Kursa kods LauZ4083

Kredītpunkti 6

Ievads populāciju ģenētikā

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā162

Lekciju stundu skaits32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits32

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits98

Kursa apstiprinājuma datums16.04.2019

Atbildīgā struktūrvienībaDzīvnieku zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Daina Jonkus

Dr. agr.

Priekšzināšanas

LauZ5143, Lopkopības bioloģiskie pamati

LauZ5160, Dzīvnieku ģenētika un selekcija

LauZ5163, Dzīvnieku ēdināšanas bioķīmiskie un fizioloģiskie aspekti

LauZ5164, Pētījumu metodoloģija lopkopībā

Kursa anotācija

Maģistranti iepazīstas ar gēnu un genotipu biežumu populācijās, līdzsvarotas populācijas ģenētisko struktūru un tās stabilitāti nemainīgos vides apstākļos. Populācijas ģenētisko struktūru ietekmējošiem procesiem un faktoriem un šo faktoru darbības sekām. Uzzin par ģenētiskajiem procesiem mazās populācijās. Apgūst efektīvās populācijas lielumu noteikšanu, tās saistību ar inbrīdingu un inbrīdinga depresijas ietekmi uz lauksaimniecības dzīvnieku produktīvajām pazīmēm, analizē vietējās apdarudētās lauksaimniecības dzīvnieku populācijas.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Maģistrantiem būs :
• zināšanas par populāciju izkopšanas iespējām mērķtiecīgi pārmainot populāciju ģenētisko struktūru, palielinot vēlamo gēnu un genotipu biežumu tajās (kontroldarbi un referāts);
• prasmes noteikt poplācijās inbrīdinga un efektīvās populācijas lielumu, izprast ģenētiskos procesus lielās un mazās populācijās un izmantot tos selekcijas darbā (praktisko uzdevumu risināšana);
• kompetence studēt zinātnisko literatūru, veikt lielu un mazu populāciju ģenētisko analīzi, interpretēt iegūtos rezultātus, formulēt secinājumus un pamatot lēmumus (prezentēts referāts, sekmīgi uzrakstīti kontroldarbi un nokārtots teorijas eksāmens).

Kursa saturs(kalendārs)

1. Populācija, kaā sugas eksistences forma. Dabiskas un mākslīgi veidotas populācijas. Lauksaimniecības dzīvnieku populācijas.
2. Ģenētiskie procesi panmiktiskā populācijā. Populācijas ģenētiskā struktūta
(alēļu un genotipu biežums). Hārdija-Veinberga vienādojums, tā izmantošana divalēļu sistēmā.
3. Divu lokusu populācijas analīze. Ar X-hromosomu saistīto alēļu un genotipu biežums.
4. Populācijas ģenētiskās struktūras pārmaiņas ietekmējošie faktori. Migrācijas, mutāciju un gēnu dreifa loma populāciju ģenētiskās struktūras pārmainīšanā.
5. Izlases izraisītās pārmaiņas populācijā. Pret recesīviem un dominantiem gēniem vērstās izlases efektivitāte.
6. Evolūciju noteicošie faktori: mutāciju spiediens, gēnu plūsma, gēnu dreifs un dabiskā izlase. Dabiskās izlases veidi.
7. Populāciju ģenētiskais polimorfisms un heterozigotāte. Izlase heterozigotu labā.
1. kontroldarbs
8. Inbrīdings, inbrīdinga koeficienta aprēķināšana. Inbrīdinga sekas ideālā populācijā.
9. Inbrīdinga minimizēšanas iespējas. Ciltsrakstu lietošanas iespējas reālu populāciju raksturošanā. Populācijas indivīda inbrīdinga koeficienta aprēķināšana.
10. Efektīvās populācijas lielums (Ne). Ne un inbrīdinga sakarība.
11. Populācijas efektīvo lielumu ietekmējošie faktori: inbrīdinga ierobežošana, dzimumu proporcijas u.c.
12. Radniecība, kā izcelšanās kopība. Radniecības koeficients.
2. kontroldarbs
13. Inbrīdinga depresijas ietekme uz lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes pazīmēm.
14. Šķirnes struktūra inbrīdinga un autbrīdinga gadījumā. Heteroze.
15. Ģenētiskās daudzveidības nozīme. Latvijā saglabājamo lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu populāciju izpēte.
16. Genoma selekcija nozīme populāciju izkopšanā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nodarbību apmeklējums obligāts. Sekmīgi uzrakstīti divi kontroldarbi 1) par alēļu un genotipu biežumu populācijās un izlases ietekmi uz populācijas ģenētisko struktūru; 2) par inbrīdingu un efektīvās populācijas lielumu. Sagatavota prezentācija no zinātniskās literatūras avotiem par inbrīdinga ietekmi uz dažādu sugu dzīvnieku produktīvajām pazīmēm. Eksāmenu kārto par teorētisko kursu.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Maģistrants patstāvīgi studē zinātnisko literatūru, risina uzdevumus un gatavojas kontroldarbiem, sagatavo prezentāciju par izvēlēto tēmu.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Kontroldarbi un prezentācija tiek vērtēti ar atzīmi desmit ballu sistēmā. Prezentāciju vērtē arī pārējie grupas maģistranti, ņemot vērā prezentācijas saturu, izmantotās zinātniskās literatūras kvalitāti, prezentācijas noformējumu un prezentēšanas prasmi un atbildes uz jautājumiem. Kopējais studiju kursa vērtējums veidojas no 1. un 2. kontroldarba vidējās atzīmes 40% apmērā (20% un 20% katrs), 20% prezentācijas vidējais vērtējums un 40% eksāmena vērtējums.

Obligātā literatūra

1. Bourdon R.M. Understanding Animal Breeding. England: Pearson Education Limited. 2014. 518 p.
2. Falconer, D.S., Mackay, T.F.C. (1996) Introduction to Quantitative Genetics: Fourth Edition. Longman Group Ltd, London, England, 465 p.
3. Khatib H.(ed.) 2015. Molecular and Quantitative Animal Genetics. Wiley-Blackwell p. 336. ISBN 978-1-118-67740-7

Papildliteratūra



1. Misiņa M., Loža V. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga: Zvaigzne, 1991. 397 lpp.
2. Population genetics by Knud Christensen [tiešsaiste] [skatīts10.10.2014.]. Pieejams: http://www.ihh.kvl.dk/htm/kc/popgen/genetics/genetik.htm

Periodika un citi informācijas avoti

Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LLU FB abonētajās datu bāzēs.

Piezīmes

Maģistra studiju programmas Lauksaimniecība, specializācijas virziena Lopkopība brīvās izvēles studiju kurss (B daļa).