Kursa kods BūvZ3125

Kredītpunkti 2

Globālā pozicionēšana

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsLaboratorijas darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Būvzinātne(nav zn)#Ģeodēzija32161614/02/2017Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Armands Celms

Inženierzinātņu doktors būvzinātnē

Priekšzināšanas

BūvZ1041, Ģeodēzija

BūvZ2051, Ģeodēziskie tīkli

Papildliteratūra

1. Geomares publishing
2. GIM The global magazine for geomatics GIM International - The Global Magazine for Geomatics. ISSN 1566-9076.

Periodika un citi informācijas avoti

1. mērnieks.lv

Piezīmes

Studiju kurss paredzēts VBF profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Zemes ierīcība un mērniecība”.

Kursa anotācija

Students apgūst jēdzienu par globālo pozicionēšanu,Globālās pozicionēšanas sastāvu. Apgūst globālās pozicionēšanas uzbūves un dabības principus. Globālā pozicionēšanā izmanotie instrumenti, mērīšanas metodes, iegūto datu kamerālā apstrāde, precizitātes novērtējums. Pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs. Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS,GLONAS, GALILEO).

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• zināšanas un kritiska izpratne par globālās pozicionēšanas būtību un saturu, GNSS pielietošanas iespējām un iegūto rezultātu izmantošanu konkrētu uzdevumu izpildei.
• prasmes patstāvīgi veikt radušos uzdevuma nosacījuma izvērtēšanu, apgūto risinājumu metožu pielietošanu dažāda veida mērniecības uzdevumu izpildei.
• kompetence organizēt globālās pozicionēšanas mērījumus atbilstoši uzdotajām prasībām, veikt iegūto rezultātu apstrādi un izvērtēšanu, prast atklāt un novērst iespējamās mērījumu kļūdas.

Kursa plāns

1 Studiju norise un prasības. Literatūra. Globālās pozicionēšanas attīstības hronoloģija
2 Globālās pozicionēšanas sistēmas uzbūves un darbības pamatprincipi. Globālās pozicionēšanas sistēmas pasaulē.
3 Pavadoņu (satelītu) orbītas, redzamība un signāli.
4 Izmantotie satelīti to prototipi un attīstības vēsture.
5 Zemes kontroles vadības centri.
6 Koordinātu un laika sistēmas.
7 Globālās pozicionēšanas mērījumu kļūdu ietekmējošie faktori.
8 Globālā pozicionēšanā izmantojamie instrumenti.
9 Uzmērīšanas metodes (koordinātu noteikšanas paņēmienu) ar globālās pozicionēšanas sistēmām.
10 Koordinātu aprēķini.
11 Mērījumu apstrāde, precizitātes novērtējums, rezultātu analīze.
12 Ģeodēzisko tīklu veidošana izmantojot Globālo pozicionēšanu.
13 Globālās pozicionēšanas izmantošana augstuma mērījumos.
14 Globālās pozicionēšanas mērījumu pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā, tautsaimniecībā kopumā.
15 Globālās pozicionēšanas sistēmu nozīme LATpos; LITpos;EUPOS un citu apakšsistēmu attīstābā.
16 Globālās pozicionēšanas turpmākās perspektīvas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Ieskaite ar atzīmi - pēc rakstisko kontroldarbu rezultātiem, un ieskaitītiem laboratorijas darbiem.

Pamatliteratūra

1. Helfriča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. Ģeodēzija. Rīga: Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007. 262 lpp.
2. Hofmann-Wellenhof B., Wasle E., Lichtenegeer H. GNSS-Global Navigation Satelite Systems. Wien New York: Springer, 2008.