Kursa kods Arhi1026
Kredītpunkti 3
Zinātnes nozareMūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra
Zinātnes apakšnozareAinavu arhitektūra
Kopējais stundu skaits kursā81
Lekciju stundu skaits16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits16
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits49
Kursa apstiprinājuma datums17.02.2015
Atbildīgā struktūrvienībaBūvniecības un kokapstrādes institūts
Dr. arch.
Studiju kursā tiek apskatīts vides psiholoģijas jēdziens ainavu arhitektūrā. Fokuss ir vērsts uz ainavas starpdisciplināro saikni, mērķi un uzdevumiem. Kursā tiek aplūkot cilvēka un vides mijiedarbība un tās pētniecības metodoloģija (sistēmiskā pieeja, lauka pētījumi, problēmorientētā pieeja, eklektiskā pieeja, starpdisciplinārā pieeja). Studenti iepazīstas ar vides psiholoģijas teorijām arhitektūras un ainavu arhitektūras sfērā un to praktisko izmantošanu.
• Zināšanas: studenti zina par cilvēka un vides saistības psiholoģiskajiem aspektiem, psiholoģiskās pieejas mūsdienu globālajiem draudiem, biofilijas un biofobijas psiholoģiskiem cēloņiem, kā arī vides psiholoģijas saistību ar svarīgākajiem psiholoģijas virzieniem un ainavu arhitektūru.
• Prasmes: studenti prot saskatīt vides problēmu ainavtelpā psiholoģiskos cēloņus.
• Kompetence: spēj formulēt, aprakstīt un analizēt dotos piemērus vides psiholoģijā, atlasot nepieciešamo informāciju un izmantojot teoriju to definēšanai.
1 Vides psiholoģijas jēdziens, tā starpdisciplinārā saikne ainavu arhitektūras nozarē, mērķi un uzdevumi.
2 Vides psiholoģijas teorijas sasaistē ar arhitektūras un ainavu arhitektūras attīstību.
3 Vides psiholoģijas teoriju praktiskā izmantošana ainavu pētījumos un apsekošanā.
4 Ieskats vides humanizācijas vēsturē.
5 Humānās telpas proporcijas ārtelpā.
6 Cilvēka un vides mijiedarbība – biofiziskā vide/psiholoģiskie efekti.
7 Asociatīvā uztvere un zināšanas par realitātes fizikālām īpašībām.
8 Arhitektūra, ainavu arhitektūra, ainavas elementi un sabiedrība.
9 Arhitektūras un ārtelpu organizācijas komunikatīvā un informatīvā funkcija.
10 Psiholoģiskā uztvere un ainavtelpas objekts.
11 Ainava, apjoms un uztvere.
12 Vide kā cilvēka pasaules izpratnes un harmonizēšanas instruments.
13 Vides (ārtelpa/iekštelpa) iedarbība uz uzvedību un attīstību.
14 Dzīves vides psiholoģiskā komforta organizācija.
15 Cilvēka darbība sociālās vides izmaiņā ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti.
16 Kursa nobeigums. Rezultātu apkopojums.
Analītiska prezentācija (60%), rakstiski: tests un gala pārbaudījums (40%).
1. Bechtel R. B., Churchman A. Handbook of Environmental Psychology. New York: John Wiley and Sons, 2002. 725 p.
2. Bell P. A., Fisher J. D., Greene T. C., Baum, A. Environmental Psychology. Routledge,2005. 654 p.
3. Kundziņš M. Dabas formu estētika. Rīga: Madris, 2004. 168 lpp.
4. Sturken M., Cartwright L. Practices of Looking. An Introduction to Visual Culture. Oxford: Oxford univesity Press, 2001. 469 p.
1. Jūrmalietis R. Uzvedības zinātnes, vide, veselība: Mācību palīglīdzeklis vides veselības zinātnē. Rīga: LU, 1999. Pieejams: http://www.liis.lv/vi/uzveddz.htm.
2. Jūrmalietis R., Birziņa R. Vide un veselība: Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 1998. Pieejams:http://www.liis.lv/vid_ves/titullapa.htm
3. Starke, B., Simonds, J. O. Landscape Architecture: A Manual of Environmental Planning and Design. New York: McGraw-Hill, 2013. 432 p.
1. Annual Review of Psychology, http://www.annualreviews.org/journal/psych. ISSN 0003-5033.
2. Biznesa Psiholoģija, http://www.biznesapsihologija.lv/. ISSN 1691-3183
3. Encyclopedia of Psychology, http://www.psychology.org/.
Studiju kurss iekļauts profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā „Ainavu arhitektūra un plānošana”.