Kursa kods LauZ5125

Kredītpunkti 5

Herbaloģija I

Zinātnes nozareLauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne

Zinātnes apakšnozareLaukkopība

Kopējais stundu skaits kursā200

Lekciju stundu skaits32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits32

Laboratorijas darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits120

Kursa apstiprinājuma datums22.03.2011

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author asoc. prof. (Emeritus)

Maija Ausmane

Dr. agr.

author prof. (Emeritus)

Dainis Lapiņš

Dr. agr.

Kursa anotācija

Maģistranti padziļināti iepazīstas ar nezāļu bioloģiskām īpašībām, sugu daudzveidību. Kursā padziļināti pievēršas augu dzīves faktoru izmaiņu prognozei, modelējot kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas. Studē nezāļu ierobežošanas evolūciju, nezāļu bioloģisko īpašību izmantošanu to ierobežošanā. Apgūst nezāļu ierobežošanas agroekonomiskās efektivitātes vērtējuma dažādu kritēriju pielietošanu un salīdzināšanu, nezāļu ierobežošanas dažādas tehnoloģijas.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

1. Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par nezāļu bioloģiskajām īpašībām un tām atbilstošu ierobežošanas tehnoloģiju pielietošanu un nezāļu ierobežošanas agroekonomiskās efektivitātes vērtēšanas principiem.
2. Maģistranti prot pielāgot nezāļu ierobežošanas paņēmienus saskaņā ar kursā apgūstamo nezāļu bioloģiskajām īpatnībām, kā arī novērtēt iepriekšējā posmā nepareizi izvēlēta paņēmiena seku novēršanas vai mīkstināšanas iespējas ar nākamo secīgo darbību. Izprot agronomisko un meteoroloģisko faktoru savstarpējo ietekmi uz nezāļu izplatību. Izprot kursā apgūstamo nezāļu ierobežošanas tehnoloģiju novērtēšanu, kā arī atbilstoši nezāļu bioloģiskajām grupām, prot izvēlēties piemērotāko nezāļu ierobežošanas tehnoloģiju.

3. Rezultātā maģistrants ir kompetents vadīt ražošanas un/vai konsultatīvo darbu un patstāvīgi veikt zinātniskus pētījumus, izmantojot zināšanas par nezāļu bioloģiskajām īpašībām un ierobežošanas tehnoloģiju, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru par nezālēm.

Kursa saturs(kalendārs)

Ievads
1. Studiju kursa struktūra, sagaidāmie rezultāti, uzdevumi.
2. Jēdziens par herbaloģiju kā zinātni. Nezāļu definīcijas.
NeNezāļu bioloģija un ekoloģija
3. Nezāļu nozīme agrocenozē.
4. Nezāļu klasifikācija: botāniskā, bioloģiskā, saimnieciski-bioloģiskā
5. Nezāļu populācija: izplatība, sabiedrības, dominantes
6. Nezāļu raksturojums: izplatības vietas un augšanas apstākļu raksturojums
7. Nezāles kā vides indikatori
1. kontroldarbs par tematiku 2. – 7. punktā.

8. Nezāļu attīstības cikli un reproduktīvā bioloģija: ģeneratīvā, veģetatīvā. Saistība ar nezāļu ierobežošanu
9. Nezāļu sēklu miera periods, tā ilgums. Nezāļu dīgšanas periodiskums.
10. Dīgšanai un dīgstu attīstībai nepieciešamie apstākļi
11. Augsnes nezāļainība vai sēklu bankas, to izpētes metodika
12. Sukcesija. Autosukcesija procesi.
13. Invazīvās nezāļu sugas un to invadētāji, saistība ar apkārtējo vidi.
14. Introducēto augu izraisītās problēmas.
15. Kultūraugu un nezāļu attiecības: jēdziens par konkurenci, konkurētspējas noteicošie faktori.
16. Alelopātija. Pētijumi par nezāļu un kulturaugu alelopātiskajām īpašībām
17. Nezāļu kaitīgums. Dažādu nezāļu sugu kaitīguma robežsliekšņi
18. Kultūraugu sējumu un augsnes nezāļainības raksturojums Latvijā.
19. Nezāļu tautsaimnieciskā nozīme.
2. kontroldarbs par tematiku Nezāļu ierobežošana8. – 19. punktā.

