved Grassland Management. The Growood Press Ltd, United Kingdom, 352 p.
13. Frame J. (1992). Improved Grassland management. Farming Press, United Kingdom, 351 p.
14. Whitehead D.C. (1995). Grassland Nitrogen. CAB International, Wallinford, 397 p.
15. Handbook of Plant and Crop Stress (1994). Pessarakli M. (ed.). Chapman & Hall, [s. l.], 720 p.
16. Lauksaimniecības zinātne Latvijā (2000). E. Bērziņš (sast.). LLU, Jelgava, 220 lpp.
17. Формирование урожая основных сельскохозяйственных культур. Пер. с чешского (1984). Рук. Петр И., Черны В., Грушка Л. Колос, Москвa, 363 c.
18. Каюмов М.К. (1989). Программирование урожаев сельскохозяйственных культур. Агропромиздат, Москвa, 320 c.
19. Koломейченко В.В. (2015). Кормопроизводство. Санкт–Петербург, Москва, Краснодар. Лань, 656 c.

20. Одум Ю. (1975). Основы экологии. Мир, Москва, 740 с.