Kursa kods BūvZ5016

Kredītpunkti 5

Horizontālie ģeodēziskie tīkli, to veidošanas metodes

Zinātnes nozareBūvzinātne(nav zn)

Zinātnes apakšnozare#Ģeodēzija

Kopējais stundu skaits kursā80

Lekciju stundu skaits40

Laboratorijas darbu stundu skaits40

Kursa apstiprinājuma datums22.05.2013

Atbildīgā struktūrvienībaZemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Armands Celms

Dr. sc. ing.

Kursa anotācija

Studiju kurss „Horizontālie ģeodēziskie tīkli, to veidošanas metodes” maģistrantiem sniedz nepieciešamās zināšanas par horizontālo tīklu uzmērīšanas metodēm, rekonstrukcijas darbiem, normatīvajiem dokumentiem, uzmērīšanas darbu organizēšanu. Maģistranti apgūst iemaņas, strādājot ar uzmērīšanā lietojamiem instrumentiem, datorprogrammu pielietošanu mērījumu datu apstrādē, dokumentu noformēšanā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc kursa studijām maģistram būs:
• zināšanas par Latvijas koordinātu sistēmu, horizontālo tīklu veidiem, to ierīkošanu, uzturēšanu un pārraudzību
• prasmes pielietot uzmērīšanā ģeodēziskos instrumentus, sastādīt un noformēt abrisus, pielietot speciālās mērījumu apstrādes programmas, noformēt tīkla ierīkošanas vai rekonstrukcijas atskaites
• kompetence patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju, kas nepieciešama paredzēto darbu veikšanai, un to izmantot, pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei un risināt radušās problēmas saistībā ar izpildāmo darbu, izprot profesionālo ētiku, spēj izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību. Spēj kritiski novērtēt savas zināšanas un prasmes un izprast turpmākas izglītošanās nepieciešamību, nes atbildību par sava veiktā darba kvalitāti.

Kursa plāns

1 Latvijas koordinātu sistēma. Koordinātu sistēmas sākumpunkts.
2 "0" klases valsts ģeodēziskais tīkls. Globālās pozicionēšanas tīklu iedalījums.
3 Koordinātu sistēmas sākumpunkts.
4 Horizontālo tīklu iedalījums pēc precizitātes.
5 Globālās pozicionēšanas tīklu iedalījums.
6 Ģeodēzisko punktu centri.
7 Jēdziens par triangulācijas un trilaterācijas tīklu.
8 Poligonometrijas tīkls, tā iedalījums.
9 Horizontālo tīklu attīstīšana, uzturēšana un pārraudzība.
10 Horizontālā tīkla punktu atšķirīgais nostiprinājums apvidū, atkarībā no tīkla iedalījuma.
11 Ģeodēzisko tīklu ierīkošanai nepiecieš. ģeodēziskie instrumenti, to izvēle atkarībā no tīklu precizitātes klases.
12 Tīklu ierīkošanas vai rekonstrukcijas tehnoloģijas.
13 Horizontālo tīklu mērījumu apstrāde.
14 Pielietojamās speciālās programmatūras, to savstarpējais salīdzinājums.
15 Abrisu sastādīšanas kārtība un noformēšana.
16 Atskaites noformēšana, veicot horizontālā tīkla ierīkošanu vai rekonstrukciju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens.

Pamatliteratūra

1. Ģeodēzija. U. Zumenta redakcijā. Rīga: VA LĢIA, 2007. 262 lpp.
2. Гофман-Велленгоф Б., Мориц Г. Физическая геодезия / Под ред. Ю.М. Неймана. Москва: МИИГАиК, 2007. 426 с.
3. Герасимов А.П. Местные системы координат / А.П. Герасимов, В.Г. Назаров. Москва: ООО "Издательство "Проспект", 2010. 64 с.

Piezīmes

Maģistrantūras studiju programmas būvniecībā, ģeodēzijas apakšprogrammas oblig. speciālā kursa studiju kurss.