Kursa kods LauZ4002

Kredītpunkti 6

Augkopība II

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā162

Lekciju stundu skaits32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits6

Laboratorijas darbu stundu skaits26

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits98

Kursa apstiprinājuma datums21.03.2023

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author prof.

Zinta Gaile

Dr. agr.

author pasn.

Madara Misule

Mg. agr.

Priekšzināšanas

LauZ3139, Agroķīmija

LauZ4219, Augkopība I

LauZ4228, Augu aizsardzība

Kursa anotācija

Kursā apgūst vairāku augu grupu (bumbuļaugi, sakņaugi, pākšaugi, šķiedraugi, eļļas un ēterisko eļļu augi) izplatību, tautsaimniecisko nozīmi, morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, agroekoloģiskās prasības, augšanas un attīstības īpatnības, audzēšanas agrotehniku un ražas kvalitātes vērtēšanu. Studē arī minēto augu grupu sēklas kvalitāti un citus sēklaudzēšanas jautājumus.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Pārzina bumbuļaugu, sakņaugu, pākšaugu, šķiedraugu, eļļas un ēterisko eļļu augu grupām piederošo augu sugu morfoloģisko uzbūvi, agroekoloģiskajām prasībām, audzēšanas agrotehniku un ražas kvalitāti, sēklkopību;
• Prot novērtēt minētām augu grupām piederošo laukaugu ražību ietekmējošo faktoru lomu, noteikt un analizēt sēklas un produkcijas kvalitāti, pazīst konkrētas minētajām grupām piederošas augu sugas un to šķirnes, prot izvēlēties audzēšanas agrotehniku visu minēto grupu Latvijā audzētiem augiem un sastādīt to ražas ieguves tehnoloģisko plānu;
• Kompetenti organizēt bumbuļaugu, sakņaugu, pākšaugu, šķiedraugu, eļļas un ēterisko eļļu augu grupām piederošo augu ražošanu, ražas novākšanu, pirmapstrādi, uzglabāšanu, realizāciju, izvēlēties piemērotas šķirnes, vadīt minēto augu sēklkopību saimniecībā, studēt zinātnisko literatūru un turpināt pašizglītoties par kursā iekļautajām tēmām.


Zināšanas, prasmes un kompetences studiju kursa apgūšanas gaitā tiek novērtētas, izmantojot trīs rakstiskus kontroldarbus un divus patstāvīgos darbus ar mutisku aizstāvēšanu, kā arī izpildot visus laboratorijas darbus.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas (38 h)
1.Viengadīgie tauriņzieži (10 h), augu sugas (zirņi, pupas, vīķi, lupīna, soja), audzēšanas platības pasaulē, Eiropā un Latvijā, augu botāniskais un morfoloģiskais raksturojums. Izmantošanas virzieni, iegūstamās produkcijas veidi. Pārtikā izmantojamie pākšaugi un zaļmasas augi. Sēklu un zaļmasas ķīmiskais sastāvs, augu morfoloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, augšana un attīstība. Ražas veidošanās un tās komponenti. Pākšaugu sēklas, to morfoloģiskās pazīmes un anatomiskā uzbūve. Sugu saimnieciskā un agrotehniskā nozīme, sējplatības un ražība, botāniskais raksturojums.
2.Šķiedraugi un eļļas augi (12 h), iedalījums, botāniskā piederība, dzimtas un sugas. Saimnieciskā un agrotehniskā nozīme, izmantošanas virzieni, iegūstamie produkcijas veidi. Sējplatības, ražība un produkcijas ieguve pasaulē, Eiropā un Latvijā. Audzēšanas agrotehnika. Apgūstamās sugas – lini, rapsis un ripis, kaņepes, ēterisko eļļu augi.
3.Bumbuļaugi (6 h). Bumbuļaugu raksturojums. Kartupeļi kā viens no svarīgākajiem laukaugiem mērena klimata joslā. Kartupeļu audzēšanas apjomi, platība, ražas. Bumbuļu ķīmiskais sastāvs, izmantošanas veidi un kvalitāte. Kartupeļu botāniskais raksturojums, augšana un attīstība. Kartupeļu ekoloģiskās prasības, audzēšanas tehnoloģija un agrotehnika, bumbuļu glabāšana.
Topinambūra audzēšanas nozīme un izmantošana. Morfoloģiskais un bioloģiskais raksturojums. Agrotehnikas pamatprincipi.
4.Sakņaugi – cukurbietes (2 h). Cukurbiešu loma cukura ieguvē pasaulē. Cukurbiešu noderība tautsaimniecībā un izmantošanas iespējas. Botāniskais raksturojums, augšana un attīstība. ekoloģiskās īpašības, audzēšanas agrotehnika un novākšana, sakņu uzglabāšana. Cukurbiešu sakņu kvalitatīvie rādītāji, cukura iznākums un realizācijas noteikumi. Cukurbiešu lapu barības vērtība. Cukurrūpniecības blakus produkcija un tās izmantošanas iespējas.
5.Zaļmasai izmantojamie kāpostu dzimtas augi (2 h).

