| Kursa nosaukums | Dzīves kvalitātes izpēte |
| Kursa kods | Soci6014 |
| Zinātnes nozare | Socioloģija un sociālais darbs |
| Zinātnes apakšnozare | Lietišķā socioloģija |
| Kredītpunkti (ECTS) | 3 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 81 |
| Lekciju stundu skaits | 12 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 12 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 57 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 06/10/2020 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Sociālo un humanitāro zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. oec., pasn. Anda Grīnfelde |
|
| Priekšzināšanas | |
| Soci5041, Sociālo pētījumu metodes Soci5042, Sociālā labklājība Soci5043, Socioloģijas teorija |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursa mērķis ir sniegt maģistrantiem padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes teorētisko ietvaru un tās izpētes teorētiski metodoloģisko potenciālu sociālajās zinātnēs, kā arī iepazīstināt maģistrantus ar aktualitātēm dzīves kvalitātes izpētē. Kursa ietvaros maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes konceptualizāciju un izpētes specifiku sociālajās zinātnēs: par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem, izpētes līmeņiem, kā arī objektīvajiem un subjektīvajiem indikatoriem, dzīves kvalitāti skaidrojošajām teorijām un izpētes pieejām. Kursa ietvaros tiek sniegts ieskats par dzīves kvalitātes izpētes pieredzi un aktuālajiem pētījumiem, īpašu uzmanību pievēršot socioloģiskiem pētījumiem nacionālā un starptautiskā kontekstā un to nozīmei sociālās politikas pilnveidošanas procesā. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas. Zina par dzīves kvalitātes jēdziena būtību, attīstību, izpētes līmeņiem, paradigmām, metodoloģiskajām problēmām (kontroldarbs). Izprot dzīves kvalitātes jēdziena specifiku un izpētes pieejas sociālajās zinātnēs, kā arī dzīves kvalitātes mērījumu nozīmi sociālajā politikā (patstāvīgais darbs).
Prasmes. Prot izvērtēt un pielietot praktiski dzīves kvalitāti skaidrojošās teorētiskās pieejas ar dzīves kvalitāti saistītu aspektu empīriskajā izpētē (patstāvīgais darbs). Prot pamatot izpētes aktualitāti un patstāvīgi izstrādāt dzīves kvalitātes empīriskā pētījuma programmu par kādu no tās ietekmējošajiem faktoriem (patstāvīgais darbs). Prot patstāvīgi plānot un izpildīt uzdotos uzdevumus (patstāvīgais darbs). Prot patstāvīgi un kritiski izvērtēt informāciju (patstāvīgais darbs). Kompetence. Spēj patstāvīgi un kritiski izvērtēt dzīves kvalitātes izpētes pieejas un formulēt pētījuma programmas elementus (patstāvīgais darbs). Padziļināti izprot dzīves kvalitātes mērījumu pielietojuma iespējas sociālās politikas izstrādē un spēj patstāvīgi veikt pētījumus par dažādiem ar dzīves kvalitāti saistītajiem aspektiem (patstāvīgais darbs). |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Programmas saturs
1.Dzīves kvalitātes kā izpētes jomas vēsturiskā attīstība (1stunda). 2.Dzīves kvalitāte: cilvēku vajadzības un iespējas (1stunda). 3.Dzīves kvalitātes jēdziena definēšana un pārklāšanās (1stunda) . 4.Dzīves kvalitātes konceptualizācija sociālajās zinātnēs (1stunda). 5.Dzīves kvalitātes socioloģiski teorētiskais skatījums (1stunda). 6.Dzīves kvalitātes mērīšanas iespējas (1stunda). 7.Dažādu dzīves kvalitātes izpētes aspektu raksturojums (1stunda). 8.Dzīves kvalitātes modeļu raksturojums (2 stundas). 9.Dzīves kvalitātes integrētās izpētes teorijas modelis (1stunda). 10.Dzīves kvalitātes izpētes nozīme sociālajā politikā (1stunda). 11.Dzīves kvalitātes izpētes pieredze (1stunda). Praktisko darbu un semināru saraksts (12 stundas) 1.Dzīves kvalitātes izpētes konceptualizācija. 2.Vajadzības un iespējas kā dažādu sociālo kategoriju labklājību raksturojoši elementi. 3.Dzīves kvalitāte kā starpdisciplinārs izpētes priekšmets. 4.Dzīves kvalitātes subjektīvie vērtējumi socioloģiskajos pētījumos. 5.Subjektīvās labklājības un objektīvo dzīves apstākļu raksturojums un to pielietojums pētījumos. 6.Dažādu sociālo kategoriju dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiskie aspekti ārvalstu pētījumos. 7.Denisa Rafaela un Ērika Allarta dzīves kvalitātes teorētisko modeļu pielietojums socioloģiskajā izpētē. 8.Profesionālās dzīves kvalitātes izpētes instrumentārija konstruēšana. 9.Dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiskie aspekti sabiedrības novecošanas kontekstā. 