Kursa kods LauZ3139

Kredītpunkti 4

Agroķīmija

Zinātnes nozareLauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne

Zinātnes apakšnozareLaukkopība

Kopējais stundu skaits kursā160

Lekciju stundu skaits24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits24

Laboratorijas darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits96

Kursa apstiprinājuma datums18.01.2011

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Aldis Kārkliņš

Dr. habil. agr.

Priekšzināšanas

LauZ2042, Augsnes zinātne

Kursa anotācija

Augu sastāvs un barības elementu uzņemšana augos. Augsnes auglība – koncepcija, kritēriji, to novērtējums un optimizācijas iespējas un metodes. Augsnes reakcija, tās optimizācija. Minerālmēsli – ražošanas un lietošanas tendences. Slāpekļa, fosfora un kālija minerālmēsli: ražošanas izejvielas un tehnoloģija, īpašības, lietošanas īpatnības, mijiedarbība ar augsni. Kalcija, magnija, sēra un mikroelementu mēslošanas līdzekļi. Kompleksie minerālmēsli. Minerālmēslu lietošanas tehnoloģija. Organiskie mēslošanas līdzekļi – ieguve un pielietošana. Kultūraugu mēslošanas sistēma atklātā laukā un segtajās platībās. Augu barības elementu aprite ekosistēmā. Mēslošanas līdzekļu lietošanas optimizācija, rekomendāciju sistēmas, to pielietojums. Pētījumu metodes agroķīmijā: augsnes auglības novērtējumā, augu barošanās optimizācijā, ražas kvalitātes kontrolē. Augu barošanās diagnostika.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Studenti gūst zināšanas un izpratni par augsnes auglības pamatjautājumiem, augsnes auglības novērtēšanas un regulēšanas metodēm, augsnes ielabošanas līdzekļiem, metodēm, tehnoloģijām, mēslošanas līdzekļiem un to lietošanu. – kontroldarbi, laboratorijas darbi, praktiskie darbi
Apgūst spēju kritiski analizēt informāciju, piedāvātās tehnoloģijas – patstāvīgi apgūstamās tēmas
Apgūst prasmes augšņu ielabošanas un mēslošanas darbu plānošanā un organizēšanā, informācijas interpretācijā, augšņu datu apstrādē. Apgūst analītiskā darba prasmes agroķīmijas jautājumos. Izstrādā iemaņas patstāvīgu lēmumu pieņemšanā dažādos ar augsnes auglības un mēslošanas līdzekļu lietošanas tematiku saistītajos jautājumos, spējā sniegt konsultācijas nespeciālistiem – kontroldarbi, laboratorijas darbi, patstāvīgi apgūstamās tēmas, mājas darbi.

Kursa saturs(kalendārs)

Teorētiskā daļā, lekciju tematika
1. Ievads. Augu ķīmiskais sastāvs un barības elementu uzņemšana.
2. Augsnes agroķīmiskās īpašības.
3. Augsnes kaļķošana.
4. Minerālmēslu klasifikācija. Ražošanas un lietošanas apjomi.
5. Slāpekļa, fosfora un kālija minerālmēsli.
6. Magnija un sēra mēslošanas līdzekļi.
7. Mikroelementus saturošie mēslošanas līdzekļi.
8. Kompleksie minerālmēsli.
9. Minerālmēslu lietošanas tehnoloģija.
10. Organiskie mēslošanas līdzekļi.
11. Augšņu agroķīmiskā izpēte un ielabošana.
12. Mēslošanas sistēma.
13. Mēslošanas līdzekļu lietošanas efektivitāte.
14. Mēslojums un vide. Mēslošanas līdzekļu normu optimizācija.
15. Mēslošanas līdzekļu lietošana segtajās platībās.
16. Agroķīmiskās pētniecības metodes.

