LV EN RU DE FR

Dabas vielu ķīmija

Kursa izstrādātājs

Aizstātais kurss

ĶinžM001 [GKIZM001] Dabas vielu ķīmija

Kursa anotācija

Studiju kursa “Dabas vielu ķīmija” ietvaros studējošie iegūst zināšanas par dzīvnieku un augu valsts izcelsmes pārtikas produktus veidojošiem savienojumiem. Kursā tiks raksturoti tie proteīni, ogļhidrāti un lipīdi, kuri veido pārtikas produktu enerģētisko uzturvērtību. Nozīmīgas zināšanas tiks iegūtas par bioloģiski vērtīgiem savienojumiem pārtikā – vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām, neaizstājamām aminoskābēm un neaizstājamām taukskābēm. Studiju kursā tiks pievērsta padziļināta uzmanība tiem savienojumiem, kuri veido pārtikas produktu sensorās īpašības - krāsu, smaržu un garšu. Tiks aplūkoti izoprenoīdu polimēri, kā arī augu polifenolu grupas. Iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences studējošie izmantot rakstot maģistra darbu.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas
Pārzina savienojumus, kuri veido pārtikas produktu enerģētisko uzturvērtību – kontroldarbs
Prasmes
Spēj patstāvīgi sameklēt, atlasīt un sakārtot informāciju par dažādu pārtikas produktu veidojošajiem savienojumiem – prezentācijas, referāts
Kompetences
Spēj interpretēt un vispārināt iegūtās zināšanas par pārtikas produktus veidojošajiem savienojumiem, kā arī attiecināt tās uz pārtikas produktiem vispār – prezentācijas, referāts

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads dabas vielu ķīmijā (L 1h)
2. Savienojumi ar enerģētisko uzturvērtību – tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas (L 1h; S 3h)
3. Savienojumi ar bioloģisko uzturvērtību – vitamīni un minerālvielas (L 1h; S 3h)
4. Savienojumi ar bioloģisko uzturvērtību – taukskābes un aminoskābes (L 1h; S 3h)
5. Savienojumi ar bioloģisko uzturvērtību – šķiedrvielas, antioksidanti un fitosterīni (L 1h; S 2h)
6. Sensori savienojumi pārtikā – ievads. Kontroldarbs (L 1h; T1h).
7. Karotinoīdi (L 1h).
8. Karotinoīdi (L 1h).
9. Flavonoīdi, antociāni un citas krāsvielu klases (L 1h).
10. Flavonoīdi, antociāni un citas krāsvielu klases (L 1h).
11. Ēteriskās eļļas – monoterpēni. Pētnieciskā darba prezentācija (L 1h; S 4h).
12. Ēteriskās eļļas – seskviterpēni. Pētnieciskā darba prezentācija (L 1h; S 4h).
13. Ēteriskās eļļas – benzoīdi (L 1h)
14. Flavanoni. Pētnieciskā darba prezentācija (L 1h) (S 4h)
15. Katehīni. Pētnieciskā darba prezentācija (L 1h, S 4h)

16. Tanīni. Pētnieciskā darba prezentācija (L 1h, S 4h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa rezultāti tiek vērtēti 10 ballu skalā.
Studiju kurss noslēdzas ar rakstisko eksāmenu. Studiju kurss ir uzskatāms par nokārtoto, ja eksāmena vērtējums nav zemāks par “4” (gandrīz viduvēji).
Students ir pielaists pie rakstiskā eksāmena, ja ir ieskaitīti kontroldarbs, divas pētnieciskā darba prezentācijas un referāts.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1. Studējošais patstāvīgi sagatavo atbildes uz kontroldarba jautājumiem par pārtikas lipīdiem, ogļhidrātiem un olbaltumvielām.
2. Studējošais sagatavo prezentāciju par divu vai vairāk dzīvnieku valsts izejvielu uzturvērtības salīdzinājumu.
3. Studējošais sagatavo prezentāciju un referātu par divu vai vairāk augu valsts izejvielu uzturvērtības un sensoro īpašību salīdzinājumu. Referāta apjoms ne mazāk kā 15 lpp.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kurss noslēdzas ar rakstisko eksāmenu.
Studiju kursa eksāmena vērtējumu veido eksāmena uzdevumu vērtējums (50%), kursa kontroldarba (10%), divu pētnieciskais darbā prezentācijas (20%) un viena referāta (20%) vērtējums.
Studējošais sekmīgu vērtējumu (4 balles) kontroldarbā un eksāmenā var iegūt, ja vismaz 50% jautājumu atbildēti pareizi.
Katru prezentāciju novērtē ar 10 ballēm, kur informācijas nozīmība veido 30%, materiāla loģiskais izklāsts - 30%, iegūto datu interpretācija - 30% un noformējums - 10%.
Referātu novērtē ar 10 ballēm, kur atspoguļotās informācijas nozīmība veido 30%, materiāla loģiskais izklāsts - 30%, iegūto datu interpretācija - 30% un noformējums - 10%.

Obligātā literatūra

1. Belitz D.-H., Grosch W., Schieberle P. Food Chemistry. 3th ed. Berlin etc: Springer Verlag, 2004. 1070 p.
Dongfeng W. Food Chemistry .New York: Nova Science Publishers, Inc. 2012. E-grāmata LLU tīklā piekļuve ar LLU IS lietotājkontu datubāzē EBSCOhost eBook Academic Collection. http://ezproxy.llu.lv:2103/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=540880&site=ehost-live&scope=site
2. Fennema's Food Chemistry. S. Damodaran. K. Parkin, O. R. Fennema ed. 4th ed. Boca Raton ... etc.: CRC Press/Taylor & Francis Group, 2008. 1144 p. Pieejams: https://www.academia.edu/8361211/Fennemas_Food_Chemistry_4th_edition_.pdf
3. de Man J. M. Principles of Food Chemistry. 3th ed. New York: Springer, 2013. 498 p.
Principles of food chemistry. J. M. deMan, W. J. Hurst, J. W. Finley, C. Y. Lee. 4th edition. Switzerland: Springer, 2017. 607 p.
4. Coultate T. Food: The Chemistry of its Components. 6th ed. Royal Society of Chemistry’s, 2016. 620 p.
Coultate T.P. Food: The Chemistry of its Components. Cambridge: Royal Society of Chemistry. 2002. 432 p. E-grāmata LLU tīklā piekļuve ar LLU IS lietotājkontu datubāzē EBSCOhost eBook Academic Collection http://ezproxy.llu.lv:2103/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=496195&site=ehost-live

Papildliteratūra

P.C.K. Cheung, B.M. Mehta (Eds.) Handbook of food chemistry, 1st ed. Springer, 2015, p. 1173.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Food Chemistry. ISSN: 0308-8146. Žurnāls pieejams LLU tīklā ar LLU IS lietotājkontu datubāzē ScienceDirect journals https://www.sciencedirect.com/journal/food-chemistry
2. Annual Review of Food Science and Technology eISSN: 1941-1421.
3. Journal of Functional Foods ISSN: 1756-4646 Žurnāls pieejams LLU tīklā ar LLU IS lietotājkontu datubāzē ScienceDirect journals Pieejams: https://www.sciencedirect.com/journal/journal-of-functional-foods

Piezīmes

Obligāts studiju kurss akadēmiska maģistra studiju programmā Pārtikas zinātne