LV EN RU DE FR

Atrašanās vietas noteikšana krīzes situācijās

Kursa izstrādātāji

Kursa anotācija

Studiju kursā studenti iegūst zināšanas par Ģeodēzisko atbalsta sistēmu un to ietvaros veidoto un uzturēto ģeodēzisko atbalsta tīklu veidošanas vēsturi un attīstību. Ietekmējošiem faktoriem uz to attīstības dinamiku un lietošanas pieprasījumiem, kā arī to vēsturisko un praktisko saistību ar astronomiski ģeodēziskajiem mērījumiem.
Zemes teritoriju kartēšanas attīstība un tās saistība ar ģeodēzijas attīstību. Globālā pasaules ģeodēziskā atbalsta veidošanas pirmsākumi un to attīstība mūsdienās. Dažādu ģeodēzisko mērījumu veidu savstarpējas ietekmes un iekļaušanās kopējā atbalsta sistēmas pilnveidošanā.
Astronomiskie mērījumi ģeodēzijā to vieta un nozīme ģeodēzisko atbalstu izveidē uzturēšanā un attīstībā.
Dotās vietas koordinātu noteikšana pēc dažādām metodēm krīzes situācijās apstākļos.
Apgūs autonomas lokācijas vietas noteikšanas paņēmienus izmantojot debess ķermeņu novērojumu rezultātus dažādās saimnieciskās, tai skaitā krīžu situācijās.
Iemācās autonomas lokācijas vietas noteikšanu krīzes situācijās pēc debess ķermeņiem

Kursa rezultāti un to vērtēšana

1. Pārzina ģeodēziskās astronomijas attīstību, to veidus un metodes atkarībā no risinātiem uzmērīšanas uzdevumiem, iegūtām precizitātēm; mājas darbi
2. Pārzina Zemes pozīciju Astronomisko mērījumu vietu rezultātu saistību ar elipsoīda un ģeoīda parametriem, kā arī sakarības, saistību starp astronomiskiem mērījumiem un ģeodēziskām sistēmām zemes koordinātu un virzienu atskaišu veidošanā; 1. kontroldarbs
3. Spēj patstāvīgi izpildīt dotās lokācijas vietas koordinātu noteikšanu un mērījumu rezultātu matemātisko apstrādi, novērtēt to precizitāti; laboratorijas darbi
4. Prot patstāvīgi izpildīt vienkāršākos ģeodēziski astronomiskos mērījumus (novērojumus), koordinātu, attālumu un etalona virzienu mērījumus; laboratorijas darbi
5. Spēj plānot un organizēt nepieciešamās precizitātes astronomiski - ģeodēziskos mērījumus, izvēloties piemērotākos mērījumu laikus un instrumentu/ aprīkojuma komplektus atkarībā no saņemtā uzdevuma. 2. kontroldarbs

Kursa saturs(kalendārs)

