LV EN RU DE FR

Gaisa kvalitāte un lauksaimniecība

Kursa izstrādātājs

Priekšzināšanas

VidZD009, Vides inženierzinātne

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt doktorantus ar gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju zinātniskās izpētes aktualitātēm. Kursa uzdevumi ir sniegt doktorantiem zināšanas par gaisa kvalitāti saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu un attīstīt prasmes tās izvērtēšanā un analīzē.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas:
doktorants pārzina un padziļināti izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā, kā arī pārvalda pētniecības metodoloģiju studiju programmas īstenotajā virzienā.
Vērtēšana – veiktā literatūras izpēte un analīze.
Prasmes:
doktorants spēj patstāvīgi izvēlēties pētījuma mērķa sasniegšanai nepieciešamās zinātniskās metodes un pielietot tās pētījumu veikšanā, kā arī integrēt zināšanas un praktiskās iemaņas ar dažādām analītiskām metodēm un iegūto rezultātu objektīvā izvērtēšanā.
Vērtēšana – diskusija ar promocijas darba vadītāju.
Kompetences:
doktorants spēj patstāvīgi integrēt iegūtās zināšanas un prasmes zinātniski pētniecisko darbību veikšanā, kas saistītas ar gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības sektora.
Vērtēšana – diskusija ar promocijas darba vadītāju.

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātiene
1. Gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas lauksaimnieciskās ražošanas procesā. Lauksaimniecības nozīme gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu samazināšanā. (1 h)
2. Gaisa aizsardzības un klimata politika starptautiskajā līmenī un Latvijā. Emisiju samazināšanas mērķi, uzdevumi un rīcības lauksaimniecības sektorā. (1 h)
3. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju galvenie avoti lauksaimnieciskajā ražošanā. (1 h)
4. Amonjaka emisiju samazinošie pasākumi lopkopības sektorā. (1 h)
5. Amonjaka emisiju samazināšanas iespējas augkopības sektorā. (1 h)
6. Slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu, sēra dioksīda un citu gaisa piesārņojošo vielu ierobežošanas pasākumi lauksaimniecībā. (1 h)
7. Emisijas no pesticīdu izmantošanas. (1 h)
8. SEG emisiju veidošanās lopkopības sektorā lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesos un kūtsmēslu apsaimniekošanā. (1 h)
9. SEG emisiju nozīmīgākie avoti augkopības sektorā. (1 h)
10. SEG emisiju samazināšanas stratēģiskās pieejas un samazinošo pasākumu vērtējums. SEG emisiju samazinošo pasākumu un atbalsta politiku novērtējums lopkopības sektorā. (1 h)
11. SEG emisiju samazinošo pasākumu un atbalsta politiku novērtējums augkopības sektorā. (1 h)
12. Ilgtspējīgas saimniekošanas prakses ieviešana lauksaimniecībā gaisu piesārņojošo vielu un SEG emisiju samazināšanai. (1 h)
13. Emisiju uzskaite - monitorings un ziņošana. Emisiju aprēķināšanas metodoloģija, rīki emisiju vērtēšanai nozares un saimniecību līmenī. (1 h)
14. Emisiju mērīšanas metodoloģijas un emisiju modelēšanas iespējas lauksaimniecības sektorā. (1 h)
15. Emisiju izpētes zinātniskās perspektīvas un izaicinājumi. (1 h)

16. Pielāgošanās iespējas klimata pārmaiņām lauksaimniecības nozarē. (1 h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots promocijas eksāmens.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studentam patstāvīgi jāiepazīstas ar zinātnisko literatūru un pētījumiem par gaisu piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimnieciskās ražošanas procesā.
Jāizanalizē apskatīto pētījumu aktualitāte, problemātika un metodoloģiskās pieejas.
Jāsagatavo literatūras apskats par veikto pētījumu analīzi.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Gatavojoties promocijas eksāmenam jāsagatavo promocijas darba pirmā varianta publiska prezentācija. Promocijas eksāmenā tiek vērtētas zināšanas un doktoranta paveiktais ieguldījums pētījumu virzienā.
Promocijas eksāmens tiek vērtēts 10 ballu sistēmā.

Obligātā literatūra

1. Liebig M.A., Franzluebbers A.J., Follett R.F. Managing Agricultural Greenhouse Gases. London: Academic Press, 2012. 572 p.
https://ebookcentral.proquest.com/lib/lulst-ebooks/detail.action?docID=932882
2. Banhazi T., Aland A., Hartung J. Air Quality and Livestock Farming. London: CRC Press, 2018. 372 p.
https://www.taylorfrancis.com/books/9781315738338
3. Tolenhoff K.B. Animal Agriculture Research Progress. Nova Publishers, 2008. 134 p.
4. Bennetzen E. Agriculture and Climate Change: Analysing Greenhouse Gas Emissions Using the Kaya-Porter Identity. LAP LAMBERT Academic Publishing, 2012. 132 p.
5. Rosenstock T.S., Rufino M.C., Butterbach-Bahl K., Wollenberg E., Richards M. Methods for Measuring Greenhouse Gas Balances and Evaluating Mitigation Options in Smallholder Agriculture. Springer International Publishing, 2013. 203 p.

Papildliteratūra

1. Mike Berners-Lee M. There Is No Planet B: A Handbook for the Make or Break Years. Cambridge University Press, 2019. 302 p.

2. Aneja V.P., Schlesinger W.H., Erisman J.W. Effects of Agriculture upon the Air Quality and Climate: Research, Policy, and Regulations. American Chemical Society, 2009: https://doi.org/10.1021/es8024403 (electronic version)

Periodika un citi informācijas avoti

IPCC — Intergovernmental Panel on Climate Change: https://www.ipcc.ch/ (electronic version)

Piezīmes

Doktora studiju programma „Vides inženierija”