| Kursa nosaukums | Pārtikas alerģija un nepanesamība |
| Kursa kods | PārZ5020 |
| Zinātnes nozare | Pārtikas zinātne (nav zn) |
| Kredītpunkti (ECTS) | 4.5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 121.5 |
| Lekciju stundu skaits | 16 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 12 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 20 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 72 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 19/02/2014 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Pārtikas institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. sc. ing., asoc. prof. Evita Straumīte Dr. sc. ing., Solvita Kampuse |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Aizstātais(-ie) kurss(-i) | |
| PārZM005 [GPARM005] Pārtikas alerģija un nepanesamība |
|
| Kursa anotācija | |
| Studenti iegūst zināšanas par alergēniem pārtikas produktos, kā arī vielām, kas izraisa pārtikas nepanesību. Iegūst zināšanas par likumdošanu, kas reglamentē nozari, kā arī tās pielietojumu praktiskajā ražošanā. Apgūst praktiskas iemaņas alergēnu izvērtēšanā produktos un to aizstāšanas iespējās, kā arī tehnoloģiskajos paņēmienos alerģiskuma mazināšanai produktos. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Teorētiskas zināšanas par likumdošanu, kas reglamentē nozari, pārtikas alerģiju un tās veidiem, riskiem, alergēniem un pārtikas nepanesību – lekcijas un kontroldarbs.
Praktiskas zināšanas un prasmes izvērtēt pārtikas produktu ražošanā sastopamos alergēnus un ar tiem saistītos riskus, pielietot dažādas apstrādes tehnoloģijas alerģijas risku mazināšanai – laboratorijas darbi. Kompetences spēt izmantot teorētiskās zināšanas, patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt ar pārtikas alerģiju un nepanesību saistītās problēmas; paust savu viedokli par pārtikas alerģijas un nepanesības izraisītājiem – laboratorijas darbi un patstāvīgais darbs. |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1.Vispārīgs ievads par studiju kursu. Pārtikas alerģijas un tās veidi. Definīcijas, terminoloģija un likumdošana. Galvenie pārtikas alergēni, to raksturojums. Pārtikas alerģiju un nepanesamības simptomi. Pārtikas alergēnu noteikšanas metodes. Izejvielas un produkti alerģiju izraisītāji. (Lekcija – 4h, praktiskie darbi – 4h)
2. Alergēni graudaugos un to produktos. Tehnoloģiskie risinājumi produktu ražošanā (Lekcija – 2h, laboratorijas darbi – 8h). 3. Alergēni olās un to produktos. Alergēni pienā un to produktos. Tehnoloģiskie risinājumi produktu ražošanā. (Lekcija – 2h, laboratorijas darbi – 8h, praktiskie darbi – 4h). 4. Alergēni sojas pupās un to produktos. Alergēni riekstos, to pārstrādes produktos. Alergēni augļos un dārzeņos, to pārstrādes produktos. Tehnoloģiskie risinājumi produktu ražošanā. (Lekcija – 5h, laboratorijas darbi – 4h). 5. Alergēni sēklās, un garšaugos, to pārstrādes produktos. Tehnoloģiskie risinājumi produktu ražošanā. Alergēnu menedžments pārtikas ražošanas ķēdē. (Lekcija – 3h). 6. Kontroldarbs par teoriju. Aktuālākās zinātniskās literatūras analīze par tendencēm nozarē. (Patstāvīgais darbs – 4h). |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Eksāmena atzīme veidojas sekojoši:
•jāapmeklē vismaz 80% no lekcijām (15%) •jānostrādā visi laboratorijas darbi (50%); •jāizstrādā un jāprezentē patstāvīgais darbs (25%); •sekmīgi jāuzraksta kontroldarbs par teoriju (10%). |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Patstāvīgais darbs – analizēt zinātnisko literatūru par pārtikas alerģiju vai nepanesamību izraisošajiem faktoriem un iespējām samazināt riskus; kritiski analizēt ar pārtikas alerģiju un nepanesību saistītās problēmas dažādās produktu tirdzniecības vietās, to novēršanas iespējām; patērētāju zināšanu izvērtēšana par alerģiju vai nepanesamību izraisītājiem un sekām; datu analīze un interpretācija. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Eksāmena atzīme veidojas kā vidējā aritmētiskā no kontroldarba un patstāvīgā darba prezentācijas atzīmes. Kontroldarbs ir sekmīgi uzrakstīts, ja vismaz 50% sniegto atbilžu ir pareizas. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Lazovskis V. Praktiskā alergoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 623 lpp.
2.Cirkovic Velickovic T., Gavrovic-Jankulovic M. Food allergens: biochemistry and molecular nutrition. New York: Springer, 2014, p. 208. 3.Bove J.I., Godefroy S.B. Allergen management in the food industry. Hoboken, New Jersey:Wiley, 2010, p. 593. 4.Jedrychowski L., Wichers H.J. Chemical and biological properties of food allergens. Boca Raton: CRC Press/ Taylors Francis, 2010, p. 425. 5.Coutts J., Fielder R. Management of food allergens. Chichester, West Susse; Ames, Iowa: Wiley-Blackwell, 2009, p. 254. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Straumīte, E. Bioloģiski aktīvās vielas pārtikas produktos. Jelgava: SIA Jelgavas tipogrāfija, 2012, 280 lpp.
2.Albert J. Innovations in food labelling. Cambridge, UK: Woodhead Publishing, 2010, p. 174. 3.Mills, C., Wichers, H., Hoffmann-Sommergruber, K. Managing allergens in food. Cambridge: Woodhead Publishing;Boca Raton [etc.]: CRC Press, 2007, p. 315. 4.Linnemann, A.R., van Boekel, M.A.J.S. Food product design: an integrated approach. Wageningen: Wageningen Academic Publishers, 2007, p. 236. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| Journal of Allergy and Clinical Immunology
Journal of Allergy and Clinical Immunology: In Practice Journal of Functional Foods |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais kurss akadēmiskās maģistra studiju programmas „Pārtikas zinātne” maģistrantiem | |