Kursa kods LauZ5127

Kredītpunkti 5

Laukaugi II

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātneLaukkopība80245622/03/2011Augsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author vad.pētn.

Zinta Gaile

Lauksaimniecības doktors

Priekšzināšanas

LauZ5135, Augkopības bioekoloģiskie pamati

Papildliteratūra

1. Augkopība. Rokasgrāmata (2001). Ruža A. (red.) Jelgava, LLU, 324 lpp. Atrodama bibliotēkā. 2. Jurševskis L., Holms I., Freimanis P. (1989). Augkopība. Rīga: Zvaigzne, 235.–291.lpp. Atrodama bibliotēkā.
3. Kartupeļu audzēšana (1993). Gustavson N. (red), tulk. no zviedru val., Miglavs U. (red.). Umeå: Förlag, 80 lpp. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
4. Ward J.T., Basford W.D., Hawkins J.M., Holliday J.M. (1985). Oilseed Rape. Ipswich, Suffolk: Farming Press, 200 p. Atrodama FB lasītavā, šifrs 07/181
5. Соловьев А.Я. (1989). Льноводство. Москва: Агропромиздат, 317 c. Atrodama FB, šifrs 241880-241884.

6. Тимонин М.А, Сенченко Т.И. (1978). Конопля. Москва: Колос, 285 c. Atrodama FB.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Kartupeļi (2003–2008). Rīga: Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība. Ikgadējs izdevums. Atrodami Augsnes un augu zinātņu institūtā.

2. Zinātnisko rakstu krājumi: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Žemdirbyste=Agriculture, Agronomy Research, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science u.c. – atbilstoši tematikai.

Piezīmes

Lauksaimniecības maģistra studiju programmas Laukkopības apakšvirziena speciālais kurss
3. semestrī.

Kursa anotācija

Maģistranti padziļināti iepazīstas ar šķiedraugu (lini, kaņepes, kokvilna u.c.), eļļas augu (rapsis, ripsis, saulgriezes u.c.), ēterisko eļļu augu (ķimenes, piparmētras u.c.), bumbuļaugu (kartupeļi, topinambūrs u.c.) un sakņaugu (cukurbiešu, lopbarības biešu un burkānu, kāļu u.c.) bioloģiju, botānisko piederību, agroekoloģiskām prasībām, izplatību pasaulē, Eiropā, Latvijā. Vērtē vides ietekmi uz minēto laukaugu augšanas īpatnībām, ražību, produkcijas kvalitāti un ķīmisko sastāvu; padziļināti apgūst audzēšanas paņēmienus, uzglabāšanas īpatnības, sēklkopību un šīs grupas augu dažādo izmantošanu.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas – par šķiedraugu, eļļas augu, bumbuļaugu un sakņaugu bioloģiskajām īpašībām un tiem atbilstošiem audzēšanas paņēmieniem, par šo augu grupu produkcijas kvalitātes vērtēšanas principiem un produkcijas izmantošanu (ieskaitot izmantošanu sēklai) atbilstoši kvalitātei. 1., 2., 3. kontroldarbs
Prasmes – pielāgot audzēšanas paņēmienus kursā apgūstamo augu bioloģiskajām prasībām, kā arī novērtēt iepriekšējā posmā nepareizi izvēlēta paņēmiena seku novēršanas vai mīkstināšanas iespējas ar nākamo secīgo darbību. Novērtēt agronomisko un meteoroloģisko faktoru savstarpējo ietekmi, kursā apgūstamo augu kvalitāti, kā arī atbilstoši noteiktajiem kvalitātes rādītājiem prot izvēlēties ražas izmantošanas virzienu: pārtika, lopbarība, sēkla vai kāds no enerģijas ieguves veidiem. 1., 2., 3. kontroldarbs; izbraukuma uzdevuma izpilde.