Praktiskie darbi (6 h)
Laukaugu audzēšanas tehnoloģiskā plāna sastādīšana (6 h) - piemērotas agrotehnikas izvēle noteiktam ražas līmenim konkrētam kultūraugam un audzēšanas vietai – augsnes raksturojums, augsnes astrādes veids, pamatmēslojums, sēja, augu aizsardzības pasākumi veģetācijas periodā. Augkopības datu pārvaldīšana, izmantojot kādu no tirgū pieejamajām programmām.

Laboratorijas darbi (26 h)
1.Kartupeļu morfoloģiskais raksturojums. Bumbuļu anatomiskā uzbūve, topinambūra morfoloģiskais raksturojums. Kartupeļu ražas vērtēšana (frakcionālā sastāva, cietes un sausnas noteikšana) – 2 h.
2.Kartupeļu šķirņu pazīmju raksturojums, garšas īpašību noteikšana – 2 h.
3.Sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšana, stādīšanas normu aprēķināšana – 2 h.
4.Sakņaugu morfoloģiskās atšķirības (sēklas, dīgsti, saknes) – 2 h.
5.Biešu sēklu dīgtspējas noteikšana – 2 h.
6.Viengadīgo tauriņziežu (zirņu, pupu, lupīnu u.c.) sēklu, augļu, stublāju, lapu un ziedkopu raksturojums un noteikšana – 2 h.
7.Viengadīgo tauriņziežu varietāšu noteikšana un šķirņu pazīmes – 3 h.
8.Viengadīgo tauriņziežu sēklu kvalitātes noteikšana – 2 h.
9.Eļļas augu morfoloģiskais raksturojums; augu un sēklu pazīšana un noteikšana – 2 h.
10.Rapša un ripša sēklu kvalitātes rādītāju noteikšana – 2 h.
11.Linu morfoloģiskais raksturojums, varietāšu galvenās pazīmes – 2 h.
12.Linu stiebriņu morfoloģiskā un anatomiskā analīze; linu sēklu uzbūve, sēklu kvalitātes noteikšana – 3 h.

13.Kokvilnas, džutas, kaņepju u.c. šķiedras ieguvei audzējamo augu morfoloģiskais raksturojums – 2 h.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens (par eksāmena veidu (mutisks/rakstisks) vienojas semestra sākumā). Eksāmena vērtējumu saņem, ja studiju kursā sekmīgi nokārtoti visi kontroldarbi un patstāvīgie darbi, ieskaitīti laboratorijas darbi.

Izstrādāti un aizstāvēti visi paredzētie laboratorijas darbi, uzrakstīti 5 kontroldarbi/patstāvīgie darbi.

Kontroldarbu un patstāvīgo darbu tēmas:
1. Viengadīgie tauriņzieži (kontroldarbs).
2. Bumbuļaugi un sakņaugi (kontroldarbs).
3. Šķiedras un eļļas augi (kontroldarbs).
4. Mutisks referāts par studiju kursā apgūstamo sugu augšanu un attīstību.
5. Laukaugu ražas ieguves tehnoloģiskais plāns (pastāvīgais darbs ar prezentāciju).