Laboratorijas un praktisko darbu saraksts
1. Augsnes un mākslīgi veidoto substrātu analīze: Augsnes parauga un izvilkuma sagatavošana analīzēm.
2. Aprēķini agroķīmijā. Mērvienību salīdzinājums, pārrēķinu veikšana.
3. Kaļķošanas vajadzības un normas aprēķins (lauku kultūraugiem, siltumnīcās).
4. Fosfora un kālija noteikšana augsnē, rezultātu interpretācija.
5. Augsnes agroķīmiskās izpētes materiāli.
6. Augu analīze: paraugu sagatavošana analīzēm. Sausnes un koppelnu noteikšana.
7. Fosfora un kālija noteikšana pelnu izvilkumā. Augu analīžu rezultātu interpretācija un izmantošana.
8. Minerālmēslu kvalitatīvā analīze: slāpekļa, fosfora, kālija un kompleksie minerālmēsli.
9. Mikroelementu mēslošanas līdzekļi.
10. Aprēķini, saistīti ar minerālmēslu lietošanu.
11. Minerālmēslu pazīšana. Galveno fizikālo īpašību noteikšana, raksturojums.
12. Organiskie mēslošanas līdzekļi: organisko mēslošanas līdzekļu ieguves aprēķins, krātuvju ietilpības aprēķins.
13. Augu barības elementu bilance: Augu barības elementu krājumu aprēķini, augu barības elementu iznesas, bilances un izmantošanas koeficientu aprēķins. Rezultātu interpretācija.
14. Mēslošanas līdzekļu lietošanas optimizācija: optimālo normu noteikšana dažādiem kultūraugiem, mēslošanas plāna izstrāde lauku kultūraugiem un segtajās platībās audzētajiem.
15. Mēslošanas efektivitāte: augsnes dabīgās produktivitātes aprēķins, mēslošanas līdzekļu lietošanas agronomiskās un ekonomiskās efektivitātes aprēķins.
16. Darbu nodošana un ieskaitīšana. Kontroldarbs.

Mājas darbu saraksts
1. Literatūras studijas programmas jautājumu apguvei.
2. Laboratorijas un praktisko darbu rezultātu apstrāde un pārskatu noformēšana.
3. Patstāvīgi apgūstamās tēmas (netiek skatītas lekcijās), vingrinājumi un iemaņas izmantojot studiju literatūru.

4. Sagatavošanās kontroldarbiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pārbaudījuma veids eksāmens. Jābūt sekmīgi uzrakstītiem 5 kontroldarbiem, ieskaitītiem visiem laboratorijas un praktiskajiem darbiem. Akumulējoša eksāmena atzīmes saņemšanai kontroldarbu vērtējumu summai jābūt lielākai par 32 punktiem (ja zemāks – rakstisks pārbaudījums visas programmas ietvaros).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgi apgūstamās tēmas un vingrinājumi
1. Agroķīmijā lietotās mērvienības, to salīdzinājums. Galvenie aprēķini.
2. Augsekas kaļķošanas plāna sastādīšana.
3. Minerālmēslu izvēles principi atsevišķu kultūraugu mēslošanā. Dažādu kultūraugu mēslošanas plānu sastādīšana.
4. Kompostu gatavošana un to ķīmiskā sastāva aprēķins.
5. Organisko mēslu pielietošanas tehnoloģijas plānošana.
6. Mēslošanas līdzekļu lietošanas agronomiskās un ekonomiskās efektivitātes aprēķins konkrētai augsekai. Rezultātu interpretācija.

Semestra laikā – kontroldarbi par laboratorijas un praktisko darbu tematiku, kā arī teorētisko zināšanu vērtējums.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Zināšanu kontrole. Semestra laikā jākārto 2 rakstiski kontroldarbi, kuru tematika aptver lekcijās skartos jautājumus, laboratorijas un praktisko darbu vielu, kā arī patstāvīgi apgūstamo materiālu, atbilstoši studiju priekšmeta programmas apjomam. Ja abi kontroldarbi ir uzrakstīti sekmīgi un ar šiem diviem kontroldarbiem savākto punktu summa ir 13 vai vairāk, tad gala eksāmens nav jākārto un iegūstamā atzīme ir atbilstoša kontroldarbu vidējam novērtējumam (papildus ievērtējot arī studenta darbu semestrī). Studiju kursa kopējo novērtējumu veido 2 kontroldarbu (pirmā rakstīšanas reize, ne labotā atzīme), darba semestrī vidējā atzīme, un noslēguma eksāmenā iegūtā sekmīgā atzīme attiecībā 1:1. Piemēram, ja kontroldarbos u.c. semestra aktivitātēs iegūtā vidējā atzīme ir 4, bet noslēguma eksāmenā – 6, tad zināšanu novērtējums studiju kursā būs 5. Lekciju apmeklējums obligāts.