Kompetence – vadīt ražošanas un/vai konsultatīvo darbu, un patstāvīgi veikt zinātniskus pētījumus, izmantojot šīs grupas augus, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru par tiem. Sagatavotā lekcija.

Kursa plāns

1. Šķiedras ieguvei noderīgi augi, to audzēšanas zonas un ražība.
2. Augu šķiedras raksturojums un izmantošana.
3. Lini, to botāniskā piederība, agroekoloģiskās prasības, audzēšanas paņēmieni, iegūstamā produkcija.
4. Kaņepes, to botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, audzēšanas paņēmieni, izmantošanas iespējas.
5. Kokvilna, botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, izmantošana.
6. Eļļas augu botāniskā daudzveidība, dažādo augu audzēšanas zonas un izplatība, ražība.
7. Rapša un ripša botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, izmantošana.
8. Rapša un ripša audzēšanas agrotehniskie paņēmieni, to agroekonomiskais vērtējums.
9. Saulgriezes, to botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, izmantošana.
10. Ēterisko eļļu augi, to daudzveidība un botāniskā piederība, audzēšana un izmantošana.
11. Bumbuļaugi, to raksturojums, izplatības zonas. Topinambūrs.
12. Kartupeļi: audzēšanas apjomi, ražas, izmantošana.
13. Kartupeļu botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, bumbuļu ķīmiskais sastāvs.
14. Kartupeļu augšana un attīstība, šķirņu grupas, audzēšanas agrotehniskie paņēmieni, to vērtējums.
15. Sakņaugi, to daudzveidība, botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums.
16. Cukurbietes: raksturojums, audzēšanas tehnoloģija, cukurrūpniecība. Citi sakņaugi, to audzēšana un izmantošana.

17. Kartupeļu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklkopība: šķirne un šķirņu pasliktināšanās cēloņi, normatīvie akti sēklkopībā, sēklu sertifikācija: lauka apskate, sēklu kvalitātes novērtēšana, pēcpārbaude, sēklaudzēšanas sējumu agrotehnikas īpatnības.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Sekmīgi (vismaz 4 balles) jāuzraksta 3 kontroldarbi (1. Eļļas augi un šķiedraugi; 2. Bumbuļaugi; 3. Sakņaugi);
2. Apmeklē organizēto vieslekciju un grupas biedru sagatavotās lekcijas; ja kādu no tām neapmeklē, jāsagatavo par tajās apgūstamo tematiku referāts (Word formāts), pamatojoties uz min 10 zinātniskiem rakstiem, kas publicēti angliski. Iegūst ieskaiti.
3. Piedalās vienā izbraukumā ar uzdevumu par kādu no augu grupām.
4. Sagatavo 2 h garu lekciju par iepriekš izvēlētu tematiku (par kādu augu no kursa programmā apgūstamajiem), iekļaujot tajā zinātnisko pētījumu rezultātus.

5. 40% vērtējuma veido sagatavotā 2 h garā lekcija, 39% kontroldarbu vērtējumi (13% dod katrs kontroldarbs), 11% lekciju un izbraukuma ar uzdevumu apmeklējums un uzdevuma izpilde. Atlikušos 10% iegūst eksāmenā, izvērsti atbildot uz vienu izlozētu jautājumu par kursa tematiku.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1. Sagatavojamās lekcijas tematika – daži iespējamo tematu piemēri:
• Ķimenes, to agroekoloģisko prasību un bioloģijas raksturojums, audzēšanas paņēmieni, pielietojums tautsaimniecībā, audzēšanas apjomi (ja ir dati). Agrotehnikas īpatnības.
• Cukura ieguvei noderīgi augi. Cukurbiešu raksturojums, izmantošana, audzēšanas platības pasaulē, Eiropā, tuvākajās kaimiņvalstīs; cukurbiešu agroekoloģiskās prasības, bioloģiskās īpašības un agrotehnikas īpatnības.
• Linu raksturojums (eļļas un garšķiedras), agroekoloģiskās prasības, pielietojums tautsaimniecībā un audzēšanas apjomi pasaulē, Eiropā, Latvijā; agrotehnikas īpatnības.
• Sējas kaņepju raksturojums, agroekoloģiskās prasības, pielietojums tautsaimniecībā, audzēšanas apjomi pasaulē, Eiropā, Latvijā (cik var dabūt datus), agrotehnikas īpatnības. Gatavo
• Kartupeļu raksturojums, agroekoloģiskās prasības, pielietojums tautsaimniecībā un audzēšanas apjomi pasaulē, Eiropā, Latvijā; agrotehnikas īpatnības u. tml.