10.Ģimeņu „labas dzīves” konstruēšana Latvijas sociālajos medijos. 11.Dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumu identificēšana pašvaldību plānošanas dokumentos. 12.Maģistranta izstrādātās dzīves kvalitātes izpētes programmas prezentācija. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Studiju kursa noslēgumā ir ieskaite ar atzīmi. Gala vērtējums ir akumulējošs par tēmām: 1) Dzīves kvalitātes jēdziena būtība, attīstība, izpētes līmeņi, paradigmas, mmetodoloģiskas problēmas (kontroldarbs - 20%); 2) Dzīves kvalitātes izpētes pieredze ārvalstīs: pētījumu apskats (patstāvīgais darbs - 20%); 3) Dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumu identificēšana pašvaldību plānošanas dokumentos (patstāvīgais darbs - 20%); Dzīves kvalitātes izpētes programma (prezentācija - 40%). | |
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Studiju kursa laikā maģistranti izstrādā šādus patstāvīgos darbus:
1) Dzīves kvalitātes izpētes pieredze ārvalstīs: pētījumu apskats; 2) Dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumu identificēšana pašvaldību plānošanas dokumentos. |
|
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Maģistrantiem jāizstrādā 2 patstāvīgie darbi (katrs kopvērtējumā dod 20%), jāuzraksta kontroldarbs (20%) un jāsagatavo prezentācija (40%). 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Abbott L.Ferris. (2004). The Quality of Life Concept in Sociology, The American Sociologist/Fall.
2.Phillips D. (2006). Quality of Life: Concept, Policy and Practice. London and New York: Routledge, 288 p. 3.Rapley M. (2003). Quality of Life Research: A Critical Introduction. London: SAGE Publications Ltd, 286 p. eBook. Pieejams elektroniski LLU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.llu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=251711&site=ehost-live&scope=site 4.Mira G.R., Uzzell L.D., Real J.E., Romay J. (Eds.) (2017). Housing, Space and Quality of Life. London and New York: Routledge, 185 p. 5.Sirgy M. J. (2001). Handbook of Quality-of-Life Research: An Ethical Marketing Perspective by Social Indicators Research Series, Volume 8., Kluwer Academic Publishers, Netherlands. 6.Ivaldi E., Soliani R., Bonatti G. (2016.) The Measurement of Well-Being in the Current Era. Hauppauge, New York: Nova Science Publishers, Inc., 168 p. eBook. Pieejams elektroniski LLU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.llu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=1455081&site=ehost-live&scope=site 7.Stiglitz E.J. (2019). For Good Measure: An Agenda for Moving Beyond GDP. New York: The New Press, 427 p. eBook. Pieejams elektroniski LLU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.llu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=2088720&site=ehost-live&scope=site&ebv=EB&ppid=pp_frontcover |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Bunge M. What is a quality of life indicator? Social Indicators Research, Vol. 2, 1975, p. 65–79. DOI https://doi.org/10.1007
2. Social Ouality: A Vision for Europe. Ed.by W. Beck et al. Hague: Kluwer Law International, 2001. 3. Ventegodt S., Merrick J., Andersen N. J. Quality of Life Theory I. The IQOL Theory: An Integrative Theory of the Global Quality of Life Concept. The Scientific World Journal, Vol. 3, 2003, p. 1030-1040. 4. Veenhoven R. Quality-of-Life Research [tiešsaiste]. 2007. [Skatīts 11.03.2021.]. Pieejams: http://hdl.handle.net/1765/12321 |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Eurostat. Quality of life indicators - measuring quality of life. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Quality_of_life_indicators_-_measuring_quality_of_life
2. Centrālā statistikas pārvalde. Dzīves kvalitātes rādītāji. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/dzives_kvalitate/galvenie-raditaji/dzives-kvalitates-raditaji 3. Quality of Life Research. ISSN 15732649. Pieejams: https://www.springer.com/journal/11136 4. Bela B., Tisenkopfs T. Dzīves kvalitāte Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Rīga: Zinātne, 2006. 5. Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes indekss. Stratēģiskās analīzes komisijas darba grupas atskaite. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VP_Latv_dzives_kval_indekss.pdf |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais studiju kurss ESAF akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” | |