20. Nezāļu ierobežošanas pasākumi: tiešie un netiešie, to pielietošanas principi.
21. Tiešie nezāļu ierobežošanas pasākumi: mehāniskie, ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie.
22. Mehāniskā nezāļu ierobežošana: principi, pielietošanas veidi un metodes
23. Nezāļu mehāniskā ierobežošana saistībā ar nezāļu bioloģiskajām grupām.
24. Tradicionālās augsnes apstrādes sistēmas ietekme uz sējumu nezāļainību.
25. Reducētās augsnes apstrādes sistēmas ietekme uz sējumu nezāļainību
26. Nezāļu ķīmiskā ierobežošana: pamatprincipi, herbicīdu lietošanas vispārējie noteikumi – augsnes herbicīdu, augu herbicīdu.
27. Nezāļu sugu selektivitāte.
28. Bioloģiskā nezāļu ierobežošana: bioloģiskie aģenti.
29. Netiešie nezāļu ierobežošanas pasākumi: profilaktiskie, agrofitocenotiskie, organizatoriskie
30. Augseku vai kultūraugu maiņas ietekme uz sējumu nezāļainību.
31. Nezāļu integrētās ierobežošanas sistēmas kultūraugu sējumos.
32. Nezāļu ierobežošanas sistēmas bioloģiskajā lauksaimniecībā.
3. kontroldarbs par tematiku 20. – 32. punktā.

Praktiskie darbi:
1. Kultūraugu sējumu nezāļainības analītiskā novērtēšana - 2 h
2. Dažādu nezāļu grupu ekonomiskā kaitīguma robežsliekšņa modelēšana – 2 h
3. Nezāļu apkarošanas lietderīguma agroekonomiskās efektivitātes vērtēšanas kritēriji - 2 h
4. Mikoherbicīdi u.c. bioloģiskie preparāti nezāļu sugu ierobežošanai - 2 h
5. Nezāles kā vides indikatori. Nezāļu sabiedrības. Sukcesija. Autosukcesijas procesi - 4 h
6. Patreizējā sējumu un augsnes nezāļainības stāvokļa raksturojums – 2 h
7. Seminārs. Nezāļu izpētes monitorings dažādos Latvijas reģionos.- 2 h
8. Nezāļu potenciālās tautsaimnieciskās nozīmes raksturojums - 2 h
9. Sējumu nezāļainības noteikšanas metodikas pamatojums pētnieciskajā darbā – 2 h
10. Nezāļu izpētes monitorings dažādos Latvijas reģionos - 2 h.
11. Herbicīdu pielietošanas un sintēzes īsa vēsture. Herbicīdu pasaules tirgus raksturojums. Firmas – herbicīdu piegādātājas – 2 h.
12. Jaunākās atziņas par nezāļu ķīmiskās ierobežošanas sistēmām – 2 h
13. Nezāļu ierobežošanas pasākumu perspektīvā attīstība. – 2 h
14. Pētījumi par nezāļu un kultūraugu alelopātiskajām īpašībām Latvijā un pasaulē. – 2 h
15. Seminārs. Nezāļu integrētās ierobežošanas sistēmas kultūraugu sējumos- 2 h.

Laboratorijas darbi:
1. Nezāļu sēklu identificēšana augsnes paraugos un .kultūraugu ražā (kolokvijs) – 4 h
2. Nezāļu datu bāzes veidošana – 2 h
3. Nezāļu sugu identificēšana un grupēšana pēc dīgļlapu formas (kolokvijs) -2 h
4. Kultūraugu sējumu nezāļainības analizēšana, izmantojot dispersijas analīzes metodi. – 2 h
5. Izmēģinājumos iegūto datu apstrāde, datu bāzes par nezālēm veidošana ar datortehnikas palīdzību - 2 h
6. Sastādīt un pamatot nezāļu integrētās ierobežošanas sistēmu rapša un lauka pupu sējumos -2 h

7. Sastādīt un pamatot nezāļu integrētās ierobežošanas sistēmu labību sējumos – 2 h.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Zināšanu kontrole:
Kolokviji par laboratorijas darbiem un 3 kontroldarbi par lekciju kursu.. Rakstisks eksāmens. Pie eksāmena tiek pielaisti tikai tie studenti, kuri sekmīgi nokārtojuši visus praktiskos, laboratorijas darbus un kontroldarbus, kā arī iesniegts referāts, kura tēma saskaņota ar maģistranta zinātnisko darbu un studiju kursa vadītāju.
Nosacījumi eksāmena kārtošanai:
• apgūtas visas praktisko un laboratorijas darbu tēmas;
• nokārtoti kolokviji par laboratorijas darbiem
• sekmīgi nokārtoti 3 kontroldarbi ar atzīmi pēc noteiktu tēmu apgūšanas.

