| Kursa nosaukums | Globālā pozicionēšana |
| Kursa kods | BūvZ4082 |
| Zinātnes nozare | Būvzinātne(nav zn) |
| Zinātnes apakšnozare | #Ģeodēzija |
| Kredītpunkti (ECTS) | 4.5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 121.5 |
| Lekciju stundu skaits | 32 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 16 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 18/05/2011 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. sc. ing., prof. Armands Celms |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Students apgūst jēdzienu par globālo pozicionēšanu, Globālās pozicionēšanas sastāvu. Apgūst globālās pozicionēšanas uzbūves un darbības principus. Globālā pozicionēšanā izmatnotie instrumenti, mērīšanas metodes, iegūto datu kamerālā apstrāde, precizitātes novērtējums. Pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs. Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS,GLONAS, GALILEO). | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas – par globālās pozicionēšanas uzbūves un darbības principiem, vēsturisko attīstību un ietekmi uz ģeodēzisko mērījumu pamatpostulātiem. Prasmes – globālā pozicionēšanā pielietotie instrumenti un mērīšanas metodes, iegūto rezultātu kaerālā apstrāde, precizitātes novērtējums. Kompetences – globālās pozicionēšanas sistēmas. Rezultātu pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā, loģistikā un citās tautsaimniecības nozarēs. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1 Studiju norise un prasības. Literatūra. Globālās pozicionēšanas attīstības hronoloģija
2 Globālās pozicionēšanas sistēmas uzbūves un darbības pamatprincipi. Globālās pozicionēšanas sistēmas pasaulē. 3 Pavadoņu (satelītu) orbītas, redzamība un signāli. 4 Izmantotie satelīti to prototipi un attīstības vēsture. 5 Zemes kontroles vadības centri. 6 Koordinātu un laika sistēmas. 7 Globālās pozicionēšanas mērījumu kļūdu ietekmējošie faktori. 8 Globālā pozicionēšanā izmantojamie instrumenti. 9 Uzmērīšanas metodes (koordinātu noteikšanas paņēmienu) ar globālās pozicionēšanas sistēmām. 10 Koordinātu aprēķini. 11 Mērījumu apstrāde, precizitātes novērtējums, rezultātu analīze. 12 Ģeodēzisko tīklu veidošana izmantojot Globālo pozicionēšanu. 13 Globālās pozicionēšanas izmantošana augstuma mērījumos. 14 Globālās pozicionēšanas mērījumu pielietojums ĢIS, kartogrāfijā, būvniecībā, tautsaimniecībā kopumā. 15 Globālās pozicionēšanas sistēmu nozīme LATpos; LITpos;EUPOS un citu apakšsistēmu attīstībā. 16 Globālās pozicionēšanas turpmākās perspektīvas. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Ieskaite ar atzīmi - pēc rakstisko kontroldarbu rezultātiem, un ieskaitītiem laboratorijas darbiem. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Hofmann-Wellenhof B., Wasle E., Lichtenegeer H. GNSS-Global Navigation Satelite Systems. Springer Wien New York, 2008. 2. Helfriča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. Ģeodēzija. Rīga: Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007., 262 lpp. | |
| Papildliteratūra | |
| 1. GIM The global magazine for geomatics. [tiešsaiste]. [Skatīts 14.06.2011.]. Pieejams: http://www.gim-international.com/ | |
| Piezīmes | |
| Studiju kurss paredzēts LIF zemes ierīcības otrā līmeņa augstākā izglītības studiju programmas obligātajā daļā. | |