Kursa kods Biol1022

Kredītpunkti 2

Dendroloģija

Zinātnes nozareBioloģija

Zinātnes apakšnozareBotānika

Kopējais stundu skaits kursā32

Lekciju stundu skaits8

Laboratorijas darbu stundu skaits24

Kursa apstiprinājuma datums13.01.2015

Atbildīgā struktūrvienībaMežkopības katedra

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Viesturs Šulcs

Dr. biol.

Kursa anotācija

Dendroloģija, tās vēsture Latvijā. Kokaugu dzīves formas un to nozīme pasaules sauszemes biomu augājā. Kokaugu morfoloģiskās un fizioloģiskās īpatnības; introdukcija un aklimatizācija. Kokaugu taksoni, to hierarhija un nomenklatūra (zinātniskā un nacionālā). Kokaugu taksonu raksturojums - to morfoloģija (diagnostiskās un papildpazīmes), ekoloģija, ģeogrāfiskā izplatība Latvijā un pasaulē, saimnieciskā nozīme.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Zināšanas par Latvijas mežu kokaugu morfoloģiju, bioloģiju, ekoloģiju un to nozīmi Latvijas mežu ekosistēmās, mežu kokaugu taksonomisko struktūru, taksonu migrāciju un to floristisko statusu Latvijas florā un augājā.
• Prasmes analizēt un izvērtēt kokaugu fenotipiskās pazīmes, noteikt to taksonomisko vērtību un identificēt taksonus.
• Kompetence novērtēt un pamatot kokaugu taksona mijiedarbības ar vidi izpausmes, spriest par taksona piemērotību konkrētiem ekoloģiskiem apstākļiem, nepieciešamības gadījumā argumentēt kokaugu sugas nomaiņu ar citu piemērotāku kokaugu sugu vai arī samazināt/likvidēt tās esamību augu sabiedrībā.

Kursa plāns

1 Ievads. Mežs - augāja sastāvdaļa, meža attīstības vēsture. Kailsekļu klasifikācija. Ginku klase.
2 Kokaugu iedalījums un raksturojums. Botāniskā nomenklatūra. Skujukoku klase; īvju dzimta.
3 Kokaugu un biomorfas. Priežu dzimta (baltegles, duglāzijas, egles, lapegles).
4 Fitoģeogrāfijas pamati. Priežu dzimta (priedes).
5 Ciprešu dzimtas (kadiķi, tūjas).
6 Dendrofloras sistemātiskā struktūra. Ziedaugi. Magnolijaugi, divdīgļlapju klase: magnoliju dzimta.
7 Kokaugu introdukcija un aklimatizācija. Bārbeļu dzimta, gobu dzimta.
8 Dendroloģijas attīstības vēsture. Dižskābaržu dzimta (dižskābarži, ozoli).
9 Bērzu dzimta (bērzi, alkšņi, skābarži, lazdas).
10 Vītolu dzimta (vītoli, apses).
11 Ēriku dzimta( rododendri).Melleņu dzimta.
12 Liepu dzimta, jāņogu dzimta.
13 Rožu dzimta: spireju apakšdzimta (spirejas, fizokarpi).
14 Rožu dzimta: rožu, ābeļu un plūmju apakšdzimta (rozes, kazenes, ābeles, pīlādži, vilkābeles, korintes).
15 Pākšaugu, kļavu un zirgkastaņu dzimta.
16 Grimoņu, kokžņaudzēju un pabērzu dzimta.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi uzrakstīti 2 kontroldarbi, sekmīgi atbildēti 2 kolokviji, sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens.

Pamatliteratūra

1. Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga: Zinātne, 1978. 304 lpp.
2. Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 448 lpp.
3. Cinovskis R. Latvijas PSR ieteicamo krāšņumaugu sortiments: Koki un krūmi. Rīga: Zinātne, 1979. 274 lpp.
4. Roze D. Dendroloģija. Ozolnieki: Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs, 2002. 127 lpp.

Papildliteratūra

1. Meža enciklopēdija. 1. sēj. Broks J. (galv. red.). Rīga: Zelta grauds, 2003, 368 lpp.
2. Latvijas kokaugu atlants. M. Laviņš u.c. Rīga: Apgāds Mantojums. 606 lpp.
3. Palmšēna I. Koki un krūmi: Dārzkopja enciklopēdija. No zviedru val. tulkojis I. Briška. Rīga: Jumava, 2006. 237 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Evarts-Bunders P., Svilāns A. Koki skaistumam: Lauku Avīzes tematiskā avīze. Rīga: AS ”Lauku Avīze”, 2003. 61 lpp.
2. Svilāns A., Bice M., Knape Dz., Evarts-Bunders E. Košumkrūmu avīze. Lauku Avīzes tematiskā avīze. Rīga: Preses nams, 2000. 62 lpp.
3. Svilāns A., Roze D. Koki daiļdārzā: Koki un krūmi sētā, dzīvžogā, alejā zālienā, pie ūdens: Lauku Avīzes tematiskā avīze. Rīga: AS „Lauku Avīze”, 2007. 64 lpp.

Piezīmes

Studiju kurss iekļauts Meža fakultātes profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas "Mežinženieris" obligātajā daļā.