Līdz eksāmenam (vai savākto punktu ieskaitīšanai) jābūt nostrādātiem un ieskaitītiem visiem nodarbību plānā paredzētajiem praktiskajiem un laboratorijas darbiem, sekmīgi uzrakstītiem kontroldarbiem. Gala eksāmens rakstisks, bez palīgmateriālu lietošanas. Ja eksāmena atzīme ir nesekmīga, arī kursa kopējais vērtējums ir nesekmīgs!
Eksaminācija un turpmākais darbs kārtējā studiju gadā var tikt atteikta studentiem, kuri kavējuši 8 vai vairāk lekcijas, kā arī laboratorijas un praktiskos darbus. Mācību praksē pieņem tikai tos studentus, kuri sekmīgi nokārtojuši studiju kursa teorētisko daļu.

Pamatliteratūra

1. Kārkliņš A. (1996). Agroķīmija: Lekciju konspekts, I un II daļas. Rīga: Ražība. 382 lpp.
2. Agroķīmija (1984). J. Naudiņa red. Rīga: Zvaigzne. 325 lpp.
3. Kārkliņš A. (2012). Zeme, augsne, mēslojums: Terminu skaidrojošā vārdnīca. Jelgava: LLU. 477 lpp.
4. Kārkliņš A., Līpenīte I. (2018). Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai. Jelgava: LLU. 200 lpp.
5. Kārkliņš A. (1991). Segtajās platībās audzējamo kultūru mēslošanas īpatnības. Jelgava: LLA. 49 lpp.
6. Augu minerālā barošanās. No: Ieviņš Ģ. (2016). Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 207. – 244. lpp. (608 lpp.).
7. Riņķis G. (1995). Augu barošanās diagnostika. Jelgava: LLU. 40 lpp.
8. Riņķis G. (1995). Augsnes un augu ķīmiskā analīze. Jelgava: LLU. 48 lpp.
9. Ģeoloģija, augsne, agroķīmija (2008). Metodiskie norādījumi mācību praksei. Prof. A. Kārkliņa red. Jelgava: LLU. 88 lpp.

10. Materiāli E-studiju vietnē.

Papildliteratūra

1. Bārbalis P., Naudiņš J., Akmentiņš E. (1980). Agroķīmija. Rīga: Zvaigzne. 286 lpp.
2. Nollendorfs V. (1978). Dārzeņu mēslošana. Rīga: Liesma. 136 lpp.
3. Riņķis G., Ramane H. (1989). Kā barojas augi. Rīga: Avots. 151 lpp.
4. Štikāns J. (1992). Augšņu kaļķošana un tās efektivitāte. Skrīveri. 279 lpp.
5. Štikāns J., Kažociņš V., Līpenīte I. (1996). Augu barības elementu izskalošanās meliorētās augsnēs. Jelgava: LLU. 29 lpp.
6. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā (1999). Jelgava. 103 lpp.
7. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā (2008). LR ZM. 54 lpp.
8. Šņore A. (2013). Kūdras ieguve. Rīga: Nordik. 432. lpp.
9. Gemste I., Vucāns A. (2010). Notekūdeņu dūņas. Jelgava: LLU. 276 lpp.
10. Soil conditions and plant growth (2013). Ed. by Peter J. Gregory, Stephen Nortcliff. Hoboken [N.J.]: Wiley-Blackwell. 461 p.
11. Foth H.D., Ellis B.G. (1997). Soil Fertility, 2nd ed. Lewis Publishers. 290 p.
12. Tisdale S.L. et al. (1993). Soil Fertility and Fertilizers, 5th ed. Prentice Hall. 634 p.
13. Laegreid M., Bockman O., Kaarstad O. (1999). Agriculture, Fertilizers and Environment. CABI Publishing. 294 p.

14. Plant nutrition for food security (2006). A guide for integrated nutrient management. R. N. Roy, A. Finck, G.J. Blair, H.L.S. Tandon. Rome: FAO. 350 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Mēslošanas līdzekļu kolekcijas.
2. Tematiskās planšetes.
3. Informācija katedras vitrīnās.
4. Materiāli E-studiju vietnē.

5. Zinātniskās publikācijas, periodika, INTERNET resursi.

Piezīmes

Obligātais studiju kurss (A daļa) LF profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programmai „Lauksaimniecība” (IKK42621) specializācijas virzieniem laukkopība un dārzkopība pilna laika 3. kursa 6. semestris un nepilna laika 3. kursa 6. semestris.