LV EN RU DE FR

Vērtību ķēdes ekonomika

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studiju kurss sniedz zināšanas par vērtību ķēdes ekonomiku gan globālā, gan Latvijas tirgus kontekstā. Studiju kursā iekļauti tādi vērtību ķēdes izpētes jautājumi kā – vērtību ķēdes pamatelementi un veidi, plānošanas un analīzes metodes pievienotās vērtības paaugstināšanai, vērtību ķēdes nozīme uzņēmējdarbībā un tās telpiskā dimensija, kā arī aktuālākie starptautiskie procesi un to ietekme. Studiju kursa ietvaros tiek analizēti dažādu Latvijas lauksaimniecības sektoru vērtības ķēžu piemēri.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

ZINĀŠANAS
Zināšanas par vērtību ķēdes pamatelementiem un vērtību ķēdes lomu globalizācijas un ilgtspējīgas attīstības apstākļos - kontroldarbs, eksāmens.
Pārzina vērtību ķēdes analīzes metodes, dimensijas un ietekmējošos faktorus - kontroldarbs, eksāmens.
Zināšanas par vērtību ķēdes specifiku lauksaimniecības sektoros Latvijā - kontroldarbs, patstāvīgais darbs.
PRASMES
Profesionālās prasmes
Prasmes noteikt vērtību ķēdes elementus un to savstarpējās saiknes - kontroldarbs, patstāvīgais darbs.
Spēj identificēt un raksturot preču un pakalpojumu plūsmas noteiktām vērtību ķēdēm - patstāvīgais darbs.
Prot analizēt vērtību ķēdes un meklēt priekšlikumus pievienotās vērtības paaugstināšanai - patstāvīgais darbs.
Vispārīgās prasmes
Spēj atbildīgi plānot uzdotos uzdevumus - patstāvīgais darbs.
Prot atlasīt informāciju un prezentēt veiktos aprēķinus, izteiktos priekšlikumus - patstāvīgais darbs.
KOMPETENCE
Izprast dažādu iesaistīto pušu lomu un atbildību, kā arī makroekonomisko faktoru (nacionāla un globāla līmeņa sociālekonomiskie, politiskie, tehnoloģiskie u.c.) ietekmi uz produktu vērtības radīšanas procesu - patstāvīgais darbs, kontroldarbi, eksāmens.
Pieņemt pārdomātus un argumentētus lēmumus, kā arī izvērtēt to īstenošanai nepieciešamos resursus, procesus un sekas, lai optimizētu vērtību ķēdē iesaistīto dalībnieku ieguvumus - patstāvīgais darbs.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas (16 stundas)
1) Vērtību ķēdes ekonomikas būtība un saturs (1 stunda).
2) Vērtību ķēdes veidi un elementi (1 stunda).
3) Vērtību ķēde un globalizācija (1 stunda).
4) Vērtību ķēde uzņēmējdarbībā (1 stunda).
5) Vērtību ķēdes un mārketings (1 stunda).
6) Vērtību ķēdes telpiskā dimensija (1 stunda).
7) Vērtību ķēdes analīze: M. Portera modelis (3 stundas).
8) Vērtību ķēdes analīze: 5-soļu modelis (1 stunda).
9) Vērtības ķēdes efektivitātes paaugstināšana (3 stundas).
10) Pievienotās vērtības veidošanās Latvijas lauksaimniecībā (3 stundas).
Praktiskie darbi un semināri (16 stundas)
1) Vērtību ķēdes ekonomikas pamatjēdzieni un to lietojums (1 stunda).
2) Vērtību ķēdes pamatelementu piemēri dažādās nozarēs (1 stunda).
3) Vērtību ķēdes iesaistīto dalībnieku identificēšana, savstarpējās mijiedarbības raksturošana noteiktam produktam (2 stundas).
4) 4. Kontroldarbs (1 stunda).
5) Globālās patēriņa ķēdes – piemēru analīze (1 stunda).
6) Mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste globālās vērtību ķēdēs (1 stunda).
7) Kontroldarbs (1 stunda).
8) M. Porera metodes pielietojums konkrēta produkta vērtību ķēdes analīzēm, iespējas un priekšlikumi vērtības paaugstināšanai (3 stundas).
9) 5 soļu analīze konkrēta produkta vērtību ķēdei, iespējas un priekšlikumi vērtības paaugstināšanai (1 stunda).
10) Kontroldarbs (1 stunda).
11) Studentu praktisko darbu prezentācijas (3 stundas).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nepieciešams uzrakstīt trīs kontroldarbus par studiju kursu tēmām, jābūt sekmīgi izstrādātam un iesniegtam patstāvīgam darbam par lauksaimniecības sektora produkta vērtību ķēdes izveidi un analīzi. Noslēgumā studiju kursā jākārto eksāmens.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgais darbs - Lauksaimniecības sektora produkta vērtību ķēdes izveide un analīze, raksturojot vērtību ķēdes posmus un dimensijas.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa noslēgumā - eksāmens. Gala vērtējumu veido: 15% pirmais kontroldarbs, 15% otrais kontroldarbs, 15% trešais kontroldarbs, 15% patstāvīgais darbs, tā prezentācija un 40% - eksāmens. 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā.

