LV EN RU DE FR

Ģeobotānika un dendroloģija

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studenti apgūst kokaugu morfoloģiju, uzbūvi un augu pavairošanas metodes, pamatzināšanas augu ģeogrāfijā, augu sabiedrības uzbūves likumsakarības. Studenti apgūst Latvijas savvaļas un introducēto kokaugu sistemātiku, taksonu diagnostiskās pazīmes, ekoloģiju un ģeogrāfisko izplatību, taksona izmantošanas iespējas apstādījumos. Mācās atpazīt savvaļas lakstaugu taksonus, kurus (vai arī to šķirnes) izmanto ainavu arhitektūrā.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Zināšanas par Latvijas savvaļas un introducēto kokaugu taksonu, savvaļas lakstaugu taksonu morfoloģiju, bioloģiju, ekoloģiju un to nozīmi Latvijas dabiskās un mākslīgās ekosistēmās, taksonu migrāciju un to floristisko statusu Latvijas florā un augājā, augu taksonu nozīmi ainavu arhitektūrā.
• Prasmes analizēt un izvērtēt kokaugu morfoloģiskās pazīmes, noteikt to taksonomisko vērtību un identificēt taksonus.
• Kompetence novērtēt un pamatot kokaugu taksona un vides mijiedarbības izpausmes, spēt izvērtēt taksona piemērotību konkrētiem ekoloģiskiem apstākļiem, nepieciešamības gadījumā argumentēt tā nomaiņu.

Kursa saturs(kalendārs)

1 Flora un veģetācija. Klimatiskās joslas. Sauszemes ekosistēmas.
2 Floras valstis, to floristiskais raksturojums.
3 Sauszemes biomas. Mežu izvietojums uz Zemes. Tundra, ģeogrāfija, sugu sastāvs, biomas nozīme.
4 Taiga, ģeogrāfija, sugu sastāvs, biomas nozīme.
5 Vasarzaļie lapkoku meži, ģeogrāfija, sugu sastāvs, biomas nozīme.
6 Mežu zonas purvi, ģeogrāfija, to raksturojums.
7 Cietie lapkoku meži, ģeogrāfija, sugu sastāvs.
8 Tropu meži. Mitro tropu meži, ģeogrāfija, sugu sastāvs, biomas nozīme.
9 Mangroves, ģeogrāfiskā izplatība, sugu sastāvs, mangrovju tautsaimnieciskā nozīme.
10 Stepes, ģeogrāfiskā izplatība, sugu sastāvs, nozīme.
11 Sausie tropu meži, ģeogrāfija, sugu sastāvs.
12 Tuksneši, ģeogrāfija, sugu sastāvs, nozīme.
13 Latvijas veģetācija, klasifikācija, sinantropo procesu ietekme uz augāju.
14 Mežs - Latvijas ainavstruktūras elements, meža vēsturiskā attīstība.
15 Latvijas meža ģeogrāfija, raksturojums.
16 Eiropas veģetācijas zonas, Latvijas veģetācija Eiropas augāja klasifikācijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Ģeobotānika un dendroloģija I (Biol 2003) - ieskaite, Ģeobotānika un dendroloģija II (Biol 2005) - ieskaite, Ģeobotānika un dendroloģija III (Biol 2007) - eksāmens.

Obligātā literatūra

1. Priedītis N. Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. 176 lpp.
2. Roze D. Dendroloģija. Ozolnieki: Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs, 2002. 127 lpp.

Papildliteratūra

1. Priedītis N. Augu dzīve. Rīga: Zvaigzne ABC, [2008.] 68 lpp.
2. Strods H. (zin. red. un sast.). Latvijas mežu vēsture līdz 1940. gadam. Rīga: WWF, 1999. 364 lpp.
3. Palmšēna I. Koki un krūmi. No zviedru val. tulkojis I. Briška. Rīga: Jumava, 2006. 237 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Latvijas Veģetācija: [žurnāls]./ Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte. Bioģeogrāfijas laboratorija. 1- Rīga : Latvijas Universitāte. Bioģeogrāfijas laboratorija. ISSN 1407-3641.
2. Vides vēstis: [žurnāls].Vides aizsardzības kluba žurnāls. Rīga : Vides aizsardzības klubs. ISSN 1407-2939.
3. Deko : [žurnāls – dārzs, būvniecība, dizains, interjers]. Rīga: Žurnāls Santa. ISSN 1407-7027.

Piezīmes

Studiju kurss iekļauts LIF profesionālās augstākās izglītības bakalauraa studiju programmas "Ainavu arhitektūra un plānošana" obligātajā daļā.