• prezentēts gala referāts pirms eksāmena.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa eksāmena vērtējums ir atkarīgs no eksāmena uzdevuma vērtējuma un studiju kursa 3 kontroldarbu un laboratorijas darbu kolokviju kumulatīvā vērtējuma.
Students sekmīgu atzīmi par kontroldarba vai eksāmena testu var iegūt, ja vismaz 50% testa jautājumu atbildēti pareizi.
Studenti, kuriem šī studiju kursa kontroldarbu atzīme ir vismaz „7”, eksāmena teorētisko testu var nepildīt un kā teorētiskā testa vērtējumam pielīdzināt vidējo aritmētisko no studiju kursā kārtoto kontroldarbu un kolokviju atzīmēm.

Pamatliteratūra

Pamatliteratūra
1. Hock B., Fedtke C., Schmidt R. R. (1995) Herbicide / Entwicklung, Anwendung, Wirkungen, Nebenwirkungen . -Stuttgart.New York, Georg Thieme Verlag, 358 s.
2. Hanus H., Heyland k. - U., Keller E. (1997) Grundlagen des Pflanzenbaues 800 s.
3. Aldrich R.J. and Kremer R.J. Principles in Weed Management (1997) Iowa State University Press.. - 425 p.
4. Weed Control Handbook: Principles (1990) / Ed. by R.J. Hance and K. Holly. - Blackwell Scientific Publications, Oxford,. - 553 p.
5. Turka I. Pesticīdu lietošanas riski augu aizsardzībā (2003) – Rīga: LR ZM,.-159 lpp.
6. Lapiņš D., Kažotnieks J. (2000) Laukkopība.- Ozolnieki, LLKC, 247 lpp.
7. Weed Research. Expanding Horizons. Edited by Hatcher P.E., Fround-Williams R.J .Willey. 2017. 432 p.
8. Radosevich S., Holt J., Ghersa C. Weed Ecolgy: Implications for Management.John Wiley and Sons. Inc.,1997. 589 p.

9. Handbook of Weed Management Systems. Edited by Albert E. Smith. Marcel Dekker, Inc. 1995. 741 p.

Papildliteratūra

1. Hant M. The Arable Weeds of Europe. (1983) BASF U.K., - 494 p.
2. Nezāļu, to grupu un augu aizsardzības tehnikas terminoloģijas vārdnīca(1997). /sast. A. Lejiņš u.c. - Skrīveri,. - 300 s.
3. Weed Control in Baltic Region. (1997) Proceedings of International Conference. Latvia University of Agriculture, Jelgava, - 259 p.
4. Weed Control in the Changing Situation of Farming in the Baltic Region (1995). // Proceedings of International Conference. Lithuania - Kaunas, - 340 p.
5. Фисюнов А.В.( 1984) Сорные растения. Москва: Колос, - 317 с.
6. Hakansson S. Weeds and Weed Management on Arable Land : An Ecological Approach. CABI Publishing. 2003. 288 p.

7. Modern Crop Protection Compounds. Vol. 1: Herbicides. Edited by W. Kramer, U. Schirmer, P. Jaschke, and M. Witschel. Willey VCH Verlag GmbH & Co. KcaA. 2012. 534 p..

Periodika un citi informācijas avoti

1. Agro Tops.
2. Saimnieks LV.

3. Weed Research. An International Journal of Weed Biology, Ecology and Vegetation Management. European Weed Research Society (EWRS). Wiley Online Library. https://online library.wiley.com/journal/13653180

Piezīmes

Izvēles (B daļa) studiju kurss. Lauksaimniecības fakultātes augstākās akadēmiskās izglītības maģistra studiju programma „Lauksaimniecība” Laukkopības specializācija.