Gala atzīme veidojas akumulējoši atbilstoši darba rezultātiem semestra laikā: Ja kopsummā iegūti 50 punkti – akumulējošo gala vērtējumu – izcili. Ja kopsummā iegūti 35 līdz 50 punkti – akumulējošais gala vērtējums (35 – 39 = labi, 40 – 45= ļoti labi, 46 – 49 = teicami). Ja kopsummā iegūti zem 35 punkti – kārto eksāmenu un gala vērtējums ir eksāmenā iegūtais vērtējums.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgais darbs ietver literatūras studijas, gatavošanos kontroldarbiem un semināriem, atsevišķu problēmuzdevumu patstāvīga risināšana; noteiktas ražas ieguves tehnoloģisko plāna sagatavošana. Patstāvīga laboratorijas darbu rezultātu apstrāde un noformēšana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa laikā kārtotie kontroldarbi un pārbaudes darbi tiek vērtēti 10 ballu skalā, kas tiek pielīdzināti punktiem, brīdī, kad aprēķina akumulējošo vērtējumu. Semestra laikā iegūto vidējo vērtējumu akumulējoši var ieskaitīt gala vērtējumā, ja tas ir vismaz 35 punkti (7 balles) vai augstāks. Pabeidzot kursu studenti kārto eksāmenu.

Obligātā literatūra

1. Augkopība (2004). A. Ružas red. Jelgava: LLU. 374 lpp.
2. Augkopība: Rokasgrāmata (2001). A. Ružas red. Jelgava: LLU. 324 lpp.
3. Augkopības praktikums (1980). P. Freimanis, I. Holms, J. Jurševskis, J. Lauva, A. Ruža. Rīga: Zvaigzne. 325 lpp.
4. Balodis O., Bankina B., Gaile Z., Grantiņa I. (2012). Ziemas rapsis. Jelgava, LLU, 68 lpp.
5. Freimanis P., Holms I., Lauva J. (1982). Lopbarības ražošana tīrumos. Rīga: Zvaigzne. 310 lpp.
6. Gaile Z., Bartuševics J. (2012). Kukurūzas audzēšana un izmantošana. Jelgava: LLU. 40 lpp.
7. Handbuch des Pflanzenbaues 1. Grundlagen der Landwirtschaft lichen Pflanzenproduktion (1997). Keller E.R., Hanus H., Heyland K.U.. Verlag Engen Ulmer, 860 s.
8. Jurševskis L., Holms I., Freimanis P. (1988). Augkopība. Rīga: Zvaigzne. 569 lpp.
9. Kartupeļu audzēšana (1993). Gustavson N. (red), tulk. no zviedru val., Miglavs U. (red.). Umeå: Förlag. 80 lpp.

10. Martin J.D., Leonard W.H., Stamp D.L., Waldren R.P. (2006). Principles of Field Crop Production, 4th Edition. Canada: Pearson. 976

Papildliteratūra

1. Copeland L.O., McDonald M.B. (1995). Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall. 409 p.
2. Fageria N.K. (2013). The Role of Plant Roots in Crop Production USA. CRC Press Taylor & Francis Group.
3. Fageri N.K., Baligar V.C., Jones C.A. (2010). Growth and Mineral Nutrition of Field Crops. Third Edition. USA: CRC Press
4. Ivanovs S., Stramkale V. (2001). Linu audzēšanas un novākšanas tehnoloģija. Rīga: AS Poligrāfists. 191 lpp.
5. Keller E.R., Hanus H., Heyland K.U. (1997). Handbuch des Pflancenbaues 3. Knollen - und Wurizelfrüchte, Körner - und Futterleguminosen. Berlin: Verlag Eugen Ulmer. 828 s.
6. The Potato Crop. Second Edition (1992). Harris P. (ed.) London: Chapman & Hall. 909 p.
7. Агрономия (2001). Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 504 с.
8. Милащенко Н.З., Абрамов В.Ф. Технология выращивания и использования рапса и сурепицы. Москва: Агропромиздат. 223 с.
9. Петров В.А., Зубенко В.Ф. (1991). Свекловодство. Москва: Агропромиздат. 191 c.
10. Полуденный Л.В., Сотник В.Ф., Хланцев Е.Е. (1997). Эфиромасличные и лекарственные растения. Москва: Лшлос. 286 с.
11. Рапс и сурепица (2007). Шпаар Д. (ред.) Москва: ИДООО DLV Агродело. 320 c.

12. Соловьев А.Я. (1989) Льноводство. Москва: Агропромиздат. 319 c.

Periodika un citi informācijas avoti

Žurnāli un zinātnisko rakstu krājumi: Rural Sustainability Research, Research for Rural Development, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, Proceedings of The Latvia Academy on Sciences, section B.

Piezīmes

Obligātais studiju kurss profesionālā bakalaura studiju programmā „Lauksaimniecība”, kvalifikācija AGRONOMS ar specializāciju laukkopībā, pilna laika studijās 8. sem., nepilna laika studijās 8. sem.