Obligātā literatūra

1. McGuffog T. Building Effective Value Chains: Value and Its Management. London; Philadelphia; New Delhi: Kogan Page Limited, 2016. 230 p.
2. Measuring and Analyzing the Impact of GVCs on Economic Development: Global value chaindevelopment report (2017). Foreword by Michael Spence; World Bank Group, DE-JETRO, OECD, UIBE, World Trade Organization. Washington, DC, USA: World Bank Group. 2017. 189 p.
Global Value Chain Development Report 2017: Measuring and Analyzing the Impact of GVCs on Economic Development. World Bank Document [tiešsaiste] [skatīts 18.02.2021.]. Pieejams: https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/29593/ACS22639-WP-P157880-PUBLIC-TCGPGVCsb.pdf?sequence=1&isAllowed=y
3. Kaplinsky R., Morris M. A Handbook for Value Chain Research. International Development Research Center, 2003. 113. p.
4. Baldwin, C., Clark, K., Magretta, J., and Dyer, J., Harvard Business Review on Managing the Value Chain, Harvard Business School Press, 2000. 283 p.
5. Miller C.Jones L. Agricultural Value Chain Finance: Tools and Lessons. Food and Agriculture Organization of the United Nations. Rome: FAO; Bourton on Dunsmore, Rugby, Warwickshire, UK:Practical Action Publishing, 2010. 176 p.

Papildliteratūra

1. Beņkovskis K. Globālās vērtību ķēdes un to loma starptautiskajā tirdzniecībā. Latvijas Banka. 2015. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/globalas-vertibu-kedes-un-loma-starptautiskaja-tirdznieciba
2. Ziņojums par vērtību ķēdes optimizāciju ES zivsaimniecības nozarē. 2017. Eiropas Parlaments. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2018-0163_LV.pdf
3. Beņkovskis K., Jaširo N., Maso J., Tkačevs O., Vahters P. Eksports un produktivitāte globālajās vērtības ķēdēs: Latvijas un Igaunijas datu salīdzinošā analīze. OECD/Latvijas Bankas tulkojums. Pieejams: https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_3-2018_lv.pdf
4. Popescu, M, Dascălu, A. Value chain analysis in quality management context. Bulletin of the Transilvania University of Brasov. Series V: Economic Sciences, 01 January 2011, Vol. 4(2), p.121-128.
5. Tunkele S., Mārciņš J. Value added chain assessment of forest industry in Latvia. In: Trends in Agricultural Engineering 2010: 4th International conference: collection of abstracts, Prague, Czech Republic, 7 – 10 September 2010. / Czech University of Life Sciences Prague. Faculty of Engineering. Prague, 2010. 143.lpp.
6. The Cambridge Natural Capital Programme. Building resilient value chains. Cambridge Programme for Sustainability Leadership. 2011. 14.p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Consumer Goods Forum, Future Value Chain 2020. Pieejams: http://www.futurevaluechain.com
2. CSR Europe, Managing Sustainable Supply Chains. Pieejams: http://www.csr-supplychain.org
3. European Commission- Joint Research Centre, Institute for the Environment and Sustainability, Life Cycle Thinking and Assessment. Pieejams: http://lct.jrc.ec.europa.eu
4. Government of South Australia, PIRSA Value Chains, Value Chain Toolkit. Pieejams: http://www.pir.sa.gov.au/valuechains/ value_chain_toolkit
5. UN GC, UN Global Compact Supply Chain Resources & Practices. Pieejams: http://supply-chain. unglobalcompact.org
6. US Environmental Protection Agency, National Risk Management Research Laboratory, Life-Cycle Assessment. Pieejams: http://www.epa.gov/nrmrl/lcaccess

Piezīmes

Ierobežotās izvēles kurss ESAF akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Ekonomika” specializācijas virzienam „Agrārā un vides ekonomika”.