1. Studiju kursa saturs, norise, prasības, literatūra un normatīvā bāze. Ģeodēziskās astronomijas mērījumu sistēmu vēsturiskā nepieciešamība un attīstība ģeodēzijā (2h)
2. Astronomisko mērījumu rezultātu savstarpējā saistība ar Elipsoīda un ģeoīda virsmu attēlošanu, to savstarpējās sakarības. (2h)
3. Ģeodēziskās astronomijas mērījumu apstrāde. Iegūto rezultātu iekļaušana ģeodēziskās sistēmas izveidē vai uzturēšanā vai kalibrēšanā. (2h)
4. Mērījumu izpildes kļūdas un precizitātes. (2h)
5. Ģeodēziskās astronomijas darbu rezultātā iegūstamie ģeodēziskie lielumi un to parametri. (2h)
6. Ģeodēziskās astronomijas mērījumu izpildes tehnoloģijas un instrumenti. (2h)
7. Zvaigžņu un debess ķermeņu pozīciju katalogi un to lietošana. (2h)
8. Precīzā laika skaitīšanas sistēmas, to lietošana ģeodēziski – astronomiskos mērījumos un lietošanas aprīkojums. (2h)
1. kontroldarbs Zemes elipsoīda, ģeoīda saistība ar astronomisko mērījumu pozīcijām, mērījumi izpildes un apstrādes tehnoloģijas, mērīšanas aprīkojums.
9. Ģeodēziskās astronomijas saistība ar Valsts ģeodēziskā atbalsta tīkliem. (2h)
10. Ģeodēziskās astronomijas punkti, tīkli, bāzes un to veidošanas tehnoloģijas, metodes un pielietojuma mērķi. (2h)
11. Ģeodēziskās astronomijas sasaistes iespējas ar Valsts nozīmes ģeodēziskai tīkliem un vietējās nozīmes ģeodēzisko tīkliem. (2h)
12. Autonomie Ģeodēziskās astronomijas uzmērījumi, to uzdevumi, plānošana un realizācija. (2h)
13. Ģeodēziskās astronomijas punktu, tīklu, bāzes virzienu un līniju iedalījums, konstrukcijas un nostiprinājumi. (2h)
14. Ģeodēziskās astronomijas precīzo mērījumu ieguves tehnoloģijas. (2h)
15. Ģeodēziskās astronomijas tehnoloģiju pašreizējais lietojums, nākotnes izaicinājumi un iespējas. (2h)
16. Ģeodēziskās astronomijas jaunākā tehniskā aprīkojuma, tehnoloģiju risinājumu piedāvājumi valstu ģeodēziskā atbalsta uzturēšanas uzdevumiem. (2h)
2. kontroldarbs Ģeodēziskās astronomijas mērījumu izpildes principi, uzdevumi, organizācija, instrumenti un aprīkojums, tīkli un to sasaiste ar valstu Ģeodēzisko tīklu funkcionēšanas uzdevumiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Katra daļa noslēdzās ar vērtējumu (atzīmi),
Rakstisks pārbaudes veids, kas noslēdzas ar atzīmi.
Pārbaudes uzdevumu veido:
- tests par studiju kursā apgūto teorētisko vielu;
- praktisks uzdevums par studiju kursa laboratoriju darbos un mājas darbos apgūtajām tēmām.
Visiem laboratorijas darbiem, kontroldarbiem, mājas darbiem jābūt ieskaitītiem.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1. mājas darbs. Izvēlētas vietas ģeolokācijas vietas noteikšana pēc trim metodēm. Precizitātes analīze (apjoms vismaz 15 lpp, iesniedz elektroniskā veidā, prezentē);
2. mājas darbs. Ģeodēziskās astronomijas un valsts Ģeodēziskā tīkla sasaistes piemēri un parametri konkrētai valsts teritorijai (izpētes apjoms vismaz 15 lpp iesniedz elektroniskā veidā, prezentē).

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa novērtējums ir atkarīgs no pārbaudes teorētisko jautājumu un uzdevuma risinājuma vērtējuma, un studiju kursa kontroldarbu un mājas darba kumulatīvā vērtējuma. Jābūt izpildītiem un ieskaitītiem visiem plānotajiem laboratorijas darbiem. Lekciju apmeklējumam jābūt vismaz 75% apmērā, no kopējā apjoma.
Students sekmīgu atzīmi par kontroldarba vai eksāmena pārbaudījumu var iegūt, ja vismaz 50% testa jautājumu atbildēti pareizi.
Studenti, kuriem šī studiju kursa kontroldarbu atzīmes ir vismaz 7, ieskaites ar atzīmi teorētisko pārbaudījumu var nepildīt un kā teorētiskā pārbaudes vērtējumam pielīdzināt vidējo aritmētisko no studiju kursa kārtoto kontroldarbu atzīmēm.
Gala novērtējumu aprēķina kā vidējo aritmētisko no gala pārbaudījuma uzdevumiem un vidējās semestra atzīmes, kuru aprēķina kā vidējo aritmētisko no studiju kursā kārtoto kontroldarbu un mājas darbu atzīmēm.

Obligātā literatūra

1. Helfriča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. Ģeodēzija. Rīga, : LĢIA, 2007. 262 lpp.
2. Žagars J., Zvirgzds J., Kaminskis J. Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS). Ventspils: Ventspils Augstskola, 2014, . 231 lpp.
3. Handbook of Global Navigation Satellite Systems. P.Teunissen, O. Montenbruck, (editors). Springer International Publishing AG 2017, . 1335 p.

Papildliteratūra

1. Strang G., Borre K. Linear algebra, geodesy and GPS. Wellesley: Cambridge Press, 1997.
2. Nivelēšanas I, II un III klases nivelēšanas instrukcija, Rīga 2001 96 lpp. NAV LLU FB.
3. Gravity, Geoid and Height Systems. , Edited by Urs Marti. Proceedings of the IAG Symposium GGHS2012, October 9-12, 2012, Venice, Italy. 348 p.

Periodika un citi informācijas avoti

https://geo-matching.com/
https://www.gim-international.com/
https://www.lgia.gov.lv/
http://lmb.lv/
http://leica.com/
https://trimble.com
Globālā pozicionēšana

Piezīmes

Izvēles studiju kurss