2. Izbraukumus ar uzdevumu var organizēt uz VAAD, KS LATRAPS, AS Latfood, AREI Priekuļu pētniecības centru, Aloja Starkelsen, uz kādu kaņepju pārstrādes uzņēmumu, SIA Naukšēni vai citur, vienojas ar konkrēto studējošo grupu.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Darbi, kurus vērtē ar iesk./neiesk.: jāizpilda darbs atbilstoši iepriekšējā punktā izvirzītajām prasībām – izbraukums ar uzdevumu, vieslekcijas un grupas biedru lekciju apmeklējums.
Kontroldarbi, par kuriem saņem atzīmi: tiek vērtēti atbilstoši 10 ballu skalas atšifrējumam.
Lekcija tiek vērtēta ar atzīmi 10 ballu skalā, pievēršoties šādiem aspektiem:
1) izklāsta un sakārtojuma loģika;
2) izklāsta pilnīgums, informācijas sniegšana par visu lekcijas tematiku;
3) prasme izmantot zinātniskos darbus;
4) profesionālās un zinātniskās terminoloģijas pareizs pielietojums;

5) vērtējumā iesaistās visa studējošo grupa.

Pamatliteratūra

1. Arlitt A., Brunn L. (1969). Produktion von Ol-und Faserphlanzen. Berlin, 207 s. Atrodama bibliotēkā, krātuvē: šifrs: 132058
2. Augkopība (2004). Ruža A. (red.) Jelgava: LLU, 374 lpp. Atrodama bibliotēkā.
3. Balodis O., Bankina B., Gaile Z., Grantiņa I. (2012). Ziemas rapsis. Jelgava, LLU, 68 lpp. 4. Cukurbiešu audzēšana (1994). Somijas Cukurbiešu Pētniecības centrs: Valsts Mežotnes selekcijas izmēģinājumu stacija. Rīga: Preses nams, 56 lpp. Atrodama FB krātuvē, šifrs 94/576.
5. Gladders P., Ginsburg D., Ritchie F., Smith J.A., Waterhouse S., Tucker C., Tonguc L. (2009). The Encyclopaedia of Oilseed Rape Diseases. [s.l.]: BASF. The Chemical Company, 127 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
6. Ivanovs S., Stramkale V. (2001). Linu audzēšanas un novākšanas tehnoloģija. Rīga: AS Poligrāfists, 191 lpp. Atrodama bibliotēkā un Augsnes un augu zinātņu institūtā.
7. The Potato Crop. Second Edition (1992). Harris P. (ed.) London: Chapman & Hall, 909 p. Atrodama FB lasītavā, šifrs 97/100.
8. Potato Diseases. Diseases, Pests and Defects (2005). Mulder A., Turkensten L.J. (eds) Den Haag: PlantijnCasparie, 279 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
9. Петров В.А., Зубенко В.Ф. (1991). Свекловодство. Москва: Агропромиздат, 191 c. Atrodama FB, šifrs 254483-254487.
10. Рапс и сурепица (2007). Шпаар Д. (ред.) Москва: ИДООО DLV Агродело, 320 c. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.

11. Caxapная свекла. 3-е издание (2000). Шпаар Д. (ред.) Минск: ФУ Аинформ, 260 c.Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.