Kursa kods BūvZ5017

Kredītpunkti 3

Globālās pozicionēšanas metodes

Zinātnes nozareBūvzinātne(nav zn)

Zinātnes apakšnozare#Ģeodēzija

Kopējais stundu skaits kursā120

Lekciju stundu skaits32

Laboratorijas darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits72

Kursa apstiprinājuma datums22.05.2013

Atbildīgā struktūrvienībaZemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Armands Celms

Dr. sc. ing.

Kursa anotācija

Maģistranti apgūst jēdzienu par globālo pozicionēšanu, Globālās pozicionēšanas sastāvu. Apgūst globālās pozicionēšanas uzbūves un dabības principus. Globālā pozicionēšanā izmantotie instrumenti, mērīšanas metodes, iegūto datu kamerālā apstrāde, precizitātes novērtējums. Pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs. Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS,GLONAS, GALILEO, u.c. ).

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Zināšanas par globālās pozicionēšanas uzbūves un darbības principiem, vēsturisko attīstību un ietekmi uz ģeodēzisko mērījumu pamatpostulātiem;
• prasmes pielietot globālās pozicionēšanas instrumentus un mērīšanas metodes, iegūto rezultātu kamerālā apstrāde, precizitātes novērtējums;
• kompetence organizēt globālās pozicionēšanas darbus atbilstoši izvirzītajām prasībām, atkarībā no apstākļiem izvēlēties piemērotāko mērīšanas metodi, prast atklāt un novērst iespējamās un radušās mērījumu kļūdas.

Kursa saturs(kalendārs)

1 Studiju norise un prasības. Literatūra. Globālās pozicionēšanas attīstības hronoloģija
2 Globālās pozicionēšanas sistēmas uzbūves un darbības pamatprincipi. Globālās pozicionēšanas sistēmas pasaulē.
3 Pavadoņu (satelītu) orbītas, redzamība un signāli.
4 Izmantotie satelīti to prototipi un attīstības vēsture.
5 Zemes kontroles vadības centri.
6 Koordinātu un laika sistēmas.
7 Globālās pozicionēšanas mērījumu kļūdu ietekmējošie faktori.
8 Globālā pozicionēšanā izmantojamie instrumenti.
9 Uzmērīšanas metodes (koordinātu noteikšanas paņēmienu) ar globālās pozicionēšanas sistēmām.
10 Koordinātu aprēķini.
11 Mērījumu apstrāde, precizitātes novērtējums, rezultātu analīze.
12 Ģeodēzisko tīklu veidošana izmantojot Globālo pozicionēšanu.
13 Globālās pozicionēšanas izmantošana augstuma mērījumos.
14 Globālās pozicionēšanas mērījumu pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā, tautsaimniecībā kopumā.
15 Globālās pozicionēšanas sistēmu nozīme LATpos; LITpos; EUPOS un citu apakšsistēmu attīstābā.
16 Globālās pozicionēšanas turpmākās perspektīvas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Ieskaite ar atzīmi - pēc rakstisko kontroldarbu rezultātiem, un ieskaitītiem laboratorijas darbiem.

Pamatliteratūra

1. Ģeodēzija. U. Zumenta redakcijā. Rīga: VA LĢIA, 2007. 262 lpp.
2. Hofmann-Wellenhof B., Wasle E., Lichtenegger H. GNSS-Global Navigation satellite Systems. Wien; New York: Springer, 2008. 516 p.
3. Bhavikatti S.S. Surveying and Levelling: Volume II. New Delhi: IK International Publishing House, 2009. 416 p.

Papildliteratūra

1. Geomares publishing . [tiešsaiste]. [skatīts 13.06.2013.]. Pieejams: http://www.geomares.nl/index%20eng.htm

Periodika un citi informācijas avoti

1. www.mernieks.lv: problēmas, risinājumi, tehnoloģijas. Rīga: Trinets, 1999-2006. ISSN 1407-7124.
2. GIM The global magazine for geomatics. [tiešsaiste]. [skatīts 13.06.2013.]. Pieejams: http://www.gim-international.com/

Piezīmes

Studijas notiek atbilstoši individuālajam plānam.